Kas ir dabīgas izcelsmes saldinātājs no stēvijas auga?

Rīgā šonedēļ notikusi dabīgas izcelsmes saldinātāja no stēvijas auga prezentācija. Stēvijas saldinātāja saturošu produktu lietošana uzturā kā daļa no aktīva, veselīga dzīvesveida ar pārdomātiem un sabalansētiem ēšanas paradumiem, var būt labvēlīga vairāku iemeslu dēļ. Par to skaidrojumus sniedz arī dietologs un mikrobioloģe.

Jaunums - saldinātājs no stēvijas auga. Publicitātes foto.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Jaunums - saldinātājs no stēvijas auga. Publicitātes foto.

Stēvija (lat. Stevia rebaudiana) ir krizantēmu dzimtas krūms, kura dzimtene ir Paragvaja. Dienvidamerikā ēdienu un dzērienu saldināšanai tas tiek izmantots jau 200 gadus. Stēvijas lapas ekstrakts ir dabīgs saldinātājs, kas nesatur kalorijas un ir 200 reižu saldāks nekā cukurs, tāpēc saldas garšas iegūšanai nepieciešams pavisam neliels tā daudzums. Saldinātāja ražošanā izmantotās stēvijas drošība ir pierādīta un pamatota vairāk nekā 25 gadus ilgā zinātniskās izpētes procesā, kā arī publikācijās par tās drošību no stingras, izsmeļošas izpētes programmas. 2010.gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izvērtēja no stēvijas iegūto stevioglikozīdu drošību un noteica ieteicamo dienas devu (GDA) to drošam patēriņam uzturā, un 2011.gadā oficiāli apstiprināja tā izmantošanai pārtikā.

 

Stēvijas saldinātāja saturošu produktu lietošana uzturā kā daļa no aktīva, veselīga dzīvesveida ar pārdomātiem un sabalansētiem ēšanas paradumiem, var būt labvēlīga vairāku iemeslu dēļ:

- tas ļauj patērētājiem izbaudīt mazāk kalorijas saturošus pārtikas produktus un dzērienus ar saldu garšu;

- palīdz nodrošināt sabalansētu enerģijas līmeni;

- stēvijas saldinātājs neietekmē cukura līmeni asinīs, tādēļ to saldas garšas izbaudīšanai var lietot cilvēki ar 2.tipa diabētu. 

 

Mikrobioloģe Māra Kropa-Rusoviča, runājot par stēvijas saldinātāja pielietojumu praksē, skaidro, ka stēvijas saldinātājs tiek izmantots ne tikai kā alternatīva cukuram mājas apstākļos, to pievienojot tējai, kafijai vai gatavojot ēdienus, vai industriāli ražojot pārtikas produktus un dzērienus, bet arī kosmētikas ražošanā.

 

Kosmētikā stēviju izmanto tonizējošo un pretmikrobu īpašību dēļ - ādas masku, ziepju un dušas želeju sastāvā.

 

Savukārt kā dabīgu saldinātāju to pielieto arī zobu pastu, lūpu balzamu un citu kosmētikas produktu sastāvā. 

 

Industriāli ražojot pārtikas produktus un dzērienus, stēvijas saldinātājs tiek pievienots kā dabīgas izcelsmes bezkaloriju saldinātājs, lai samazinātu kaloriju daudzumu tajos. 

 

Reklāma
Reklāma

Piemēram, Latvijas tirgū "The Coca-Cola Company" piedāvā zaļās tējas dzērienu "NESTEA", kas satur dabīgas izcelsmes saldinātāju, kas iegūts no stēvijas auga lapām. Pateicoties stēvijas saldinātāja pievienošanai, "NESTEA" zaļās tējas dzērieni satur par 30% mazāk cukura.

