Mīlestības josta kopā mūs vīs

Mīlestības josta kopā mūs vīs

Māmiņ, nekliedz vairāk uz mani,
Tēti, nesit! Man ļoti sāp.
Neesmu es vainīgs, ka strīdaties abi
Un nezinat, savas dusmas kur likt.

Esmu vēl mazs, man sirsniņa sāp,
Kad eņģelis mani mierināt nāk.
Ne māmiņa, paņemot mani uz rokām,
Mīļi pieglauž pie savas sirds.

Jūtos es reizēm vecākiem lieks,
Laika priekš manis kad vairāk tiem nav.
Netiekot galā pašiem ar sevi,
Mani par traucēkli dažreiz tie sauc.

Māmiņ, tēti, es mīlu jūs abus,
Kaut eņģelis mani uz mājām jau sauc.
Vēlreiz lai nāktu es šajā saulē,
Kad mīlestības josta kopā mūs vīs.

/Egils Dambis/