A. Gailis: Mans ikdienas darbs ir grūtnieces

 30. novembris 2008 14:00 Emuāri  skatījumi: 20221


Gribu sākt savu e-dienasgrāmatu ar tēmu par manu ikdienas darbu. Proti, grūtniecības uzraudzību, dzemdībām, bet visvairāk — darbu ar ultraskaņas aparātu. Parādība, ar ko saskaros katru dienu, — sabaidītas topošās māmiņas.




Sliktas ģenētiskās analīzes, paaugstināts/pazemināts HCG, ārsts ultrasonogrāfijā nav saskatījis bērniņam smadzenes utt. Puse grūtnieču ir iebaidīta un nāk ar milzīgu satraukumu par savu mazuli. Lielākoties šim uztraukumam nav pamata, topošā māmiņa vienkārši nav saņēmusi vajadzīgo informāciju vai neizprot vienas vai otras diagnozes būtību. Jo vairāk attīstās dažādas diagnosticēšanas metodes, jo vairāk grūtnieces tiek sabaidītas. Jautājums — kāpēc? Iespējams grūtniecību uzraugošais ārsts, nodrošinoties pret iespējamām prasībām bērna slimības gadījumā, uzzīmē drūmāko ainu. Tā sakot, noveļ atbildību no saviem pleciem. Vienkāršāk ir grūtnieci nosūtīt uz Ģenētikas centru, lai tur nosaka diagnozi. Lielākoties pietiktu ar izskaidrojošu sarunu — cik bieži šādas sekas iespējamas, cik bieži mēdz būt dažādas anomālijas vai slimības. Grūtniece, kā zināms, jau tā ir viegli satraucama, viņa vēlas, lai bērniņš būtu vesels, un jebkuru sliktu diagnozi uztver saasināti. Ko dara topošā māmiņa pēc ne tik labu (dažkārt vienkārši nesaprotamu) ziņu saņemšanas? Meklē palīdzību dažādos interneta portālos un forumos, kur bieži var izlasīt lielas muļķības.


40 grūtniecības nedēļas ir jāizbauda, tas ir laiks, ko jūs atcerēsieties visu mūžu!

Palielinājies amniocentēžu veikšanas skaits, taču šī analīze noteiks tikai Dauna sindroma iespējamību, tajā pašā laikā izraisot lielāku spontānā aborta risku. Praksē pierādījies, ka arī šī analīze nav optimāla. Taisot amniocentēzi, adatā var paņemt ne tikai augļa asinis, bet arī mātes — adatu taču dur cauri viņas vēderam; un tad sākas putra pēc pilnas programmas — USG rāda zēnu, bet pēc hromosomu analīzēm — meiteni, un vecāki ir panikā. Ja sonogrāfijā redzams, ka bērniņš attīstās normāli, nav nekādu pazīmju, ka viņam varētu būt Dauna sindroms, kāpēc sevi un bērnu mocīt ar nepatīkamo un diezgan bīstamo analīzi? 90% gadījumu anomālijas iespējams prognozēt sonogrāfijā. Tiesa gan,  statistiski pierādīts, ka 5% gadījumu nav nekādu pazīmju, kas norādītu uz Dauna sindromu.


Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Vēlos aicināt ārstus veltīt daudz vairāk laika izskaidrojošai sarunai ar grūtnieci, nedzeniet (iespējams, neapzināti) viņas stresā. Sabaidot grūtnieci par sliktām analīzēm, lielāks ļaunums tiek nodarīts bērnam, kurš to izjūt vistiešāk. Un topošajām māmiņām varu ieteikt pieprasīt šo laiku sarunai, lai problēmas netiktu audzētas mākslīgi vienkāršas nezināšanas dēļ. 40 grūtniecības nedēļas ir jāizbauda, tas ir laiks, ko jūs atcerēsieties visu mūžu!
Aldis Gailis, Premium Medical dzemdniecības un ginekoloģijas ultraskaņas izmeklēšanas speciālists



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk