Mulsinošs jautājums mammai: kā rodas bērni?

 27. novembris 2008 7:55 Raksts  skatījumi: 10820

Agri vai vēlu no bērna mutes izskan mulsinošais jautājums: „Mammu, tēti, kā rodas bērni?” Vai esi gatavs godīgai atbildei? Un — cik dziļās detaļās jāieslīgst, lai apmierinātu savas atvases ziņkāri?



Foto: mammamuntetiem.lv

Kad bērns aptuveni triju vai četru gadu vecumā pirmo reizi uzdod jautājumu „Kā rodas bērni?”, viņu visbiežāk interesē ne tik daudz process, cik pati izcelšanās būtība.


Sākoties kāpēcīša vecumam, bērnu interesē visdažādākie jautājumi: „Kāpēc man ir tāds vārds un uzvārds?”, „Kāpēc tu esi mana mamma?” — un vienu dienu izskan arī mulsinošie jautājumi: „Kā rodas bērni, un kā es piedzimu?” Ļoti bieži to veicina fakts, ka ģimenē gaidāms pieaugums, vai arī bērns redz, ka kāda viņam pazīstama sieviete gaida bērniņu. Lielais puncis un skaidrojums, ka vēderā aug un attīstās mazulis, liek bērnam aizdomāties arī par to, vai viņš tieši tāpat dzīvojis mammas vēderā. Kāpēc bērns to vairs neatceras, un kā viņš piedzimis? „Kad bērns aptuveni triju vai četru gadu vecumā pirmo reizi uzdod jautājumu „Kā rodas bērni?”, viņu visbiežāk interesē ne tik daudz process, cik pati izcelšanās būtība: „Kā es rados, vai jūs mani gribējāt?”,” skaidro pārmaiņu treneris Arturs Šulcs, piebilstot, ka „tehniskas detaļas šajā vecumā var nešķist īpaši nozīmīgas”. Tāpēc svarīgi bērnam pateikt, ka mamma un tētis viens otru ļoti mīlēja un gribēja, lai šajā mīlestībā dzimst bērniņš. Mazulim var stāstīt: „Tu esi mūsu mīlestības auglis. Mēs ļoti priecājamies, ka tu mums esi, mēs tevi mīlam un vienmēr mīlēsim!”

Labāk pietaupīt stāstus par stārķiem, kāpostiem, nopirkšanu veikalā vai — vēl ļaunāk – izdomāt pekstiņus, piemēram, ka bērns piedzimis caur nabiņu. Kā gan tu vēlāk bērnam izskaidrosi, kāpēc iepriekš stāstīji tādas muļķības?

Kā es piedzimu?
Ja tomēr bērns turpina taujāt arī par detaļām (no kā es rados, kā es tiku ārā no vēdera utt.), labāk pietaupīt stāstus par stārķiem, kāpostiem, nopirkšanu veikalā vai — vēl ļaunāk – izdomāt pekstiņus, piemēram, ka bērns piedzimis caur nabiņu. Kā gan tu vēlāk bērnam izskaidrosi, kāpēc iepriekš stāstīji tādas muļķības? Stāstot, kā rodas bērni, vecākiem pašiem jāizvērtē, cik liela un nobriedusi ir viņa atvasīte, ko viņš šai vecumā ir gatavs dzirdēt. Trīsgadīgam bērnam, visticamāk, pietiks, ja izstāstīsi, ka bērns rodas, ja tētis un mamma viens otru mīl un vēlas bērniņu, tad mammai vēderā sāk augt bērniņš. Uz jautājumu, kā bērns tiek ārā no vēdera, var izstāstīt, ka mazulis piedzimst pa spraudziņu, kas atrodas blakus vietiņai, kur mamma čurā. Jo vecāks bērns, jo vairāk detaļu viņam var stāstīt. „Atkarībā no tā, cik pārliecinoši un droši vecāks atbild, seko vai neseko arī nākamais jautājums,” uzskata Arturs Šulcs. „Ja tētis vai mamma minstinās, nezina, ko atbildēt, bērns jūt, ka te kaut kas nav kārtībā, un izprašņās tālāk. Vecākiem pašiem jāpieņem, ka bērnu ieņemšana, iznēsāšana un dzemdēšana ir pilnīgi normāls un dabisks process, tikpat dabisks kā ēšana, dzeršana un gulēšana, tad arī bērns visus šos jautājumus uztvers dabiski un pašsaprotami.”


Konsultēja Arturs Šulcs 



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk