Vēsumu mīlošās skaistules – atraitnītes

 03. jūnijs 2016 18:30 Raksts  skatījumi: 34037

Lielziedu atraitnītes (viola wittrockiana) patiesībā ir tās pašās vijolītes jeb kultūrvijolītes, kuras izsenis sauc par atraitnītēm. Selekcionāri, strādājot pie jaunu šķirņu radīšanas, vijolītes ir iedalījuši atsevišķās grupās: ragainā vijolīte (Viola cornuta) un hibrīdās vijolītes (Viola hibrīda). Atraitnītes tautā mēdz saukt gan par bārenītēm, gan pamātītēm, gan vēl dažādos citos vārdos. Tās ir iedalītas daudzās grupās un tām ir ļoti daudz šķirņu.



Foto: Shutterstock.com

Atraitnītes dārzā stāda 15-20 cm attālumā citu no citas. Ja augus sastāda par ciešu, tie izstīdzē.


Katru gadu selekcionāri rada aizvien jaunas šķirnes ar jaunām krāsu niansēm. Lai gan atraitnītēm ir šķirnes ar izsmalcināti skaistām sejiņām, pircēji pēdējā laikā aizvien vairāk dod priekšroku tīras krāsas ziediem. Da savulaik selekcionāri centās radīt atraitnītes ar iespējami lielākiem ziediem, tad pēdējos gados vērojama gluži pretēja tendence - tiek radītas šķirnes ar aizvien mazākiem ziediņiem. Jaunajām ragaino vijolīšu šķirnēm ziediņi mēdz būt nedaudz lielāki par savvaļā sastopamās trejkrāsu vijolītes ziediņiem. Tagad iespējams iegādāties arī nokarenās ragai¬nās vijolītes.

Pavasara un rudens puķe
Piemēram, tulpēm, lai tās krāšņi ziedētu, ir nepieciešams siltums, tad atraitnītēm tas nav vajadzīgs. Atraitnītes lielā siltumā ātri pāraug un nozied. Atraitnītes ir puķes, kurām patīk augt vēsumā, un tās itin labi pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz pat -5°C, līdz ar to dobēs tās var stādīt jau agrā pavasarī, kad citas puķes vēl nezied. Reizē ar atraitnītēm var stādīt arī alises. Tā kā atraitnītes zied jau no agra pavasara, gana dekoratīvas tās būs tikai līdz jūnija beigām. Kad augi ir pārauguši, tos nomaina ar kādām citām krāšņi ziedošām vasaras puķēm. Da atraitnītes negribas raut laukā, tās var apgriezt un pēc kāda laika tās atkal krāšņi sakuplos, saziedēs un pat pārziemos laukā.
Dārzu ar atraitnītēm var rotāt arī rudenī, kad vasaras puķes jau nosalušas. Citās valstīs atraitnītes ir izteiktas rudens puķes, bet pie mums tas tā nav. Pagājušais rudens bija pirmais, kad Latvijā tika stādītas atraitnītes, un siltās ziemas dēļ daudzviet tās ziedēja līdz pat februārim.
Atraitnītes lieliski noderēs stādīšanai   balkonu   kastēs, traukos, dobēs un arī kapu kopiņu noformēšanai.

Iecienītākās krāsas
Audzētāji atzīst, ka atraitnītēm, tāpat kā jebkurām citām puķēm ir krāsas, kuras pircēji ir jo sevišķi iecienījuši. Ejošākās ir dzeltenas un oranžas krāsas augi. Lai gan oranžas krāsas atraitnītēm ziediņi ir krietni mazāki kā citu grupu šķirnēm, pircēji tās ir īpaši iecienījuši. Pircējiem patīk ari dažādu nokrāsu rozā atraitnītes. Lai gan atraitnēm ir daudzas šķirnes ar izteiksmīgām sejiņām, priekšroka tiek dota ziediem vienā krāsā. Iegādājoties dzeltenas krāsas atraitnītes, visbiežāk klāt izvēlas koši zilas vai sarkanbrūnas krāsas atraitnītes.
Savukārt baltas krāsas atraitnītes pircēji izvēlas samērā maz.

Audzēšana siltumnīcā
Atraitnītes ir divgadīgi augi, taču dārzkopji segtajās platībās tās mēdz audzēt arī kā viengadīgus augus. Sējot decembrī, janvārī, atraitnītes uzziedēs jau aprīļa sākumā.
Audzējot atraitnītes siltumnīcā lielās platībās, tās tiek audzētas neitralizētā kūdrā. Optimālais augsnes skābums ir 6-6,5. Kubikmetram kūdras pievieno 6 kg krītu, 3-4 kg dārza kaļķi, 1,5 kg Kemiras minerālmēslojumu NPK 10-10-20 un kilogramu superfosfāta.
Sējot augustā, septembri, kad sēklas sadīgušas, jaunie dēsti ir jāizpiķē. Piķēšanai var izmantot gan kasetes, gan podiņus. Ja rudens ir gana silts, dēstus sākumā var audzēt ārā, vēlāk pārvietot uz siltumnīcu, nodrošinot +10-12°C siltumu. Kad stādam izveidojušās trīs, četras īstās lapiņas, tos podo. Bet, ja vieta ir ierobežota, augus pārvieto uz vēsākām telpām un pārziemina nepodotus. Augus podos stāda februārī. Ziemā, lai augi nepēraugtu, tie jāglabā pie pietiekami zemām gaisa temperatūrām - +4-5°C. Ja augiem nav iespējams nodrošināt pietiekami zemu gaisa temperatūru, lai tie nepāraugtu, augus miglo ar augu augšanas ierobežotāju, piemēram, cikocelu 0,14%. Miglojumus veic ik pēc desmit dienām. Tā kā cikocels iedarbojas uz augšanas punktiem, līdz ko parādās jauni dzinumi, miglojums ir jāatkārto.
Augšanas laikā atraitnītes tiek laistītas ar barības šķīdumu, ko gatavo pēc praksē pārbaudītām receptēm. Stādu augšanas sākumā, lai veicinātu augšanu, atraitnītēm vairāk nepieciešams slāpekļa mēslojums, bet vēlāk - kālija mēslojums.

Ja atraitnītes ir viengadīgas
Audzējot viengadīgā kultūrā, atraitnītes siltumnīcā sēj decembra sākumā. Janvārī augus jau izpiķē kasetēs un audzē pie +10-12°C grādiem. Podiņos augus stāda marta sākumā vai beigās. Ja nepieciešams, augu augšanas ierobežošanai veic pāris miglojumus ar cikocelu. Līdz realizācijai augi tiek audzēti +8-15°C grādu temperatūrā. Augus laista pēc vajadzības, 2 līdz 3 reizes nedēļā un mēslo reizi nedēļā.

Audzēšana dobē
Tā kā atraitnītes izaudzēt nebūt nav sarežģīti, sēklas pilnīgi droši var sēt arī dobē. Arī augsnes ziņā atraitnītes nav izvēlīgas, tāpēc audzēšanai būs piemērota gandrīz jebkura dārza augsne. Dobē atraitnītes var sēt vasaras beigās -jūlijā, augustā.
Kad sēklas sadīgušas, kvalitatīvu dēstu iegūšanai dēstus nepieciešams izpiķēt.
Kad stādi paaugušies, tos ieziemo plēvju vai stikla siltumnīcā, pārklājot tos ar agrotīklu. Ziemošanas laikā augiem var kaitēt mitrums no augšas, jo tas bojā lapu rozeti. Ja augi ir sausi, tie pārziemo ļoti labi. Ziemā gaisa temperatūra pie augiem var būt pat krietni zem nulles (-10-15°C). Ja stādi ir atstāti uz lauka, tie pārziemo zem sniega.
Pavasarī, plēves siltumnīcā pārzieminātiem augiem noņem segumus un lēnām ar pirmajiem saules stariem sāk modināt. Ja augus vēlas uzziedināt agrāk, siltumnīcu vēlams nedaudz apkurināt.
Savukārt augiem, kuri ziemo uz lauka, pavasarī, lai tos pamodinātu ātrāk, tiem uzklāj agrotīklu.

Cik blīvi stādīt augus?
Daudzi vēlas, lai stādījums būtus skaists uzreiz pēc augu iestādīšanas, nevis pēc zināma laika. Tādēļ biežākā kļūda, ko pieļauj audzētāji, - augus sastāda pārāk bieži. Pēc iestādīšanas augi ātri saaug, aizpildot brīvos laukumus. Atraitnītes dārzā stāda 15-20 cm attālumā citu no citas. Ja augus sastāda par ciešu, tie izstīdzē, ātri zaudē dekorativitāti un sāk pat pūt.

Vai augi vasarā jāmēslo?
Substrātā, kurā atraitnītes ir audzētas, ir visas tām nepieciešamās barības vielas, no kurām pēc augu iestādīšanas, viena daļa tiek izmantotas, bet otra - izskalojas augsnes dziļākajos slāņos. Ar barības vielām, kuras at¬rodas podiņā, augiem pietiek aptuveni mēnesi. Pēc tam nepieciešams nodrošināt papildu mēslošanu. Nepieciešamās barības vielas visvienkāršāk nodrošināt ar komplekso minerālmēslojumu. Augu papildmēslošanai var izmantot Vito vai Kemiras specializēto mēslojumu. Ziedošiem augiem jāizvēlas mēslojums, kurā vairāk ir kālijs un fosfors. Audzējot augus balkona kastēs vai podos, mēslošanai var izmantot speciālos mēslojuma stienīšus.

Kaitēkli un slimības
No kaitēkļiem vienīgie, kuri labprāt mielojas ar atraitnītēm, ir laputis. Citi kaitēkļi uz augiem nav novēroti. Ja stādījumi ir lieli un laputu ir daudz, augus var miglot ar aktaru.
Tāpat kā kaitēkļu, arī slimību atraitnītēm praktiski nav. Vienīgā uz atraitnītēm sastopamā slimība ir sīkplankumainība, ar kuru tās biežāk slimo, izstādītas dobē. Ja stādi nav saslimuši jau siltumnīcā, pēc izstādīšanas dobē, tie vairs nesaslims. Nepareizi ieziemojot augus, liekā mitruma ietekmē tie var saslimt ar pelēko puvi.

Vai var vākt sēklas?
Iegādājoties atraitnītes ar lieliem ziediem, katram gribas, lai arī nākamajā gadā tās ziedētu tik pat krāšņi. Tāpēc rodas jautājums, vai no sēklām varēs iegūt tikpat skaistus augus kā pirmajā gadā? Speciālisti apgalvo, ka tā nebūt nebūs, jo vairums šķirņu ir hibrīdās un atraitnītēm ir tendence saziedēties ar savvaļā sastopamo trejkrāsu vijolīti un ragaino vijolīti. Līdz ar to atraitnītēm arī krāsas vairs nebūs tādas kā pirmajā gadā.
Hibrīdo šķirņu atraitnītes ļoti skaisti zied, bet no tiem izaudzētie pēcnācēji nepavisam nav līdzīgi saviem priekšgājējiem.
Bet savam priekam atraitnītes noteikti vērts audzēt no pašu vāktām sēklām. Sēklas dīgt-spēju saglabā divus gadus.

Konsultēja Silvija Kokorēviča, SIA Carnikavas dārznieks vecākā agronome, autore: Sandra Ruska, žurnāls Dārza pasaule 06/2007

www.darzapasaule.lv



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk