Pašapliecināšanās laiks jeb grūtais divgadnieka periods 1

 20. marts 2014 14:20 mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 17849

"Pats!" Nav pārsteigums, ka mēnešiem ilgi rokās nēsātais un ratos vizinātais bērns sāk izpaust savu gribu un izrāda arvien lielāku vēlmi pēc patstāvības. Šis periods bieži tiek saukts par grūto divu gadu vecumu, jo mazuli bieži pārņem pēkšņas dusmu lēkmes par maznozīmīgām lietām.



Divi gadi ir vecums, kad tavs bērns kļūst īpaši kašķīgs un uzstājīgs, bet esi pacietīgs, ar strīdiem neko nepanāksi! Foto iesūtīja portāla lietotāja Trīne Mežģīne.


 

Kaprīzēm izdabāt vai nē?

Pārliecība par saviem spēkiem sākas jau zīdaina vecumā, kad bērns pakāpeniski pāriet no refleksu vadītām kustībām uz apzinātu, gribas vadītu rīcību. Šī attīstība, kas ietver apzinātas sejas izteiksmes, roku un plaukstu kustības, lai satvertu vai norādītu, un arvien sarežģītākas balss skaņas, veicina dažādu smadzeņu daļu aktivizēšanos un ļauj bērnam ietekmēt apkārtējo vidi un tajā esošos cilvēkus.

Kamēr mazais vēl neizprot sociālās dzīves noteikumus un savu vietu ģimenē vai vienaudžu vidū, viņam trūkst pašpārliecinātības, kā arī spējas un pamudinājuma izteikt savas vēlmes un uzskatus. tieši iepazīšanās ar sociālo pasauli stabilā, drošā un brīvā vidē nodrošina to, ka bērns ir gatavs kļūt par sabiedrības locekli.

Viena no pirmajām norādēm uz spēcīgu tieksmi pēc pastāvības ir mirklis, kad mazulis sāk dedzīgi ievērot noteikumus. Tavs divgadnieks sāk koncentrēties uz konkrētu režīmu un principiem, ko iemācījies vērojot ikdienas dzīvi. Viņš pakāpeniski veido priekšstatus par lietu kārtību un kļūst satraukts vai pat dusmīgs, ja, piemēram, viņa rotaļlietas tiek noliktas nepareizajā kastē vai vannā mazuli negaida viņa iemīļotā rotaļu pīlīte. Iepriekš viņu bija viegli nomierināt un iepriecināt, bet tagad mazais negaidīti kļuvis prasīgs un viegli aizkaitināms.

Šis vecumposms ir grūts gan vecākiem, gan bērniem, bet tā ir svarīga attīstības daļa, kuras laikā bērns mācās kontrolēt savu uzvedību, iegūstot arvien plašākas zināšanas par cilvēkiem.

Šis ir laiks, kurā vecākiem, kad vien iespējams, jāievēro bērna prasības, lai cik maznozīmīgas un kaprīzas tās šķistu. Nezaudē pacietību! Smelies spēku pārbaudītā faktā, ka šis ir tikai īslaicīgs posms bērna attīstībā, bet vienlaikus paturi prātā, ka tas ir tikai sākums - grūtajam divu gadu vecumam seko vēl sarežģītāks trīsgadnieka posms.

Pašapziņas veidošanās laikā bērns bieži novēro vecāku attieksmi, lai secinātu, kā rīkoties līdz šim nepieredzētās situācijās. Viņš pārbauda vecāku reakciju uz jaunu pieredzi vai stimulu, pirms izlemt, kā uz to atbildēt. Piemēram, ja tēvam ar bērnu pa ielu nāk pretī liels suns, mazais ielūkojas tēta sejā un novērtē viņa reakciju, lai zinātu, vai baidīties no suņa vai tuvoties un noglaudīt to.

Bieži vien labākais veids, kā tikt galā ar bērna uzstājīgajām prasībām, ir apzināti padoties.

Abi iepriekš aprakstītie uzvedības modeļi var likties pretrunīgi, bet šķietami pretēja rīcība palīdz bērnam sasniegt būtisko līdzsvaru starp pārdrošību un gudru piesardzību. Šis vecumposms ir grūts gan vecākiem, gan bērniem, bet tā ir svarīga attīstības daļa, kuras laikā bērns mācās kontrolēt savu uzvedību, iegūstot arvien plašākas zināšanas par cilvēkiem. Vecākiem ir jārīkojas gudri un jābūt pacietīgiem, lai bērns kļūtu pašpārliecināts un drošs par savu neatkarību, vienlaikus respektējot citu cilvēku vajadzības un vēlmes.

 

Grūtais divu un trīs gadu vecums

Nepaklausīgs bērns pārbauda ne vien vecāku pacietības un izvirzīto noteikumu robežas, bet arī paša iespējas ietekmēt pasauli ap sevi. Pārbaudot vecāku pacietību, uzvedoties pretēji viņu vēlmēm un uzstājīgi rīkojoties pēc savas gribas, bērns aktīvi izaicina situāciju, lai noskaidrotu, kas notiek, ja viss nenorit, kā parasti. Tas ir sava veida eksperiments un problēmu risināšanas prasmju treniņš - diemžēl vecākiem ļoti nogurdinošs.

Bieži vien labākais veids, kā tikt galā ar bērna uzstājīgajām prasībām, ir apzināti padoties un ļaut mazajam atklāt, ka viņa vēlmes ir neatbilstošas un pašam kaitējošas. Tā, piemēram, ja bērns uzstāj, ka grib karstā vasaras dienā vilkt savu iemīļoti vilnas džemperi, ļauj viņam to. Drīz vien mazulim kļūs neērti un karsti, un viņš novilks apģērba gabalu. Dod bērnam iespēju mācīties no paša kļūdām. Tas ir vienīgais veids, kā iepriekš apgūtie noteikumi, kas nu tiek uzstājīgi pārbaudīti, var tikt pielāgoti, lai atbilstu katrai jaunajai situācijai.

Dod bērnam iespēju mācīties no paša kļūdām. 

Protams, ir reizes, kad ir neiespējami vai pat bīstami atļaut bērnam pašam pieņemt lēmumus. Šajos gadījumos saglabā mieru un vienkārši fiziski novērs izveidojušos situāciju, pat, ja tam seko raudas un protesti. labākais līdzeklis ir uzmanības novēršana.

Lai kā tu izvēlētos rīkoties, neiesaisties strīdā ar bērnu. Atceries, ka esi pieaugušais un tu neko neiegūsi, pierādot savu taisnību. Atrodi ko jaunu un interesantu, lai novērstu bērna uzmanību, un viņš varētu iespējami drīz aizmirst radušos problēmu. Nogaidi līdz mierīgākam brīdim, lai paskaidrotu bērnam, kāpēc viņa spriedums bijis kļūdains. Pozitīvā situācijā, kad viss ir kārtībā, var daudz veiksmīgāk iemācīt bērnam pareizu uzvedību, nekā strīdu un asaru brīžos.

 

Avots: Kīra Karmilova, Anete Karmilova - Smita "Iepazīsti savu bērnu. Vecāku ceļvedis bērna agrīnajā attīstībā" (izd.SIA "J.L.V."). 



1 Pievienot komentāru

Kategorijas