Bērnu dzejolīši arī pieaugušo priekam
Šī grāmata vairs nav jaunums, bet man tā ar katru lasīšanas reizi patīk arvien vairāk un vairāk, tāpēc nolēmu par to pastāstīt. Kas ir šī grāmata? Latviešu autores Evijas Gulbes dzejoļu grāmatiņa bērniem “Dzejolēni” ar smalkām mākslinieces Lindas Lošinas ilustrācijām.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Par gandrīz katru dzejoli man gribas iesaukties – tieši manas sajūtas. Gan par kastaņiem, gan sniegpulkstenīšiem, vasaru un vēju. Tik nebiju spējusi atrast īstos vārdus.
Lasītākais
Un, kopš manās rokās
nonākusi šī grāmatiņa, brīžos, kad dusmojos, atceros dzejoli par
pūpēdi:
Vaigus piepūtis,
Pūpēdis dusmojas,
Tam allaž nelāga oma.
Par ko gan šodien
Varētu īgņoties?
Viņš, sūnās ierāvies, domā.
Sapīcis pūpēdis
Šķobās un viebjas.
Viss viņam apnicis!
Viss viņam riebjas!
Līdz: “Paukt!” -
Nevajadzēja tā
Degunu raukt!
Te vēl daži īpaši
jaukie dzejolīši
Lietus
Tas smidzina, pilina,
Līņā un gāž,
Slapjo deguna galu
Pat kabatās bāž.
Viņš jau nesaprot -
Pienācis rudens
Un ūdens
Ir ledaini auksts.
Tas gluži kā vasarā
Stāv peļķē līdz ceļiem
Un dārzā laistīties sauc.
Velniņš
Pavisam drūms un melniņš
Gar mežmalu klīst velniņš.
Uz viņu visi rājas,
Ka esot jāmazgājas.
Ar melnu muti velniņš,
Teic, kādēļ ir tik melniņš:
“Vēl šorīt novannojos es,
Tik vēlāk biju mellenēs...”
Man bildes ir sanākušas pelēcīgas, bet patiesībā grāmatas lappuses ir košas, kurās jautri lēkā mazi zvirbulēni, piedaloties ikviena dzejoļa notikumā.
Arī manam trīsgadīgajam dēliņam Noelam "Dzejolēni" ļoti patīk, viņš daudz jautā, kas notiek zīmējumos un meklē pazīstamos burtus.
Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore
