Domāju, lielākoties šim procesam (tāpat kā daudzām citām lietām), bērniņu sagatavo ģimenē. Man meituks pati gāja asinis nodot un es sēdēju laukā un gaidīju (viņai bija gadi 5, varbūt 6). Pati piesakās skolā pie zobārsta un iet... zobu rāva (ne tādu, kas bija izkrītošs), laboja, bet turpināja iet. Domāju- visa pamatā ir bērna sapratne- kādēļ tādas lietas ir jādara. Kā arī es ļoti piedomāju pie pirmās zobārsta vizītes- tas ir ārkārtīi svarīgs moments. Mums paveicās ar dakterīti zobārstniecībā Vecrīga (Ģertrūdes iela). Visādā gadījumā, ja bērns ir nervozs, izlutināts un ar viņu ir grūti kopumā, tad nedomāju, ka pēkšņi kaut kas varētu mainīties brīdī, kad jādodas pie zobārsta ![]()
Lai pievienotu komentāru, jāielogojas: