Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 3.5/5
    Inta Linde

    Profesionāle. Ja no Jūsu zoba atlikusi desmitā daļa, viņa uzbūvēs jaunu un vēl- Viļķenes bērniem ir labākie zobi Latvijā. Neticiet? Atbrauciet un apskatiet!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Kāpēc suņi neēd savas sēnes?

Mūsu joks skan šādi: Ar mazo esam brašas sēņotājas, bet, atrodot kārtējo mušmiri, viņa man vienu dienu saka: "Mamma, bet kāpēc suņi neēd savas sēnes?"  Piedalies NOVEMBRA joku konkursā! Balvā ielūgumi uz kādu no Latvijas leļļu teātra izrādēm.  Novembra jautrākais jokotājs saņems 4 ielūgumus uz kādu no Latvijas leļļ

Skatīt visus jokus

Māja » Augu enciklopēdija

Lupstājs – augs visām paaudzēm

Raksts / Augu enciklopēdija | Skatījumi 20431

Nu re, jaunajai paaudzei nav ne jausmas, kas ir lupstājs. Godīgi sakot, arī es brīnījos par neierasto, bet interesanto salmiņu, ar kuru man kādās lauku mājās piedāvāja malkot tikko spiestu burkānu sulu. Bet izrādās, ka...

 
Foto: mammamuntetiem.lv

Lupstājs senos laikos izmantots kā augs pret ļaunu aci, to audzējuši ap māju sētmalē, lai atvairītu slimības un arī nelaimes. Senatnē tas bijis labi pazīstams kā ārstniecības augs - ieteikts lietot lupstāja tēju sirdsdarbības uzlabošanai, mazgāt nogurušas acis, lai tās atgūtu možumu; tas pieminēts arī Plīnija darbos; viduslaikos tas audzēts klosteru dārzos. Kā garšaugs lietots kopš senas Romas laikiem, to lika pie gaļas ēdieniem, zupām.
Lupstājs (Levisticum officinale) ir daudzgadīgs, ap 2 metru garš lakstaugs, ar spēcīgi aplapotu, garu, dobu stublāju.

Lupstājs senos laikos izmantots kā augs pret ļaunu aci, to audzējuši ap māju sētmalē, lai atvairītu slimības un arī nelaimes.

Lapas divkārt vai trīskārt plūksnoti dalītas, no virspuses tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, atgādina selerijas lapas. Vasarā, jūnija otrajā pusē, zied ar dzeltenzaļu ziedu čemuru, no kura vēlāk attīstās rievainas sēklas. Tā īstā dzimtene nav zināma - uzskata, ka savvaļas tonnu vareni atrast D-R Āzijas grūti pieejamos kalnainos apgabalos. Tagad lupstājs plaši tiek kultivēts Francijā, Čehijā,  Beļģijā, Ungārijā, ievests arī Ziemeļamerikā, kur nu ieguvis lielu popularitāti.

Izmantošana
Vēl agrajos viduslaikos, kad Indijas garšvielas eiropiešiem bija grūti pieejamas un dārgas, lupstāja seklas izmantoja kā pikantu garšvielu. Viduslaiku Anglijā no šī auga gatavoja pikantu, tonizējošu dzērienu. Augam izmantojamas visas daļas - kā saknes un lapas, tā arī seklas, nemaz nerunājot par bērnu prieku - stublāju, kuru var izmantot salmiņa vieta. Turklāt auga daļas iegūstamas visa veģetācijas laikā. (Saknes pirms auga ziedēšanas kļūst indīgas, tad ievākt nedrīkst!) Auga smarža spēcīga, nedaudz atgādina seleriju smaržu. Svaigu lapu garša no sākuma saldena, pēcgarša asi pikanta ar mērenu rūgtumu. Sakņu un sēklu garša vienāda.
Kulinārija lieto jaunās lapas un sulīgas stublāja daļas. Lupstāja sēklas var pievienot kā garšvielu pie salātiem, mērcēm, dārzeņu zupām, gaļas, zivs, putnu gaļas ēdieniem, kartupeļu biezputras. īpaši lupstājs tiek rekomendēts pie spēcīga gaļas buljona. Jaunās lapas un nomizotas saknes var saniet kā dārzeņus. Lapas un sēklas var lietot arī tomātu marinēšanai. Savukārt stublājus var arī iecukurot. Sēklu lapu un sakņu uzlējumu var izmantot ka diurētisku līdzekli reimatisma gadījumā un urinācijas traucējumu novēršanai. Lupstāja lapas var arī uzglabāt žāvētā veidā vai sasaldēt.

Audzēšana
Lupstāja audzēšana būtībā ir ļoti vienkārša. Tas labi aug gan sausākās, gan arī mitrākās augsnēs; gan saulē, gan ēnā. Tomēr labāk augs, ja augsne būs barības vielām bagāta un mēreni mitra, bet vieta saulaina. Sēklas uzdīgst apmēram pēc piecpadsmit dienām. Šeit gan jāņem vērā auga īpatnība - jo jaunākas sēklas, jo tās labāk dīgs. Var sēt vēlu rudenī vai agri pavasarī.

Lupstāja audzēšana būtībā ir ļoti vienkārša. Tas labi aug gan sausākās, gan arī mitrākās augsnēs; gan saulē, gan ēnā.

Savu pilno augumu sasniegs tikai pēc 3-4 gadiem, kas nozīmē, ka katru rudeni auga virszemes daļa iet bojā, bet pārziemo tikai sakneņi, kas nākamajā pavasarī dod lielāku un kuplāku auga ceru. Augu var pavairot arī ar sakneņu dalīšanu agri pavasarī vai rudenī, bet ja augs jau daudzus gadus audzis vienā vietā, tam apkārt jau būs sasējušies jauni stādiņi, kurus varēsiet iestādīt jaunā vietā. Ja vēlaties lielu, skaistu krūmiņu, neļaujiet augam ziedēt. Tas vienlīdz labi izskatīsies pie dīķa, kā arī būs lielisks komposta kastes vai citu neglītu skatu maskētājs.

Fakti

  • Lupstājs uzlabo apetīti, veicina gremošanu un novērš gāzu veidošanos.
  • Lupstāju var izmantot odu adbaidīšanai!
  • Augam piemīt antiseptiska, fungieīda, antispazmatiska iedarbība.
  • Lupstāja sēklas izmanto liķieru gatavošanā, tā aromātiskās eļļas - ziepju, odekolonu, smaržu un dezodorantu ražošanā un pat tiek pievienotas tabakas izstrādājumiem.
  • Žāvējot nezaudē aromātu, bet jāžāvē atsevišķi no citiem augiem, lai tie neabsorbētu lupstāja spēcīgo aromātu.

 

Materiālu sagatavoja: Baiba Pīra-Rezovska, žurnāls Mūsmājas, 165/2007

www.majasundarzs.lv


Raksts publicēts 26. May 2009 16:00



 

LAPAS KARTE