Kādu ļaunumu nodara ilgstoša sēdēšana? Padomi, kā situāciju uzlabot

Mēs visi zinām, ka pārāk ilga sēdēšana nav veselīga, un vairums no mums jūtas vainīgi pēc ilgstošas sēdēšanas televizora priekšā. Bet kas īsti notiek ar mūsu ķermeni, kad mēs sēžam gandrīz astoņas stundas dienā? Starp citu, tas attiecas arī uz biroju darbiniekiem...

Dažādi regulāri staipīšanās vingrinājumi būtiski uzlabos tavu veselības stāvokli.

FOTO: Mārtiņš Garais, http://garais.lv/

Dažādi regulāri staipīšanās vingrinājumi būtiski uzlabos tavu veselības stāvokli.

 

Orgānu bojājumi

Sirds slimības. Muskuļi sadedzina mazāk tauku un asinis plūst lēnāk, kamēr tu sēdi, atļaujot taukainajām skābēm aizdambēt sirdi. Ilgstoša sēdēšana izraisa augstu asinsspiedienu un augstu holesterīna līmeni asinīs. Cilvēkiem, kas ilgstoši piekopj sēdošu dzīvesstilu, ir uz pusi augstāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Aktīvs aizkuņģa dziedzeris. Aizkuņģa dziedzeris ražo insulīnu - hormonu, kas pārvieto glukozi uz šūnām kā enerģiju. Bet šūnas kūtros muskuļos neņem pretī insulīnu tik ātri, tādēļ aizkuņģa dziedzeris darbojas vairāk un vairāk, kas var novest līdz cukura diabētam un citām slimībām. Pētījumi pierādīja, ka pēc vienas pavadītas dienas, sēžot krēslā, šūnu aktiviāte jau samazinās.

Resnās zarnas vēzis. Pētījumi ir pierādījuši, kas sēdošs dzīvesveids paaugstina risku saslimt ar resnās zarnas un krūts vēzi un citām slimībām. Iemesli vēl ir neskaidri, bet viena teorija ir tā, ka papildus saražotais insulīns veicina šūnu veidošanos. Cita teorija min, ka aktīva kustēšanās rada dabiskos antioksidantus, kas nonāvē šūnu bojājumus un iespējams arī vēža izraisītājus.

 

Problēmas ķermeņa augšdaļā 

Neaktīvas smadzenes. Kamēr tu kustini savu ķermeni, muskuļi pumpē svaigas asinis un skābekļi caur tavām smadzenēm. Kad mēs sēžam, ķermenis paliek kūtrs, ieskaitot smadzeņu aktivitāti.

Sasprindzis kakls. Ja tava lielākā dienas daļa paiet pie ofisa galda tavā darbavietā, galvas noliekšana uz priekšu vai arī saliekšana, lai vari iespiest telefonu starp plecu un galvu, var nopietni kaitēt tavai veselībai un radīt ilgstošas sekas.

Jutīgi pleci un mugura. Spranda nav vienīgā ķermeņa daļa, kas tiek traumēta, tev sēžot salīkušam uz priekšu. Arī plecu un muguras muskuļi šādi traumēti, kas var izraisīt nopietnas sekas.

 

Sāpoša mugura

Mugura, kas netiek vingrināta, zaudē elastību un vingrumu, līdz ar to var tikt viegli traumēta, pat darot ikdienas darbus, piemēram, sniedzoties pēc kafijas vai sienot kurpju auklas. 

 

Muskuļu atrofēšanās

Mīksti vēdera muskuļi. Kad tu stāvi, kusties vai kaut sēdi taisni, vēdera muskuļi tevi notur taisni. Bet, kad tu sēdi sakumpis krēslā, muskuļi netiek lietoti, tāpēc muskuļi ir jātrennē katru dienu.

Šauri gurni. Vingri gurni var palīdzēt tev justies balansā, bet hroniski sēdētāji tik reti izmanto gurnu muskuļus, ka tie atrofējas un samazinās to lielums. Pētījums atklāja, ka stīvi gurni ir galvenais iemesls, kāpēc veci cilvēki tik bieži krīt. 

Mīksti sēžamvietas muskuļi. Sēdēšana izraisa absolūtu atrofāciju taviem sēžamvietas muskuļiem. Mīksti sēžamvietas muskuļi iespaido tavu stabilitāti un tavu stāju. 

Reklāma
Reklāma

 

Kāju bojājumi

Slikta asins cirkulācija. Ilgstoša sēdēšana palēnina asins cirkulāciju, kas izraisa ūdens uzkrāšanos kājās. Problēmas var rasties visdažādākās - sākot ar pietūkšām potītēm, beidzot ar smagām asinsvadu saslimšanām.

Mīksti kauli. Smagumu noturēšanas vingrinājumi, piemēram, staigāšana vai skriešana stimulē gurnu un ķermeņa lejasdaļas kaulu augšanu. Zinātnieki ir atklājuši, ka viens no osteoporozes iemesliem ir mazkustīgs dzīvesveids.

 

Ko mēs varam darīt? Ekspertu ieteikumi

1. Sēdi uz kaut kā nestabila! Piemēram, uz vingrinājumu bumbas vai uz krēsla bez atzveltnes, lai stimulētu galvenos muskuļus strādāt. Sēdi ar taisnu muguru, pēdas pilnībā pie zemes tā, lai kājas atbalsta apmēram ceturtdaļu no tava svara.

2. Vingrini gurnu muskuļus! Dienā trīs minūtes katrai ķermeņa pusei jau būs daudz. 

3. Pastaigājies reklāmas paužu laikā! Pat, ja kusties gliemeža ātrumā, tu tomēr sadedzini vairāk kaloriju kā sēžot. Tomēr, dabiski, aktīvs sports ir labāks. 

4. Maini savu sēdēšanas pozu! Starp sēdēšanas starplaikiem arī pastaigā, to vajadzētu darīt ik pa kādai pusstundai.

5. Izmēģini jogas pozas! Tās uzlabos ķermeņa vingrumu un asinsriti.

 

Pareizais veids, kā sēdēt pie galda

Ja tev ir bieži jāsēž, centies to darīt pareizi. Kā mammas mēdz teikt - sēdi taisni! 

Atbrīvo plecus, neliecies ar ķermeņa augšdaļu uz priekšu, elkoņiem ir jābūt saliektiem 90 grādu leņķī. Turi rokas tuvāk pie ķermeņa, muguras lejasdaļa var būt atbalstīta. Turi pēdas pie zemes. 

 

 

Avots un attēli: www.lifehack.org

Rakstu publicēšanai sagatavojusi Ita Petrika, speciāli mammamuntetiem.lv