Es mīlu vecāku vīrieti. Pieredze, plusi un mīnusi

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

Lai cik sievietei gadu (20, 30 vai vairāk), viņa vienmēr var iesaistīties attiecībās ar vecāku vīrieti. Tādai savienībai ir savi plusi un savi mīnusi. Kāpēc jārunā par mazāk patīkamo? Zinot, kādi ir potenciālie zemūdens akmeņi, vieglāk izlavierēt tiem garām. Ja arī tava mīļotā gadskaitlis ir krietni atšķirīgs no tavējā vai patlaban esi iemīlējusies vecākā vīrietī un domā par kopdzīvi, šis raksts ir domāts tev.

 Ja sieviete ir nobriedušāka par savu reālo vecumu, ir tikai loģiski, ka viņas skatu piesaista vecāki vīrieši. Un otrādi – ja savā būtībā jauneklīgs vīrietis kopā ar vienaudžiem jūtas kā pensionāru saietā, jaunāka sieviete ir izvēle, kas atbilst viņa psiholoģiskajam vecumam.

FOTO: Shutterstock.com

Ja sieviete ir nobriedušāka par savu reālo vecumu, ir tikai loģiski, ka viņas skatu piesaista vecāki vīrieši. Un otrādi – ja savā būtībā jauneklīgs vīrietis kopā ar vienaudžiem jūtas kā pensionāru saietā, jaunāka sieviete ir izvēle, kas atbilst viņa psiholoģiskajam vecumam.

Attiecības, kurās vīrietim ir krietni vairāk gadu nekā sievietei, sabiedrība uztver dažādi. Vieni raugās ar izbrīnu un neizpratni, citi – ar aktīvu nosodījumu, vēl kāds ir gana elastīgs, lai visu uztvertu ar attieksmi – cilvēki dzīvo, kā paši vēlas. Pēc būtības tā arī ir – attiecības ir katra personiskā darīšana, tomēr nevarētu teikt, ka sabiedrība ir akla. Ja atmetam cilvēkus, kuri automātiski nosoda visu atšķirīgo, pārējie, raugoties no malas, bieži vien precīzi pamana, kas pāri vieno, – jūtas vai aprēķins. Pret pāriem, kuri ir kopā mīlestības dēļ, izturamies ar izpratni, savukārt aprēķina attiecības izraisa nepatiku. Par aprēķinu runājot – saistelements nav tikai nauda. Kaut kādā ziņā sievietei šīs attiecības ir ērtas – materiālajā, emocionālajā vai – abos kopā. Piemēram, negribas mācīties vai strādāt, un vīrietis, kurš jau iekrājis zināmu kapitālu, šķiet lieliska izdevība, lai īstenotu vēlamo dzīves modeli. Turklāt viņš ir galants, asprātīgs, izlēmīgs un rada sajūtu, ka visu par visu jau zina. Kāpēc lai šāda savienība nebūtu laimīga? Lūk, kāpēc – ja attiecības tiek veidotas uz izdevīguma pamata, pastāv liela iespēja, ka sieviete nejūtas vērtīga.

Par aprēķinu runājot – saistelements nav tikai nauda. Kaut kādā ziņā sievietei šīs attiecības ir ērtas – materiālajā, emocionālajā vai – abos kopā.

Un visas savienības, kas būvētas, trūkstošo kompensējot, ir krietni vien ļodzīgākas un vairāk pakļautas dažāda veida attiecību krīzēm. Lielākais klupšanas akmens – dažkārt pati sieviete, ja vien nav rūdīta aprēķinātāja, var nesaprast, vai jūtas ir īstas, vai kompensācija pašas nedrošībai. Jo – kā vienā, tā otrā gadījumā emocijas, ko rada vīrieša klātbūtne, ir visnotaļ pozitīvas. Neko darīt – tad kopdzīve ir viņas attiecību un dzīvesgudrības skola.
Bet, par mīlestību runājot, – nu, par to pat nav īsti jārunā... Tev kopā ar viņu ir labi, tu staigā starojoša un nespēj saprast, kāpēc citos jūsu savienība rada pretrunīgas emocijas. Ja varat kopīgi smieties, tas izlīdzina gadus un vecuma starpību tāpat, kā izlīdzinātu daudzas citas atšķirības „parastā” pārī.

