10 soļi podiņmācības gudrībās. Noderīgi padomi vecākiem

 14. augusts 2012 16:40 mammamuntetiem.lv Raksts

Vairums vecāku uzskata, ka prasme iet uz podiņa ir jauns atskaites punkts bērna attīstībā kaut vai tikai tādēļ, ka tas nozīmē autiņbiksīšu mainīšanas beigas. Bet tikai dažas mammas un tēti ir gatavoti tam, ka podiņmācība var aizņemt diezgan daudz laika.



Foto: Shutterstock.com

Daži bērni jau no gada vecuma ir gatavi sākt mācīties iet uz podiņa, kamēr citi nav ieinteresēti līdz pat 3 gadu vecumam


Protams, daži bērni šo māku apgūst dažās dienās, bet citiem tas var aizņemt dažus mēnešus. Jo jaunāks bērns, jo ilgāku laiku tas var aizņemt.  Lai iestātos šīs "gribu būt sauss" stadija, ir jānotiek diezgan komplicētam psihofizioloģiskam un neiroloģiskam nobriešanas procesam.

Mazulim ir jāsajūt, ka zarnu trakts un urīnpūslis piepildās, kā arī jāiemācās gan aizturēt urīns, gan to atbrīvot. Kamēr tas nav noticis, podiņš viņam neizsaka pilnīgi neko. Pediatri pat ir novērojuši diezgan interesantu kopsakarību – kamēr bērns neiemācās stāvēt, staigāt un kāpt pa kāpnēm gan augšup, gan lejup, arī podiņmācības gudrības tiek apgūtas lēni, mokoši un bez redzama rezultāta. Tāpēc sēdināšana uz poda līdz pusotram gadam nesola optimistisku rezultātu. Daži bērni lielajam solim ir gatavi tikai 3 gadu vecumā, citi pat tikai 4 gadu vecumā.

 

Tev un bērniem ir lielākas cerības uz ātriem panākumiem, ja labi saprotat procesa elementus un treniņa paņēmienus.

1. Novērtē bērna gatavību! Arī savējo.
Kad tavs bērns ir apmēram gadu vecs, viņš jau sāk atpazīt sajūtu, ka viņam ir pilna taisnā zarna vai urīnpūslis. Daži bērni jau tad ir gatavi sākt mācīties iet uz podiņa, kamēr citi nav ieinteresēti līdz pat 3 gadu vecumam. Daudzi vecāki sāk podiņmācību, kad viņu mazuļi ir 2,5 gadus veci. Tā kā ir tik liela vecuma amplitūda, kad bērni sāk mācīties iet uz podiņa, meklē zīmes, kas norāda, ka tavs mazais ir gatavs iet uz podiņa: vai viņš paklausa vienkāršām norādēm? Vai viņš var staigāt un apsēsties? Vai viņš māk novilkt un uzvilkt savu apakšveļu? Centies neko neuzspiest, jo steidzināšana nav efektīva. Tāpat negaidi, ka tavam jaunākajam bērnam mācīšanās ies lēnāk/ātrāk kā vecākajam bērnam. Zēni parasti nokārtoties podiņā iemācās mazliet vēlāk kā meitenes, un jaunākie bērni var iemācīties ātrāk kā vecākie bērni. Apsver arī ārējos apstākļus un stresu, ar ko mazulim ir jācīnās, – jauns bērnudārzs, maziņš brālītis vai māsiņa, jauna auklīte – tas viss var ietekmēt apmācības procesu, tāpēc podiņmācību vajadzētu atlikt, kamēr jaunā situācija nostabilizējas. Podiņmācību arī nevajadzētu sākt, ja esat pārāk aizņemti un nevarat ieguldīt laiku, pacietību, arī humora izjūtu. Esiet gatavi veltīt pat vairākus mēnešus šim procesam un iedrošiniet mazo katru dienu. Ja jūs remontējat mājokli, esi pieņemti jaunā, ar izaicinājumiem pilnā darbā, ja esi stāvoklī un tev ir rīta nelabumi, šis varbūt nav labākais laiks podiņmācībai. Pagaidi dažas nedēļas  vai mēnešus, kamēr citi stresi mazinās. Nepiemērots brīdis sākt podiņmācību ir "nē"  periodā, kad bērnam ir vēlme visu noliegt, nevis sadarboties.

Pirmais un galvenais, nopērc bērna izmēram atbilstošu podiņu, tas mazinās to stresu, ko daži bērni jūt pret tualetes podu pieaugušajiem – daži bērni baidās iekrist tajā iekšā, citi baidās no skaņas, kad tiek noskalots ūdens.

2. Nopērc nepieciešamo aprīkojumu!
Pirmais un galvenais, nopērc bērna izmēram atbilstošu podiņu, tas mazinās to stresu, ko daži bērni jūt pret tualetes podu pieaugušajiem – daži bērni baidās iekrist tajā iekšā, citi baidās no skaņas, kad tiek noskalots ūdens. Izlem, kāds ir vislabākais podiņš tavam mazulim pirms ej iepirkties, tad palūdz bērnam palīdzēt izvēlēties podiņu. Kad esat nogādājuši speciālo podiņu mājās, uzraksti uz tā bērna vārdu un iedrošini mazo paspēlēties ar to.


