Četri iemesli, kādēļ atkal drīkst ēst pastu un nepieņemties svarā

Zema uzturvērtība
Tie ir maldi. Pastai jeb, kā ierasts saukt Latvijā, makaroniem, ir augsta uzturvērtība. Tie satur šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, cieti un augu valsts olbaltumvielas. Īpaši vērtīga ir pilngraudu pasta.
 

Rada lieko svaru
Nav taisnība. Pasta satur saliktos ogļhidrātus, kas sastāv no glikozes. Šie ogļhidrāti tiek izmantoti tūlītējai enerģijas ieguvei un nepārvēršas taukos. Tā nav fruktoze, ko satur vienkāršie cukuri un kas pārvēršas taukos, sevišķi, ja tos patērē vakarā.
 

Pasta ir neveselīga
Nē. Piemēram, pilngraudu pastas šķiedrvielas un minerālvielas samazina organismā toksīnu daudzumu. Tieši toksīni ir galvenais organisma pārskābinātājs, to rezultātā rodas daudzas ar uzturu saistītās saslimšanas, piemēram, II tipa cukura diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas, hormonālās izmaiņas, audzēji, imunitātes traucējumi u.c. slimības.
 

Tie tak ir baltie milti!
Miltu izstrādājumi ir kaitīgi tad, kad tos lieto kopā ar balto cukuru, taukiem un gaļas produktiem, jo tā cilvēks uzņem divas reizes vairāk kaloriju. Starp citu, lietojot miltus kopā ar gaļu, tiek apgrūtināta gaļas sagremošana. Rezultātā rodas palielināts toksīnu daudzums organismā.

„No Padomju laikiem saglabājies priekšstats, ka pasta (makaroni) ir miltu produkts, kas uzbaro. Lai arī lielākā  daļa Latvijas iedzīvotāju pastu lieto vairākas reizes mēnesī, tikai 4% to uzskata par veselīgu produktu,”  saka Kristaps Amsils, AS „Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs. „Jo cilvēki vairāk interesēsies par  veselīgu uzturu, jo biežāk izvairīsies no maldiem un aizspriedumiem šajā jautājumā. Ne jau pasta satur daudz kalorijas – tās vairāk ir mērcēs un treknā gaļā, ko cilvēki raduši ēst ar pastas ēdieniem.”
 

Mācies atšķirt mīkstos no cietajiem!
Cieto kviešu jeb durum milti top no speciālas kviešu šķirnes Triticum durum, kas ir īpaši cieta un satur daudz augu valsts proteīnu. Tas nozīmē, ka produkts tiek sašķelts lēni, atbrīvojot glikozes molekulas, kas savukārt pieprasa pastāvīgu insulīna (hormona) klātbūtni, kas nepieciešams glikozes pārvēršanā enerģijā.

Savukārt insulīna klātbūtne asinīs nosaka sātu. Smadzenēs sāta izjūta rodas no insulīna, nevis cukura  klātbūtnes asinīs. Mīksto kviešu pastā cietība ir zemāka, līdz ar to ātrāk ceļas cukura un insulīna līmenis asinīs un straujāk arī  samazinās. Tādējādi sāta izjūta izbeidzas ātrāk, signalizējot bada centriem, ka jāuzņem jauna pārtikas deva.