Tēvs: "Bērns no bērnu nama. Vairs nespēju izturēt, vēlos no bērna atteikties..."

Jo tālāk, jo trakāk ar viņu, vai iedzimušies vecāku gēni, jo vecāki šim bērnam nav tie labākie - ir no dzerājģimenes. Vienkārši jau nāku pie tāda slēdziena, ka vēlos atdot atpakaļ bērnu namā šo puiku. Kā man rīkoties pareizi un kur man griezties oficiāli - šim bērnam ir dots mans uzvārds, bet bioloģiskais tēvs neesmu viņam. Vai man nebūs problēmas par pirmo bērnu (vecāko meitu), kad atdodu otru bērnu namā atpakaļ un atsakos no viņa? Kā pareizi rīkoties un kur griezties man šajā gadījumā? Paldies.
 

Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe

Labdien! Jūsu aprakstītās grūtības ir ļoti raksturīgas bērniem, kas tiek paņemti no bērnu nama, manā skatījumā tur nav jautājums par gēniem, bet par to, ka bērns jau pašā dzīves sākumā ir traumēts un daudz ko pārcietis. Būtībā bērnam viņā dzīvē nav bijusi drošība - drošības sajūtas ne par sevi, ne citiem, ne to, ko viņš var sagaidīt no pasaules. Viņš nav saņēmis mīlestību, viņa dzīve nav bijusi prognozējama, viņš nav bijis vajadzīgs jau no paša sākuma ar šādu sākumu ir grūti uzvesties kā “parastam” bērnam. Ja nav bijušas tuvas un drošas attiecības, bērns uzvedīsies dusmīgi, agresīvi utt.

Parasti ir vajadzīgi vismaz 2 gadi, lai bērnu no bērnu nama ieliktu “rāmjos” un palīdzētu viņam noticēt, ka viņš ir labs, mīlestības vērts un ka viņu atkal nepametīs. 

Šķiet, neloģiski, ka dodot ģimeni viņš sāk uzvesties vēl “sliktāk”, bet tas ir tas, kā bērna smadzenes ir iemācījušās darboties, un savādāk viņš nespēj, bet to visu ir iespējams manīt. Parasti ir vajadzīgi vismaz 2 gadi, lai bērnu no bērnu nama ieliktu “rāmjos” un palīdzētu viņam noticēt, ka viņš ir labs, mīlestības vērts un ka viņu atkal nepametīs. Viņš uzvedas tā kā uzvedas, jo savādāk nemāk un neapzināti viņš provocē pieaugušos, lai tie atkārtoti to scenāriju, ko viņš jau ir piedzīvojis (pamešanu), jo cits viņš nezina. Ir jāspēj ar viņu izveidot tuvas attiecības, labu kontaktu, tad būs arī iespēja mainīt viņa uzvedību, bet tas prasa lielu darbu un pacietību, es saprotu, ka esat izmisis un noguris, bet pirms padodaties, es Jums ieteiktu meklēt speciālistu palīdzību.

Ar visiem jautājumiem, ja tomēr vēlaties no bērna atteikties Jums ir jāvēršas bāriņtiesā, sākumā Jūs noteikti varat aiziet uz konsultāciju par šiem jautājumiem, uzreiz neviens neņems bērnus nost un noteikti ne abus, ja nevēlaties konsultāciju Bāriņtiesā, tad informāciju un palīdzību varētu sniegt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, būtu jākonsultējas ar kādu no inspektoriem. (http://www.bti.gov.lv/). Nereti abas šīs iestādes piedāvā arī bezmaksas psihologa konsultācijas.

No metodēm, ko darbā izmanto psihologi un kas ļoti varētu palīdzēt izveidot un mainīt attiecības Jums ar bērnu būtu terapeitiskā spēle (Theraplay). Ja lasāt angliski, tad palīdzēt izprast bērna uzvedības iemeslus un to, kas noteik ar šo bērnu varētu divas Brūsa Perija ( Bruce D. Perry) grāmatas – A Boy who was raised as a dog and Born for a Love. Šajās grāmatās, vieglā valodā, viņš caur savas prakses piemēriem stāsta, kas notiek ar bērniem, kad viņi piedzīvo dažādas traumas. Trauma Jūsu aprakstītajā situācijā būtu arī bērna nonākšana bērnunamā.