3. Izveido rutīnu!
Nosēdini mazo uz podiņa, pilnīgi apģērbušos, reizi dienā. Pēc brokastīm, pirms vannas vai jebkurā citā laikā. Tas palīdzēs mazajam pierast pie podiņa un pieņemt to kā daļu no ikdienas rutīnas. Ja kādā situācijā nav pieejama vannasistaba, tad podiņu var izmantot laukā, spēļu istabā vai kur nu tas ir.  Kad bērns ir mierā ar šo rutīnu, ļauj viņam apsēsties uz podiņa ar pliku dupsi. Atkal – ļauj viņam pierast pie šīs sajūtas. Šajā momentā parunā ar bērnu un saki, ka mamma un tētis, arī citi pieaugušie, to dara katru dienu, ka bikšu novilkšana pirms tualetes lietošanas ir tas, ko pieaugušie dara. Ja sēdēšana uz podiņa – ar vai bez drēbēm – uztrauc mazo, nevajag to uzspiest.  Nekad nespied bērnu sēdēt uz podiņa, it sevišķi, ja viņš ir nobijies. Labāk podiņu nolikt malā uz dažām nedēļām un tad mēģināt atkal. Ja viņš ir ar mieru uz tā sēdēt, viņš ir gatavs turpināt trenēties.
Vēro, lai sēdēšana ir ērta, kājas stingri balstās uz zemes. 


4. Nodemonstrē savam bērnam!
Bērni mācās, imitējot un skatoties, kā citi to dara. Tas ir dabīgs veids, kā saprast, kas tualetes poda lietošana tāda ir. Ja tev ir dēls, ir vieglāk iemācīt viņam, kā čurāt, sēžot uz poda, kamēr viņš ir mazs. Vēlāk, kad viņš to ir iemācījies, viņš var vērot savu tēti, vecāko brāli vai draugu, kā čurāt, stāvot kājās – viņš to iemācīsies ātri, ja vien tiks mazliet iedrošināts. Kad demonstrē mazajam, neaizmirsti pastāstīt, kā tu zināt, kad ir laiks iet uz tualeti, tad izskaidro, kas notiek, kamēr tu izmanto tualeti un vari arī parādīt, kas beigās ir „sanācis”. Tad parādi, kā noslaucīties ar tualetes papīru, uzvilkt bikses, noskalot ūdeni un nomazgāt rokas. Pat, ja kādu laiku tev būs jāpalīdz mazajam tik ar to visu galā, īpaši noslaucīties pēc tualetes lietošanas, redzētais un dzirdētais palīdzēs bērnam pierast pie visa procesa. Ja bērns ir meitene, kad tīri viņas dupsi, pārliecinies, ka tīri no priekšas uz aizmuguri, īpaši pēc kakāšanas, lai samazinātu risku iegūt urīnceļu infekcijas. Ja mazajam ir radi vai draugi, kas ir iemācīti iet uz podiņa, palūdz viņiem nodemonstrēt savu prasmi. Tas var būt noderīgi, ja mazais redz citus vienaudžus darot ko tādu, ko viņš cenšas iemācīties.


5. Izskaidro procesu!
Parādi mazajam, kāda saistība ir kakāšanai ar tualeti. Nākošreiz, kad viņš kakā autiņbiksītēs, paņem bērna podiņu, apsēdini viņu uz tā, un ieliec autiņbiksītes saturu podiņā. Pēc tam ļauj viņam aizskalot kaku, ja viņš to vēlas (bet neuzspied, ja viņš to nevēlas. Vari arī paņemt kādu podiņmācības bilžu grāmatu vai video, kas bērnam var palīdzēt uzņemt šo jauno informāciju. Turot šādu grāmatu vai plakātu vannasistabā, tu palīdzēsi savam bērnam iepazīt ar procesu un vilkt paralēles ar to, ko viņš dara vannasistabā.

Podiņmācība var būt sarežģīta gan bērnam, gan vecākiem. Ņem vērā, ka īslaicīgi negadījumi ir pilnīgi normāli un teorētiski jebkuram bērnam būs vairāki negadījumi pirms viņš iemācīsies palikt sauss visas dienas laikā.


