Dzemdības ārsta noteiktajā datumā

 01. decembris 2008 12:00 Pieredze  skatījumi: 21373

Mūsu bērniņš piedzima tieši dakteres noteiktajā datumā — 28. septembrī. Emīla ceļš uz šo pasauli ilga septiņas stundas, un piedzimstot viņš bija 57 cm garš un 3650 g smags.



Foto: no personīgā arhīva


Gaidīšana
Pēdējās divās nedēļās līdz noliktajam dzemdību datumam gaidīšana bija sasniegusi kulmināciju. Tas galvenokārt bija tāpēc, ka vienā no vizītēm daktere ieminējās, ka, visticamāk, mazulis pasauli ieraudzīs ātrāk — Brekstona–Hiksa pirmsdzemdību kontrakcijas esot pārāk spēcīgas. Kaitināja arī radu un draugu nemitīgie zvani un e-pasta vēstules ar jautājumiem, vai mazais jau nav piedzimis. Un, protams, traku padarīja arī jauniegūtās formas un no tām izrietošās sekas — šķita, ka nu vairs neko nevaru paveikt pati saviem spēkiem, turklāt nogurdināja pat gluži vienkārša sēdēšana un nekā nedarīšana. Apkopojot minēto — bailes no dzemdībām bija pagaisušas, tāpēc ar nepacietību gaidīju sava Emīla dzimšanas dienu.

Gatava lielajam notikumam
Pēdējā vizītē pirms dzemdībām pie dakteres viņa nolēma mani apskatīt un pārsteigta paziņoja, ka dzemdes atvērums esot četri (!) centimetri (lai bērniņš varētu nākt pasaulē, vajadzīgs 10 centimetru dzemdes atvērums), un piebilda, ka ar šādu dzemdes atvērumu sievietes parasti brauc dzemdēt. Sapratusi, ka process sācies, priecīga devos mājās un turpināju gaidīt.

 

Likās, kāds lauž uz pusēm muguru. Tobrīd sāpes šķita ļoti stipras, un, lai tās remdētu, nemitīgi kustējos, dažbrīd pat rāpoju pa grīdu. Lieki piebilst, ka šādas darbības pamatīgi izbrīnīja un sabaidīja manu vīru.

 

Tiesa gan, dzemdības sākās nākamajā naktī ap puksten vieniem — tobrīd nojautu, ka viss sācies, bet dziļi sirdī lūdzu Dievu: tikai ne tagad! (Nez kāpēc biju izdomājusi, ka negribu dzemdēt naktī.) Leģendām apvīto gļotu korķi tā arī nesagaidīju, toties aptuveni stundu cītīgi sēdēju uz poda — organisms pats atbrīvojās no sātīgajām vakariņām, ko tovakar abi ar vīru bijām baudījuši kafejnīcā. Drīz pēc tam sajutu pirmās kontrakcijas — likās, kāds lauž uz pusēm muguru. Tobrīd sāpes šķita ļoti stipras, un, lai tās remdētu, nemitīgi kustējos, dažbrīd pat rāpoju pa grīdu. Lieki piebilst, ka šādas darbības pamatīgi izbrīnīja un sabaidīja manu vīru, iespējams, tieši tāpēc viņš mudināja doties uz Dzemdību namu. Laiku starp kontrakcijām neuzņēmu, jo skaidri zināju, ka man jau ir īsts dzemdētājas atvērums.

Sāpju remdēšana dušā
Ieradušies Dzemdību namā, secinājām, ka esam iztraucējuši dežurējošās ārstes naktsmieru, jo neapmierinātība viņas sejā bija skaidri nolasāma. Taču drīz vien sapratu, ka viss būs kārtībā, jo biju pārliecināta, ka iestādē, kur diennaktī piedzimst vairāki desmiti bērnu, citādi nemaz nevar būt. Tā kā līguma ar vecmāti man nebija, taujājām pēc paaugstināta komforta istabiņas. Pēc tam kad dežurējošā ārste bija veikusi pamatīgu anketēšanu un vairāki jautājumi manī bija izraisījuši pamatīgu izbrīnu, piemēram, par to, kad sākās manas pirmās mēnešreizes, beidzot devāmies uz savu istabiņu. Turpināju kustēties — daudz staigāju un locījos pozās, kas tobrīd šķita ērtas, jo tikai tā spēju pārvarēt sāpes. Uz brīdi biju spiesta gulēt gultā, kamēr dežurējošā vecmāte ar speciālu aparātu noskaidroja, ka manu kontrakciju intensitāte ne uz pusi nav tāda, lai dzemdētu.

