Tiesa noraida pieteikumu par bērna vārda Mark reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā

Administratīvā rajona tiesa šā gada 19.jūlijā nolēmusi noraidīt bērna likumisko pārstāvju pieteikumu par bērna vārda Mark reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā. Bērnam ir Vācijas pilsonība, bet puikas likumiskie pārstāvji viņam vēlējušies arī Latvijas pilsonību. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bērns reģistrēts ar personas vārdu Marks, kam iebilduši vecāki un vērušies tiesā.

Tiesa noraida pieteikumu par bērna vārda Mark reģistrēšanu. Latvijas iedzīvotāju reģistrā piereģistrē puisēnu ar vārdu Marks. Vecāki neapmierināti.

FOTO: Dana Romaņuka, http://www.photokidz.lv/

Tiesa noraida pieteikumu par bērna vārda Mark reģistrēšanu. Latvijas iedzīvotāju reģistrā piereģistrē puisēnu ar vārdu Marks. Vecāki neapmierināti.

 

Kā portālu mammamuntetiem.lv informēja Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze Lolita Bērziņa, bērna likumiskie pārstāvji, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, 2011.gadā vērsušies Latvijas vēstniecībā Vācijā, lai bērnam, kuram jau tikusi piešķirta Vācijas pilsonība, piešķirtu arī Latvijas pilsonību.

 

Vācijā izdotajā dzimšanas apliecībā un Vācijas pilsoņa pasē kā bērna vārds reģistrēts Mark. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu (PMLP) Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bērns reģistrēts ar personas vārdu Marks. Bērna likumiskie pārstāvji, uzskatot, ka šis lēmums ierobežo Līgumā par Eiropas Savienības (ES) darbību garantētās tiesības brīvi pārvietoties, vērsās Administratīvajā tiesā par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu - par personas vārda nominatīva locījumā Mark ierakstīšanu Iedzīvotāju reģistrā.

 

Tiesas spriedumā atzīts, ka, ja personai vienā valstī izdotajos dokumentos rakstītais personvārds atšķiras no citā valstī lietotā, tad tiek ierobežotas tai Līgumā par ES darbību garantētās tiesības brīvi pārvietoties. Tomēr saskaņā ar ES Tiesas praksi ne katra personvārda atveide, kas nesakrīt ar tā paša citā valstī reģistrētā personvārda rakstību, noved pie pārvietošanās brīvības pārkāpuma. Katrā atsevišķā gadījumā vērtējams vai ierobežojumi ieinteresētajām personām varētu radīt "nopietnas neērtības" administratīvajā, profesionālajā un privātajā jomā.

 

Reklāma
Reklāma

Bērna pārstāvji norāda, ka personas vārda citādāka atveide varētu radīt problēmas personas identificēšanā. Tiesa atzīmē, ka šaubu par pieteicēja identitāti novēršanai var izmantot (un konkrētajā gadījumā ir izmantotas) Ministru kabineta noteikumos "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" paredzētās tiesības pasē iekļaut personvārda citas valodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu.

 

No šo noteikumu 2.pielikuma, kurā atspoguļots Latvijas pilsoņa pases paraugs, redzams, ka šīs ziņas ir ierakstāmas pases 3. lappusē, kas ir nākamā (un atrodas tajā pašā atvērumā) pēc lappuses, kurā ietvertas visas galvenās ziņas par pases turētāju. Līdz ar to tiesa secina, ka apstākļos, kad personas rīcībā ir abu valstu izsniegti personu apliecinoši dokumenti, turklāt Latvijas pasē norādīta arī personvārda oriģinālforma, iespējamās šaubas par pieteicēja personas identitāti personvārda nesakritības dēļ ir viegli kliedējamas, līdz ar to ierobežojums nav nesamērīgs un pārkāpums nav konstatējams.

 

Spriedumu puses var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.