6. Attīsti ieradumu!
Iedrošini mazo sēdēt uz podiņa, kad vien viņam ir tāda vēlme vai vajadzība. Ja viņam vajag palīdzību autiņbiksīšu novilkšanā, dari viņam zināmu, ka viņš drīkst lūgt palīdzību jebkurā laikā. Ja vari, ļauj bērnam dažreiz paskraidīt ar pliku dupsi un podiņu turi turpat blakus. Jo vairāk mazais pavada bez autiņbiksītēm, jo ātrāk bērns iemācīsies lietot podiņu. Saki bērnam, ka viņš var izmantot podiņu, kad vien viņš vēlas un pa laikam atgādini, ka podiņš ir tepat blakus, ja viņam ir tāda vajadzība. Dažreiz mazie nemāk nosēdēt uz podiņa pietiekami ilgu laiku, lai atslābtu un ļautu visam iziet ārā, tāpēc mierīgi ierosini viņam pasēdēt uz podiņa vismaz kādu minūti. Šī taktika nostrādās tad, ja sastādīsi viņam kompāniju, parunāsies ar viņu vai palasīsi grāmatu. Kad mazais veiksmīgi ir lietojis podiņu, neaizmirsti paslavējiet! Tas viņam dos pozitīvas sajūtas un iedoršinājumu treniņa gaitā. Iespējams, viņam vēl pēc tam gadīsies „negadījumi”, bet viņš aptvers, ka dabūt kaut ko podiņā ir sasniegums. Tajā pašā laikā necenties uzsvērt katru podiņa apmeklējumu kā lielu notikumu, jo mazais var sākt palikt nervozs un paškritisks.


7. Velc bērnam bikses ar gumiju!
Kad podiņmācība jau ir aizsākta, labāk izmantot bikses ar gumijas jostu, kuru var uzvilkt un novilkt tāpat kā apakšbikses. Tas ļaus mazulim uzvilkt un novilkt bikses patstāvīgi, kas ir ļoti svarīgi, lai bērns kļūtu pilnīgi gatavs podiņam. Kad mazais jau patstāvīgi ņem savu podiņu un nokārtojas tur, ir laiks ķerties pie „lielo bērnu” apakšveļas. Vairākas mammas un tēti ir novērojuši, ka biksītes ar mīļāko multfilmu/grāmatu/komiksu varoni dod bērnam lielāku motivāciju saglabāt biksītes tīras.


8. Nekreņķējies par negadījumiem!
Podiņmācība var būt sarežģīta gan bērnam, gan vecākiem. Ņem vērā, ka īslaicīgi negadījumi ir pilnīgi normāli un teorētiski jebkuram bērnam būs vairāki negadījumi pirms viņš iemācīsies palikt sauss visas dienas laikā. Negadījums nenozīmē, ka ir ciesta neveiksme. Kad tas ir noticis, nekļūsti dusmīga un nesodi bērnu. Mazā muskuļi tikai pavisam neilgi ir iemācījušies kontrolēt urīnpūšļa un taisnās zarnas darbību, un bērns joprojām mācās, kāpēc ir svarīgi lietot podiņu. Procesa pārvaldīšana prasa laiku. Tad ko šādā situācijā var darīt? Samazini negadījumu iespējamību, velkot mazajam drēbes, kuras ir viegli novilkt. Ja tomēr ir noticis negadījums, esi pozitīva un mierīga un bez stresa visu satīri. Draudzīgi iesaki bērnam, lai nākamreiz cenšas izmantot podiņu.


9. Iepazīstini ar nakts treniņu!
Pat, ja bērns ir tīrs un sauss visu dienu, būs jāpaiet vēl vairākiem mēnešiem, varbūt pat gadiem, lai mazais būtu sauss arī visu nakti. Šajā vecumā bērna organisms ir pārāk nenobriedis, lai mazo pamodinātu nakts vidū tikai tāpēc, ka jāiet uz tualeti. Kad esi gatava uzsākt nakts treniņus, iespējams bērnam vienalga būtu jāturpina lietot autiņbiksītes. Novieto podiņu pie bērna gultiņas, lai viņš to var izmantot. Ja bērns ir spējīgs nogulēt visu nakti sauss, tad tas varētu būt īstais laiks sākt nakts treniņu. Tādā gadījumā novieto ūdens necaurlaidīgo pārvalku zem palaga, lai pasargātu matraci. Uzvelciet mazajam pidžamu (vai neko) un ļauj, lai viņš izmanto tualeti pirms iešanas gulēt. Tad skataties, kas notiks. Kad viņš mostas, pieradini viņu izmantot tualeti pirms dienas gaitu uzsākšanas.


10. Lēkā no prieka – esat to paveikuši!
Tici vai ne, bet, kad bērns būs fiziski un garīgi gatavs apgūt šo jauno prasmi, viņš to darīs. Un, ja tu nogaidīsi, kamēr viņš būs gatavs sākt, šis process nebūs traumējošs ne tev, ne bērnam. Kad viss ir beidzies, vairo viņa lepnumu par sasniegumiem, ļaujot viņam atdot savas neizlietotās autiņbiksītes ģimenei ar maziem bērniem. Un neaizmirsti papriecāties arī par sevi – tagad tev vairs nekad nebūs jādomā par autiņbiksītēm. Nu, vismaz līdz nākošajam mazulim! :)
 

Veids un laiks, kad bērns tiek rasināts nokārtoties pats, ļoti spēcīgi ietekmē viņa raksturu. Ja bērnu uz poda māca iet pārāk agri un ar soda metodēm, viņš izaug nervozs, stūrgalvīgs un slimīgi pedantisks. 


Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.



0 Pievienot komentāru

Kategorijas