Pieci riska faktori centimetros un ciparos, kas bojā tavu sirdi

Jau vairākus gadus kardiologi neatlaidīgi vērš valsts iedzīvotāju uzmanību uz kādu nepatīkamu faktu — Latvijā vairāk nekā pusē gadījumu cilvēki mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Agrāk infarktu uzskatīja par vecu cilvēku slimību, bet tagad infarkts bieži vien ir cilvēkiem 30 un 40 gados. Jaunākais infarkta slimnieks ir tikai 27 gadus vecs.

Jaunākais infarkta slimnieks ir tikai 27 gadus vecs

FOTO: Shutterstock.com

Jaunākais infarkta slimnieks ir tikai 27 gadus vecs


Vairumā gadījumu sirds asinsvadu slimības progresē nepareiza dzīvesveida dēļ (neracionāls uzturs, smēķēšana, mazkustīgums, pastāvīgs stress utt.). Tas, protams, ir atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas valstī, no medicīniskās apkalpošanas, bet lielā mērā no tā — cik lielu uzmanību cilvēks pievērš savai veselībai. No daudzām slimībām var izvairīties, un daudzas var arī novērst. Tādēļ ļoti svarīga ir sirds asinsvadu slimību profilakse.

Ir vairāki riska faktori, kas ietekmē sirds un asinsvadu stāvokli. Cenšoties izvairīties no lietām, kas kaitē sirdij, vai vismaz piedomājot, kādu dzīves stilu izvēlamies, varam sirdi saglabāt jaunu un stipru līdz sirmam vecumam, sola kardiologi.


Pirmais riska faktors — smēķēšana!
Iespējams, ārstu aicinājums atmest smēķēšanu dažreiz šķiet apnicīgs. Tomēr pretēji gaidītajam efektam un bargākiem likumiem smēķējošo skaits pēdējos desmit gados praktiski nav mazinājies. 1991. gadā smēķēja puse aptaujāto vīriešu; 2012.gadā ikdienā smēķēja 52% vīriešu un 18% sievietes. Pirmo cigareti izmēģina arvien jaunāki bērni. Aptaujas liecina, ka gandrīz normāli ir sākt kūpināt jau 11–13 gadu vecumā. Jauniešu vidū (7. līdz 9. klase) smēķēšana meiteņu vidū ir izplatītāka, nekā starp zēniem - smēķē 39 procenti zēnu un 41 procents meiteņu.

Trešdaļa no visām sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām tiek saistītas ar tabakas lietošanu. Smēķētājiem 2–4 reizes biežāk attīstās koronārā sirds slimība nekā nesmēķētājiem. Smēķēšana dubulto miokarda infarkta un piecas reizes palielina insulta risku. Bet, smēķējot vairāk par 20 cigaretēm dienā, sevišķi pirmajās 30 minūtēs pēc pamošanās, risks nomirt no sirds slimībām pieaug jo īpaši.

 


Otrs riska faktors — paaugstināts asinsspiediens
Normāls asinsspiediens nedrīkst pārsniegt 140/90 mm Hg. Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem insulta cēloņiem. To sauc arī par «kluso slepkavu», kas savu darbu padara nemanāmi. Izplatītāko faktoru vidū minama iedzimtība, palielināta ķermeņa masa, pārmēru lietota vārāmā sāls, hormonpreparāti, nieru slimības, cukura diabēts un stress. Ar hipertensiju nu jau slimo vairs ne tikai padzīvojuši cilvēki. Tā aizvien biežāk skar gados jaunus cilvēkus. Īpaši tos, kas smēķē, kam ir straujš dzīves ritms un ikdienas spriedze. Pacientam jāzina — ja ārsts ir izrakstījis asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, tie jāturpina lietot arī tad, kad asinsspiediens būs normāls. Faktiski zāles jālieto visu mūžu. Katru reizi izsitot asinsspiedienu no normālā stāvokļa, nākamreiz to normalizēt ir arvien grūtāk.

Būtu vēlams asinsspiedienu pārbaudīt vismaz reizi gadā, bet, ja ir tendence uz paaugstinātu spiedienu, tad biežāk. Interesanti, ka, mērot spiedienu pie ārsta, bieži izrādās, ka tas ir par augstu, bet, to pašu darot ārpus medicīnas iestādes vai mājās, izrādās, ka spiediens ir normas robežās. Pierādīts, ka medicīnas darbinieks baltā halātā rada neapzinātu stresu, kas ietekmē rādītājus. Tāpēc, iespējams, ir vērts apsvērt asinsspiediena mērīšanas aparātiņa iegādi lietošanai mājās.

Pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība, — galvassāpes un smaguma sajūta pakausī. Liela nozīme ir iedzimtībai. Asinsspiedienu var paaugstināt arī dažādas neizārstētas slimības, piemēram, hroniskas infekcijas kakla–deguna sistēmā, bet sievietēm arī ginekoloģiskās saslimšanas.


Trešais riska faktors — paaugstināts holesterīna līmenis un aptaukošanās
Normāls holesterīna līmenis ir 5 milimoli litrā. To nosaka, izmantojot ātras un vienkāršas analīzes. Pēdējos 15 gados par holesterīnu ir uzzināts ļoti daudz jauna, arī runāts un stāstīts par tā ietekmi tiek arvien biežāk. Paaugstināts holesterīna līmenis veicina aterosklerozi — asinsvadu un artēriju aizķepšanu ar taukiem, tāpēc sirdij tiek piegādāts par maz skābekļa vai asiņu.

Vieglākais un efektīvākais veids holesterīna līmeņa normalizēšanai ir diēta jeb pareizs uzturs. Efekts ir jūtams jau pāris mēnešu laikā, vienlaikus samazinās arī svars, kas ir vēl viens riska faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē sirdi.

Ieteikumi pareizam uzturam:

•    gaļu lietot ne vairāk kā 2 reizes nedēļā (vai pa 100 g 4 reizes nedēļā). Jāizvēlas pārsvarā liesa gaļa, arī putnu gaļa (noņemot ādu). Jāizvairās no žāvējumiem, desām, šķiņķa;
•    zivis var un vajag lietot vismaz 2 reizes nedēļā. Drīkst ēst arī treknās zivis (skumbrijas, siļķes u. c.). Centieties zivis lietot gaļas vietā;
•    no piena produktiem jālieto tikai vājpiens un tā produkti. Pilnīgi pietiek ar 0,5% pienu, kurā saglabājas visas vērtīgās piena sastāvdaļas, bet ir mazāk nevajadzīgo tauku. Jāatceras, ka piena tauki ir neveselīgāki nekā dzīvnieku tauki. Ēdiet tikai lieso sieru;
•    no ogļhidrātiem mazāk jālieto tīrie cukuri, saldumi, kūkas, biskvīti. Ogļhidrātu un sevišķi saldumu ierobežošana ir būtiska, ja ir lieka ķermeņa masa;
•    vairāk jāēd kompleksie ogļhidrāti (graudu maize, dārzeņi, augļi). Labāk lietot pilngraudu vai rupjo maizi, maizi ar kliju piedevām. Balto maizi ēdiet mazāk. Biežāk izmantojiet putraimus, sevišķi auzu pārslas. Augļus un dārzeņus ēdiet pēc iespējas vairāk — līdz 1 kg dienā.
Ir arī speciālas zāles, kas mazina holesterīna līmeni, bet tās izraksta ārsts, un medikamentu lietošanas nenozīmē, ka var ēst visu, kas līdz tam uzskatīts par neveselīgu.


Ceturtais riska faktors — mazkustīgums
Mazkustīgums un nepareizi ēšanas paradumi veicina aptaukošanos. Pēdējā laikā tas īpaši ir raksturīgi jauniem vīriešiem, kas aizbildinās ar aizņemtību un gandrīz visu dienu atrodas automašīnā. Peldēšana, skriešana, pat iešana pastaigās ar suni — tas viss noteikti nāks par labu sirds veselībai. Ideāli, ja fiziskās aktivitātes palīdz izvēlēties ģimenes ārsts.
Viens no kontrolmērījumiem, kas var likt aizdomāties par to, cik veselīgs ir ķermenis un sirds, ir vidukļa mērījums. Ir pierādīts, ka sievietēm vidukļa apkārtmērs nedrīkst pārsniegt 80–88 cm, bet vīriešiem — 94–104 cm. Ja šie cipari ir lielāki, pieaug sirds slimību risks.


Piektais riska faktors — diabēts
Arī cukura diabēts ir jāārstē, lietojot medikamentus. Ja to regulāri dara, tad cilvēks labi jūtas, ir vesels un viņa asinsvadi netiek bojāti.

 

Reklāma
Reklāma

 

Konsultēja kardiologs Vilnis Dzērve