„Kāpēc lai divi cilvēki šajā pasaulē nebūtu kopā laimīgi – arī tad, ja viņu gadi atšķiras?” vaicā psihoterapeite Mārīte Priekule. „Nevienam no mums nav tiesību citiem to pārmest. Gados vecāks vīrietis var dot sievietei stabilitāti un drošības sajūtu un būt uzticams dzīves skolotājs.” To pašu gan meklē arī sieviete, kura vēlas praktiski sakārtot savu dzīvi... Kā atšķirt, kas pamudina iesaistīties attiecībās ar tēva vai vecākā brāļa vecuma vīrieti? Atbilde meklējama briedumā – ne vīrieša vien, bet abu. Ja sieviete ir nobriedušāka par savu reālo vecumu, ir tikai loģiski, ka viņas skatu piesaista vecāki vīrieši. Un otrādi – ja savā būtībā jauneklīgs vīrietis kopā ar vienaudžiem jūtas kā pensionāru saietā, jaunāka sieviete ir izvēle, kas atbilst viņa psiholoģiskajam vecumam.
Ir arī atšķirība, vai, teiksim, piecpadsmit gadus vecāku vīrieti izvēlas divdesmit gadu, vai trīsdesmit gadu veca sieviete. Divdesmitgadniece vēl pati īsti nezina, ko vēlas, un dzīves rūdīts vīrietis viņas acīs ir aizbildnis un skolotājs. Jauno meiteni apbur viņa uzmanība (jo viņš jau sapratis, ko sievietes vēlas), prāts un vēriens, ar kādu viņš dzīvo. Tajā pašā laikā pašai vēl uz pilnu klapi gribas iet, skriet un iepazīt dzīvi. Savukārt trīsdesmitgadniece jau pakāpusies pa karjeras kāpnēm, atradusi sevi un nu domās vij ģimenes ligzdiņu vai domā par vēl augstāku personisko izaugsmi, jo pašas bērni jau paaugušies. „Ja viņa satiek par sevi vecāku vīrieti ar līdzīgiem mērķiem, viņa ir laimīga, jo var piepildīt savu sievietes laimi,” stāsta psihoterapeite.

Bet ir daži zemūdens akmeņi, kuri par sevi var likt manīt arī emocionāli veselīgā savienībā starp vecāku vīrieti un jaunāku sievieti. Tomēr, liekot lietā iejūtību un dzīves gudrību, arī tos iespējams pārvarēt.

„Mums nav kopēju atmiņu, es nezinu visas tās leģendārās krievu dziesmas un jokus. Man ir nenormāli garlaicīgi. Mani pat kaitina, ka vīrs, redzot rindu veikalā, pasaka: „Nu gluži kā padomju laikos pēc desas!”

Lielākie zemūdens akmeņi
Vēl kārojas skriet un ballēties

Loģiski. Kad tad vēl, ja ne jaunībā? Bet vīrietim trakošana jau aiz muguras – viņš dod priekšroku rāmai un ģimeniskai dzīvei. Iespējams, viņš attiecību sākumā mēģina piedalīties, bet tu redzi – drīz vien jūtas saguris vai garlaikots. Tāpat prieka nekāda! Iespējams, viņš piekrīt, ka dodies atpūsties viena – ja abiem tā ērti, problēmu nav. Bet, ja viņš nepiedalās, bet arī tevi atpūsties nelaiž, tad rodas jautājums, vai esi gatava pieņemt šādus spēles noteikumus. Turklāt bez sajūtas, ka tiec ierobežota.
Ja vien tavs vīrietis nedod priekšroku gados jaunāku draugu sabiedrībai, arī jūsu draugu un paziņu loks ir atšķirīgs. Vieni klausās jaunāko klubu mūziku, otri dalās atmiņās par padomju laiku, un šī dažādība var kļūt grūti pārvarama. „Esot kopā ar vīra draugiem, pat nesaprotu, par ko viņi smejas,” stāsta Una (vārds mainīts). „Mums nav kopēju atmiņu, es nezinu visas tās leģendārās krievu dziesmas un jokus. Man ir nenormāli garlaicīgi. Mani pat kaitina, ka vīrs, redzot rindu veikalā, pasaka: „Nu gluži kā padomju laikos pēc desas!”
Bet arī šo situāciju var uztvert dažādi – ja otru mīli un cieni, tad cieni arī viņa pieredzi. Vienkārši uztver to kā iespēju uzzināt ko jaunu, lieki par to necepoties.