Biju no tām dzemdētājām, kas nekautrējas sāpēs kliegt, iespējams, tāpēc uz rīta pusi pie mums atnāca arī daktere un palūdza, lai taču nekliedzu tik skaļi, jo pēc tam, kad viss būs beidzies, nevarēšot izdvest ne vārda...

 

Sarunājām, ka uz kādu laiciņu iešu dušā — tā bija turpat, istabiņā. Apmēram divas stundas spēcīga dušas strūkla ievērojami remdēja kontrakciju sāpes, kas kļuva arvien biežākas un stiprākas. Vēlāk sēdēju uz lielas gumijas bumbas — arī tā man palīdzēja. Ik pēc brīža mani apciemoja vīrs, lai apjautātos, kā jūtos un vai man kas vajadzīgs. Līdz ar intervāla samazināšanos starp kontrakcijām duša vairs nelīdzēja, tāpēc vecmāte aicināja aiziet uz apskati un tās laikā nolēma „pārdurt augļūdeni”.

Darbs abiem

Drīz pēc tam sāpes kļuva vēl stiprākas, un, lai tās atvieglotu, pie darba ķērāmies abi kopā ar vīru. Nostājos ar muguru pie sienas, apķēros vīram ap kaklu, un brīžos, kad sākās kontrakcijas, abi reizē pietupāmies. Sāpošā mugura tika spiesta pret sienu, tā mazinot sāpes. Jāatzīt, ka vīra atbalsts bija ļoti nozīmīgs, jo, godīgi sakot, nemaz nezinu, vai bez viņa palīdzības būtu tikusi galā. Ik pa laikam ienāca vecmāte, lai palūkotu, kā mums veicas. Biju no tām dzemdētājām, kas nekautrējas sāpēs kliegt, iespējams, tāpēc uz rīta pusi pie mums atnāca arī daktere un palūdza, lai taču nekliedzu tik skaļi, jo pēc tam, kad viss būs beidzies, nevarēšot izdvest ne vārda... Lieki piebilst, ka tobrīd viņas vārdi man bija tukša skaņa. :) Tikmēr jau bija uzausis rīts, un brīdī, kad šķita, ka sāpes nav panesamas, lūdzu vecmātei epidurālo anestēziju.

Kopā līdz galam
Mans lūgums tika noraidīts, jo vecmāte bija pilnīgi pārliecināta, ka mazais kuru katru mirkli būs klāt. Un tiešām — pēc brīža jau ar roku varēju sataustīt sava bērniņa pakausi. Nu vecmāte lika izlemt, vai dzemdēšu tāpat, stāvot kājās, vai tomēr gultā. Tā kā visu laiku biju pavadījusi, aktīvi darbojoties, jo nogulēt gultā kontrakciju laikā nespēju, izvēlējos palikt kājās. Tiesa gan, drīz vien vecmāte tomēr atkal ierosināja „pārcelties” uz gultu, iespējams tāpēc, ka nejutās droša, vai tiešām, stāvot kājās, izdarīšu visu līdz galam. Spiešanas laikā pamatīgi nožēloju, ka sava slinkuma pēc neapmeklēju grūtnieču elpošanas nodarbības, un nu īsti nezināju, kā sev palīdzēt... Beidzot viss notika ātri! Vīrs bija kopā ar mani līdz beigām, lai gan līdz pat pēdējam brīdim abi nezinājām, vai tiešām gribam ģimenes dzemdības. Sagatavošanās nodarbības dzemdībām apmeklējām kopā un bijām sarunājuši, ka dzemdībās rīkosimies tā, kā jutīsim. Kad puisītis piedzima, viņu uzlika man uz vēdera — nevarēju vien beigt jūsmot un brīnīties, cik viņš tomēr liels. Kamēr es dūdoju, apbrīnodama mazulīti, vīrs vairākas minūtes no priekiem aizgūtnēm raudāja — tik ļoti liels bija aizkustinājums.

Iesūtījusi: Laila Pastare, Emīla māmiņa



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk