Latviešu tautas mīklas par cilvēka dzīves gājumu
Mazs nejēga zirgu jāj ar četrām pavadām. Atbilde: Bērns šūpulī.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
- Četras kājas kumeļam, augšpēdus danco. Atbilde: Šūpulis sūpojot.
- Dzīvs būdams, zaļu kroni nesu, nomirdams – dvēselīti. Atbilde: Šūpulis.
- Mežā dzimis, mežā audzis, pārnāk sētā – auklē bērnus. Atbilde: Šūpuļa līksts.
- Mazs nejēga zirgu jāj ar četrām pavadām. Atbilde: Bērns šūpulī.
- Kā sirdi mīļo, kā zagli sien. Atbilde: Mazu bērnu tin autiņos.
- No rīta iet uz četrām, pusdienā uz divām, bet vakarā uz trim kājām. Atbilde: Bērns, pieaudzis un vecs cilvēks.
- Kur lācis tup, tur melnums paliek. Atbilde: Katls.
- Dzelzs kārts pār ezeru. Atbilde: Stīpa pār katlu.
- Līks bērzs pār Daugavu parkritis. Atbilde: Bļoda ar karoti.
- Daugavu izsmeļ, laipas paliek. Atbilde: Bļodu izēd, karotes paliek.
- Citi lieli, citi mazi, tomēr visi pēdu gari. Atbilde: Apavi.
- Vienam teļam divas astes. Atbilde: Pastalas ar auklām.
- Kas nevar skriet, kaut gan tam ir divi stilbi? Atbilde: Bikses.
- Vienā galā abi ielien, katrs savā izlien. Atbilde: Bikses velk kājās.
- Apaļš dīķītis, sudraba laipiņa. Atbilde: Sakta.
- Balts kociņš, melna serdīte. Atbilde: Zīmulis.
- Balts lauks, melna sēkla, kas to sēj, tas to saprot. Atbilde: Rakstītajs.
- Dzelzs ķēve, linu aste. Atbilde: Adata un linu diegs.
- Balts tīrums, melna sēkla. Atbilde: Ābece.
- Vienam strazdam septiņi bērni, katram bērnam savs vārds. Atbilde: Nedēļas dienas.
- Dienu nakti iet, nekur neaiziet. Atbilde: Pulkstenis.
- Saule lec linājā. Atbilde: Sakta linu kreklā.
- Pieci baļķi ēku taisa, visi pieci atliekas. Atbilde:
Adīkļa adatas.
Materiāla tapšanā izmantota grāmata "Latviešu bērnu folklora", sastādījusi Vilma Greble, izdevniecība Zinātne, Rīga, 1973.