Tu gribi bērnu, viņš – ne
Iespējams, drīz vien tev gribēsies bērniņu. Viņam, visticamāk, tie jau ir, un savos brieduma gados viņš nemaz nealkst atkal kļūt par tēvu. Ko tu darīsi? Samierināsies? Liksi lietā sievišķās viltības un tomēr mēģināsi palikt stāvoklī? Varbūt šķirsies? Sarežģīti pieņemt lēmumu šīs attiecības pārtraukt, ja visādi citādi jums kopā ir labi. „Ir sievietes, kas var ar to samierināties, un ir sievietes, kas ne,” saka psihoterapeite. „Ja tā ir liela iekšēja vēlme, cik ilgi sieviete spēs šo krupi (atteikumu) norīt? Tajā pašā laikā ir sievietes, kas viegli spēj atteikties no savu vajadzību īstenošanas.” Būtiskākais – ieklausīties sevī un nezaudēt saikni ar savām vajadzībām un vēlmēm. Jo dažkārt nespējam atšķirt, vai tās ir mūsu pašu, vai no ārpuses uzspiestas vajadzības – uzsver psihoterapeite.

Pienāk brīdis, kad pašai gribas pieņemt lēmumus, rīkoties tā, kā uzskati par pareizu, un, iespējams, partnera padomos ar pavērtu muti vairs klausīties nealksti.

Reklāma
Reklāma

Tev apnikušas viņa pamācības
Tas, kas no sākuma šķiet apbrīnojama un īsteni vīrišķīga rakstura īpašība (zināt visu), vēlāk var sākt kaitināt. Arī mazas meitenes parasti mēdz pieaugt. Nav runa par gadu skaitļiem, bet par iekšējo dzīves izjūtu – ir sievietes, kas visu mūžu paliek mazas, bet ir sievietes, kas ātri vien savā attīstībā taisa milzu lēcienu. Pienāk brīdis, kad pašai gribas pieņemt lēmumus, rīkoties tā, kā uzskati par pareizu, un, iespējams, partnera padomos ar pavērtu muti vairs klausīties nealksti. Cerēt, ka viņš pēkšņi mainīsies, kļūstot psiholoģiski jaunāks – elastīgāks savā uztverē, iecietīgāks pret atšķirībām, būtu naivi. Atliek pašai izdomāt, ko ar to visu iesākt. Instinktīvās reakcijas – spuroties pretī, palikt pie sava vai neņemt pamācības galvā. Kaut patiesībā emocionāli veselīgākais ceļš būtu problēmu pārrunāt – izstāstot, kādas emocijas uzvirmo tevī, kad viņš iejūtas tēva lomā, un atklājot, ka tava pasaules uztvere mainījusies. Līdzīgi var notikt jebkurās attiecībās – nav jābūt lielai gadu starpībai, lai pāris, dzīvojot kopā, sāktu attīstīties dažādos virzienos, dažādos tempos vai arī – viens attīstītos, otrs ne. Risinājums? Vai nu pāris viens otru ierauga un atrod no jauna (savā ziņā – no jauna iemīlas), vai arī ne. Ja ne, seko šķiršanās vai arī paralēlā dzīve – kā kuģiem, kas paslīd viens otram garām.

Viņš metas galējībās
Nobažījies par to, lai izskata ziņā neatpaliktu no savas sievietes, vīrietis var krist galējībās – piemēram, tik pastiprināti rūpēties par savu fizisko formu, ka tas paņem milzu kumosu no jūsu abu kopējā laika un finansēm. Kaut arī saproti – viņš to dara tevis dēļ, viņa pārspīlējumi šķiet neiederīgi. Nereti viņš kļūst tā pārņemts ar sportošanu un/vai diētām, ka vēlas par katru cenu savai jaunajai reliģijai pievērst arī tevi. „Pats mokās, jo dzīvo mazliet pusbadā, bet vēl uzmana, lai arī es pārtiktu vien no salātlapām!” mēdz sūkstīties sievietes. Iespējams, tev brīvdienās negribas uz sporta zāli, bet gan uz kino komplektā ar kārtīgām pusdienām restorānā!
Labā ziņa: kad aizraujas ar sevis kopšanu, līdzīgi mēdz uzvesties jebkura vecuma vīrieši. Vēl labāka ziņa: bet varbūt arī tev tiešām vērts pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Un pavisam laba ziņa: tev paveicies; daudzi citi vīrieši gados rīkojas pretēji – atslābst un vizuāli nolaižas. Turklāt daudzi no viņiem spoguļa priekšā uzvedas kā anorektiķi – neredz reālo attēlu. Pašiem šķiet, ka viss kārtībā, bet īstenībā jau ir daļēji zaudējuši sociālās situācijas izjūtu – kas un kur iederas un kas – ne. Tā ka – priecājies par savu sportaholiķi!

Ja vīrietis, kuram pāri 50, vēlas būt piemērots seksuāli daudz aktīvākai sievietei, viņam jādomā par medicīniskajiem līdzekļiem, kas stimulē potenci.

Vīrieša seksualitāte aiziet uz leju
„Vīrietim augstākais punkts seksuālās enerģijas ziņā ir 18 – 20 gadu vecumā, pēc tam tā lēnām sāk mazināties,” stāsta Mārīte Priekule. „Protams, jauna un skaista sieviete vīrietim pusmūžā sniedz pamatīgu devu adrenalīna – viņš atkal jūtas jauns un visu varošs, bet kas notiek, kad iemīlēšanās pāriet un sākas ikdiena? Ja vīrietis, kuram pāri 50, vēlas būt piemērots seksuāli daudz aktīvākai sievietei, viņam jādomā par medicīniskajiem līdzekļiem, kas stimulē potenci. Turklāt daudzi vīrieši šajā vecumā vairs nemaz nevēlas aktīvu un enerģisku seksuālo dzīvi. Bet tev sekss joprojām ir svarīgs.”
Ko iesākt? Ja ir jūtas, vienmēr var atrast kompromisu – galu galā vīrietim bez locekļa ir arī rokas un lūpas... Turklāt gados vecāki vīrieši bieži vien ir iejūtīgāki pret sievietes vajadzībām – ar pliku seksu pašam ir par maz. Gribas sarunāties, kopā atpūsties, baudīt romantiku, un, kā allaž ir uzsvēruši psihoterapeiti, vislabākā priekšspēle sievietei ir rūpes, ko viņa saņem pirms likšanās gultā.

­Tevi ļoti biedē nākotne
„Kas notiks, kad man būs 50 un viņam...? Bail pat to skaitli iedomāties!” var iešauties prātā. Te nu ir tikai divi risinājumi – vai nu tu dzīvo šodienā (šeit un tagad) un ņem visu labo, ko attiecības tev sniedz, vai arī domās esi nākotnē, un tev ir svarīgi, lai tava nākotne būtu droša. Nav pareizā un nepareizā varianta. Var jau teikt, ka visi alkst drošības, bet, filozofiski raugoties, – kāda drošība ir vispār iespējama? Tikpat labi no tevis var aiziet vai smagi saslimt tava vecuma partneris.
Tu nespēj nedomāt par to, kas būs? Taisnība – ar vecumu jārēķinās. Gadi dara savu: mainās attieksme pret dzīvi, palēninās ne tikai kustību, bet arī domāšanas ātrums, parādās slimības. „Nākas atzīt, ka šajā ziņā partnerattiecībās izdevīgākā pozīcijā ir vīrietis, jo viņam ir cerība, ka mūža nogalē nebūs viens. Savukārt gados jaunākajai sievietei ir diezgan liela garantija, ka viņa paliks viena. Vai viņa to grib? Diez vai, citādi iepazīšanās portāli tā nemudžētu no sludinājumiem, ko raksta sievietes vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Daļa no viņām ir šķirtenes, kuras, iespējams, ir izaudzinājušas bērnus un tagad atbrīvojušās no saviem nemīlamajiem vīriem. Vai otrādi – vīri ir pametuši, jo atraduši jaunākas. Bet viena daļa tur ir tieši veco vīru atraitnes,” diezgan kategorisku uzskatu pauž psihoterapeite.
Otra pieeja – baudīt to, kas ir, jo nākotne visiem ir miglā tīta. Kā veciem, tā jauniem. Kopdzīve var likt tev starot un var nospiest tavus lūpu kaktiņus uz leju – neatkarīgi no tā, cik gadu ir tavam vīrietim. Vai ir vērts būt laimīgai un baudīt desmit vai divdesmit skaistus gadus, apzinoties, ka pēc tam, visticamāk, paliksi viena, vai arī drošākas nākotnes vārdā atteikties no šodienas laimes – atbildi zini tikai tu pati.