 

"The Coca-Cola Company" saldinātāju inovāciju jomā strādā jau gandrīz 50 gadus, lai varētu piedāvāt patērētājiem arvien jaunus bezkaloriju vai mazkaloriju produktus. Stēvijas saldinātājs ir "The Coca-Cola Company" un "Cargill" sešu gadu darba rezultāts bezkaloriju saldinātāja attīstīšanā no stēvijas auga lapām. Eiropā "The Coca-Cola Company" kopš 2000.gada par 10% ir samazinājusi vidējo kopējo kaloriju daudzumu saldinātajos dzērienos. Šodien mazkaloriju un bezkaloriju dzērieni veido 30% no kopējā "Coca-Cola" apgrozījuma Eiropā.

 

"The Coca-Cola Company" jau lieto stēvijas lapas ekstraktu kā dabīgas izcelsmes saldinātāju - citur pasaulē uzņēmums piedāvā vairāk nekā 30 gāzētu un negāzētu dzērienu, kas saldināti ar stēvijas lapas ekstraktu kombinācijā ar citām dabīgas izcelsmes saldvielām. Piemēram, "Fanta Still" ir pieejama Francijā, "Fanta Blood Orange" ir pieejama Turcijā, un abi dzērieni ir saldināti ar stēvijas lapas ekstraktu. Latvijā pieejamie "NESTEA" zaļās tējas dzērieni ir paredzēti patērētājiem, kuri vēlas savu uzturu papildināt ar lieliskas garšas dzērieniem, kam ir samazināts kaloriju daudzums," - saka Evelin Ojamets, "Coca-Cola" sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijā. 

 

Dietologs Andis Brēmanis par saldinātājiem: "Salda garša vienmēr ir bijusi un būs interesanta. Uz cilvēka mēles ir garšas kārpiņas, kas uztver gan saldu, gan sāļu, gan rūgtu, arī skābu un sīvu garšu. Salda garša ir cukuram (saharoze), fruktozei, glikozei. Dabā šie vienkāršie ogļhidrāti jeb cukuri ir paslēpti vai nu augļos, vai dārzeņos, un tādējādi tie vienmēr ir kombinācijā gan ar vitamīniem, gan minerālvielām, gan balastvielām. Protams, cilvēks ir iemācījies šīs saldās vielas izdalīt tīrā veidā un līdz ar to ieguvis iespēju tās pievienot ēdieniem un dzērieniem pēc saviem ieskatiem. Vienīgi problēma tā, ka šīs vielas satur kalorijas un pārmērīgs to patēriņš kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu var radīt gan svara pieaugumu, gan provocēt otrā tipa cukura diabēta attīstību.  

Tomēr ir arī alternatīvs risinājums. Saldu garšu dod arī citas vielas. Tās ir mazkaloriju vai bezkaloriju saldinātāji. Starp citu, tiem jau ir vairāk kā simts gadus ilga vēsture (saharīns tika atklāts 1879.gadā). Pēdējos gados lielu popularitāti ir ieguvis aspartāms, salda viela, ko nejauši atklāja pirms apmēram 40 gadiem. Visi saldinātāji, pirms tie tiek atļauti izmantot pārtikas produktos un dzērienos, tiek padziļināti pētīti un tiek noteiktas to pieļaujamās devas. Tātad arī aspartāms ir izpētīts un atzīts par drošu izmantošanai gan kā "galda" saldinātājs, ko katrs pats var pievienot, piemēram, tējai vai kafijai, gan kā pārtikas piedeva, ko var izmantot ražošanas procesā gan ēdienos, gan dzērienos.  

 

Pēdējais jaunums saldinātāju klāstā ir no Dienvidamerikā sastopamā auga stēvijas (Stevia rebaudiana) izdalītie glikozīdi, kam ir ap 200 - 300 reizes saldāka garša salīdzinājumā ar cukuru. Lai gan šīs saldās auga īpašības vietējie iedzīvotāji ir izmantojuši gadsimtiem ilgi, tomēr oficiāls atzinums un atļauja izmantot kā saldinātāju Eiropas Savienībā stēvijai tika dota tikai 2011.gadā. 

 

Protams, nevienas citas saldvielas garša nav tik īpaša, kāda tā ir cukuram, tomēr saldinātāji ir laba alternatīva situācijās, kad cukura patēriņš ir jāierobežo veselības apsvērumu dēļ, bet saldu tomēr gribās."