Sekss līdz mūža galam?

„Tu vari mīlēties sava mūža pēdējā dienā vai nomirt, nodarbojoties ar seksu. Cilvēks ir seksuāls tik ilgi, kamēr vien dzīvo un elpo. Kamēr vien pastāv interese par dzimumjautājumiem, tuvību, partneri un tām vai citām seksuālām lietām un orientāciju, cilvēku var uzskatīt par seksuāli aktīvu. Kad cilvēks ir miris — bioloģiski vai sociāli —, viņam šīs intereses vairs nav.”

Man ir vīrs un bērni. Kam man sekss?
Kāpēc, sasniedzot zināmu vecumu, cilvēki nereti pārtrauc mīlēties un iemanto aizspriedumus pret seksu? Artūrs Šulcs to dēvē par „vecenes un veča filozofiju” — cilvēks sāk sevi uzskatīt par vecu un zaudē interesi par saskarsmi un seksualitāti. Taču vecumam patiesībā šajā gadījumā nav nozīmes — tas var notikt arī ar indivīdiem jau pēc divdesmit. Visbiežāk komplektā nāk depresija, savas seksuālās orientācijas nepieņemšana (statistika liecina — 10% sabiedrības ir homoseksuāla, bet biseksuālu cilvēku ir vēl vairāk). Degradējoties (t. sk. pārlieku lietojot alkoholu un narkotikas), noliedzot sevi un dzīvi, kā arī izstumjot dabiskās tieksmes reliģisku ideoloģiju vārdā, cilvēki savu seksualitāti zaudē.
Sievietes mēdz atrunāties: bērnu esmu ieņēmusi un dzemdējusi, man ir vīrs, suns un ģimenes māja — ko vēl jūs no manis gribat? Kāds sekss? Vīriešiem ir līdzīgi. Ja viņi nepieņem vai nespēj realizēt savas seksuālās vēlmes vai fetišus, seksualitāte tiek bloķēta vispār. „Viņš iedomājas, ka ir patoloģisks, vai partneris viņu nosauc par perversu,” seksa izbeigšanās iemeslus skaidro seksologs. „Nekas briesmīgs taču nenotiktu, ja viņš realizētu savas vēlmes — būtu par vienu laimīgu cilvēku pasaulē vairāk!” 

Kad mācījos medicīnas skolā, īrēju istabu no 82 gadus veca onkulīša, kura mīļākajai bija 30 gadi. Viņa nāca pie viņa mīlēties vismaz divas reizes nedēļā.

Kas ir labs sekss?
Kas tad īsti raksturo labu seksu? Ja cilvēkam piemīt potenciāls attīstīties, viņš attīstās jebkurā jomā, arī seksā. Jo sekss ir dzīvesprieks. Mēs apgūstam jaunu seksuālo aktivitāšu apgabalu un domājam, kā vēl varētu gūt jaunas sajūtas, iemācāmies runāt un uzklausīt partnera vēlmes — tas viss ir laba seksa pamatā. Ja partneri spēj brīvi dalīties savās vēlmēs, tas viņus paceļ jaunā līmenī. Tāpēc ir taisnība teicienā, ka ar gadiem sekss kļūst tikai labāks. Viss atkarīgs no katra paša vēlmes atklāt aizvien jaunus apvāršņus.
Nav svarīgs cilvēka vecums — mīlēties var arī 80 gadu vecumā. „Kad biju jauns un mācījos medicīnas skolā, īrēju istabu no 82 gadus veca onkulīša, kura mīļākajai bija 30 gadi,” atceras seksologs. „Viņa nāca pie viņa mīlēties vismaz divas reizes nedēļā. Šim kungam bija savas seksuālās vērtības — patika sievietes, kurām „pakaļas kā gubas, nevis plānas kā kaķenes”. Viņš bija dzīvespriecīgs, inteliģents, fiziski aktīvs un nodzīvoja pāri par 90 gadiem,” to, ka vecums nav šķērslis, lai baudītu dzīvi, apliecina Šulcs.
Un vēl kāda būtiska piebilde. Sekss vecākajai paaudzei ir vajadzīgs arī bērnu un mazbērnu drošības dēļ. Ja māte un tēvs (vai vecāmāte un vecaistēvs) mīlējas un viņu seksuālajā dzīvē viss ir kārtībā, bērni un mazbērni ir drošībā, jo sakārtota seksuālā dzīve ir profilakse pret tādām seksuālām patoloģijām kā incestu (tas nav tikai fizisks sekss ar radiniekiem, bet arī jaukšanās meitas/dēla ģimenē). Lai vectētiņš neaiztiktu mazmeitu vai mazdēlu, lai māte netraucētu savu meitu vai dēlu un ļautu jaunajiem veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Ir svarīgi, lai sekss ģimenē būtu vērtība. Tad cilvēki var brīvi veidot attiecības bez savstarpēja nosodījuma vai pāridarījuma.