Pieredze Nr. 1: „Viņš negrib bērnus”
Viņai – 30, viņam – 48, dzīvo kopā desmit gadus.
Godīgi sakot, biju tā, kas izjauca laulību. Bija vasara, ar draudzenēm jūrmalā spēlējam volejbolu, viņš piebiedrojās, un tā viss sākās. Viņam bija nauda, sava firma un mersedess, ko vairāk vajag? Viņš joprojām saka – „uzradās blondīne ar lielām krūtīm un garām kājām un sajauca man prātu”. Sākumā tiku lutināta, mans vienīgais darbs bija būt kopā ar viņu. Tomēr gribējās nostāties uz savām kājām, tāpēc sāku strādāt veikalā par pārdevēju. Piedzīvoju, ko nozīmē vīrieša greizsirdība. Kad negāju prom no darba, tiku sodīta – man vajadzēja iztikt ar to, ko nopelnu, naudu viņš man vairs nedeva. Uz viņa 45. dzimšanas dienu gribēju mums abiem uzdāvināt bērniņu, jo jutos šim solim gatava. Atklājās – viņš negrib. Esot jau par vecu, lai naktīs mostos augšā. Ar to visas sarunas par šo tēmu beidzas. Gultā viņš ir ļoti piesardzīgs, tagad vēl sācis iet uz vingrošanas zāli un pieprasa, lai es darītu tāpat, citādi zaudēšu formu. Godīgi sakot, man jau ir apnicis, un arvien biežāk domāju, ka iešu prom.

Pieredze Nr. 2: „Uzmanīgāku vīru nevaru vēlēties”
Viņai – 28, viņam – 50, precējušies piecus gadus
.
Iepazināmies mana tēva darba ballē. Tajā dienā, kad vecākiem paziņoju, ka grasāmies precēties, manu tēvu ar sirdi aizveda uz slimnīcu. Pat nepaguvu iepīkstēties, ka arī viņam ar māti ir liela gadu starpība. Man ar viņu bija interesanti un ir joprojām. Mūsu lielo gadu atšķirību nespēja pieņemt pat manas draudzenes. Ja kaut kur kopā parādījāmies, visi paslepus sačukstējās un zem gala viens otram bakstīja sānos. Tāpēc izlēmām, ka sabiedrībā īpaši neiesim. Tagad, kad piedzimusi meitiņa, runas iet pa otru apli – redzēs, kā viņa viena to bērnu izskolos, kur tam vīrietim prāts? Bet es par to nedomāju! Ja vajadzēs, izskološu. Mans vīrs man šķiet miljons reižu interesantāks par maniem vienaudžiem, ko es tur varu darīt? Viņš ir mana skaidrojošā vārdnīca, mans visums un mans Ķīnas mūris! Mums sakrīt vērtības un uzskati, piemēram, abiem patīk klasiskās mūzikas koncerti. Toties šķiet muļķīgi nopirkt jaunāko plazmas televizoru un neaizbraukt ceļojumā. Viņš ved meitiņu uz baseinu, kaut viņai vēl nav gadiņš. Es vienmēr tieku uzklausīta. Es jūtos tā, it kā būtu izvilkusi dzīves lielāko laimestu.

Pieredze Nr. 3: „Vīrieši Latvijā izskatās slikti” ­
Viņai – 45, viņam – 65, kopā desmit gadus.

Kad pirms desmit gadiem ar viņu iepazinos, biju tik ļoti iemīlējusies, ka par gadu starpību vispār nedomāju. Jo, ja viņa gadi netraucē ne fiziski, ne morāli – par ko vispār domāt? Gultā viņš ir pieredzes bagāts, radošs, bez saspringuma. Joprojām. Apzinoties viņa gadus, saprotu, ka viņš zināmā mērā ir izņēmums arī savā dzimtajā Anglijā. Tomēr lielākā daļa vīriešu ap 65 Anglijā ir kopti, jauneklīgi un seksīgi. Savukārt Latvijā šī vecuma vīrieši lielākoties ir onkulīši, un tikai paretam gadās kāds, kas būtu piemērots intīmām attiecībām. Starp viņiem ir interesantas personības, bet fiziski un morāli viņi izskatās slikti. Un to var saprast. Jo kāda ir bijusi dzīve? Nemitīgs stress un skriešana, slikts un neveselīgs ēdiens, nepietiekama veselības aprūpe – tas nevar neatstāt pēdas. Savukārt ārzemēs cilvēkiem dzīve sakārtota pa plauktiņiem, tur ir daudz mazāk stresa. Un vēl. Izklausās skarbi un ļoti tieši, bet tā nu tas ir – gados veciem latviešu vīriešiem parasti ir briesmīgi zobi. Un tas intīmās attiecības ar viņiem padara neiespējamas.

Teksts: Aiva Alksne, Viktorija Ābola, žurnāls „Stella”

www.kasjauns.lv