Sauļošanās un mistiskais SPF. Ko tas īsti nozīmē?

Uz pretiedeguma krēmiem rakstītais SPF (saules aizsardzības faktors; angliski – sun protection factor) ir mērvienība, kas norāda, cik ilgi cilvēks var pavadīt tiešos saules staros, negūstot apdegumu. Bez aizsargājošā krēma āda kļūst sārta pēc 12 minūtēm, bet ar krēmu, kuram, piemēram, SPF ir 10, sauļojies 120 minūtes jeb 2 stundas (12x10).

Taču viss nav tik vienkārši. Nepavisam ne!
Kā zināms, saules starojums sastāv no dažāda garuma elektromagnētiskiem viļņiem, tostarp ultravioletā starojuma, kas būtiski ietekmē dzīvības procesus uz Zemes. Ir trīs veida ultravioletie stari – UVA, UVB un UVC (visbīstamākie, taču tos aiztur ozona slānis). Ozona slānis aiztur arī lielu daļu UVB staru, un gandrīz 99% starojuma ir UVA.

Zinātnieki līdz šim uzskatīja, ka visvairāk mums jārūpējas par aizsardzību pret UVB starojumu, kas kaut arī mazos apjomos, turklāt palīdzot mūsu organismam sintezēt D vitamīnu, tomēr rada apdegumu, bojā DNA struktūru un provocē vēža šūnu veidošanos.

Lielāko novecošanās un ādas vēža risku rada tieši UVA stari, pret kuriem vairums kosmētikas nemaz neaizsargā. Tāpēc, ieziežoties ar krēmu ar SPF 15 vai 20 un domājot, ka esi kā pieklājas parūpējies par savu veselību, rūgti maldies, jo pret UVA starojumu tu neesi pasargāts it nemaz.

Taču pēdējo gados ir atklājies, ka lielāko novecošanās un ādas vēža risku rada tieši UVA stari, pret kuriem vairums kosmētikas nemaz neaizsargā! Tāpēc, ieziežoties ar krēmu ar SPF 15 vai 20 un domājot, ka esi kā pieklājas parūpējies par savu labsajūtu un veselību, rūgti maldies, jo pret UVA starojumu tu neesi pasargāts it nemaz.

UBV staru iedarbību mēs spējam sajust diezgan ātri, un, ja vien neesam pārsauļojoties galīgi zaudējuši ādas jutību, žigli vien meklējam paēni, savukārt UVA kaitējums attiecināms uz “ilgtermiņa ieguldījumu” onkoloģisko saslimšanu veicināšanā. Turklāt tieši UVA staru ietekmē ādā samazinās dabiskā kalogēna (elastības nodrošinātājs) sintēze, tāpēc, ja vēlies aizsargāt savu un savu mīļo ādu no kaitīgā starojuma, iegādājies tikai tādu pretiedeguma krēmu, kurš aizsargā gan pret UVB, bet arī pret UVA stariem un pamatīgu dabisko antioksidentu piedevu. Turklāt atceries, ka SPF raksturo tikai bloķēto UVB starojumu, bet ne UVA, tāpēc nav liela jēga meklēt krēmu ar lielu saules aizsardzības faktoru, jo tas būtiski neatšķiras. Ja SPF 10 aizsargā 90%, SPF 30 – 96,7%, bet SPF 60 – 98,3%.

Un arī tas vēl nav viss
Izrādās, visbiežāk saules aizsargkrēmos ir estrogēnus (sievišķos dzimumhormonus) imitējošas sintētiskas vielas. ASV un Šveices zinātnieki ir nākuši klajā ar satriecošiem atklājumiem – dabiskajās ūdenstilpnēs, kuras iecienījuši sauļošanās fani, zivis maina dzimumu. Iemesls ir šis ķīmiskais savienojums, kas ir pretapdeguma līdzekļos, tas, nomazgājoties no ādas, nonāk dūņās, tātad arīdzan zivju barībā. Turpmākais scenārijs ir diezgan skaidrs – mēs feminizētās zivis apēdam...

Ko darīt?
Pilnībā izvairīties no ultravioletā starojuma nav iespējams, tāpēc izvēlies dabīgu vielu saules aizsargkrēmus. Piemēram, krēmus un losjonus, kurā ir titāna dioksīds vai cinka oksīds (angliski Titanium Dioxide vai Zinc Oxide; dabisks neorganisks pigments, viens no inertākajiem un nealerģiskākajiem saules staru filtriem), karotionoīdi (dabiski sarkanie un dzeltenie pigmenti, kas ir, piemēram, smiltsērkšķos, kliņģerītēs, mežrozītēs, tomātos). Ja krēma sastāvā ir kādas no šīm vielām – benzophenones (dixoybenzone vai oxybenzone), avonenzone, homosalate (HMS), octyl-mathoxycinnamate (OMC), paba esteri – nepērc, jo tiem piemīt hormonus imitējoša vai toksiska iedarbība.

Avots: žurnāls "100 Labi Padomi", www.kasjauns.lv