Apsveicu ar bērniņa piedzimšanu un priecājos, ka Jūs tik ļoti rūpējaties un mīlat savu bērnu. Piekritīšu Sarmītes teiktajam par speciālistu - ieteiktu ar tādu sastapties un pārrunāt Jūsu sakāpināto emocionalitāti. Nav noslēpums, ka pēc dzemdībām sievietes uz kādu brīdi kļūst īpaši emocionālas un tas ir pavisam normāli, tomēr ja emocijas sāk kļūt apgrūtinošas, tas ir signāls, ka būtu nepieciešams šo lietu papētīt vairāk. Nezinu situāciju, bet tiešām ļoti iespējams, ka vai nu grūtniecības periodā vai dzemdību laikā (vai arī sevis pašas bērnībā) Jūs piedzīvojāt kādu pietiekami nepatīkamu situāciju, kas radīja šādu paaugstinātu vēlmi bērniņu pasargāt. Emociju virpulī ir grūti sevi apzināti kontrolēt, tādēļ novēlu aprunāties ar kādu kompetentu cilvēku, kas palīdzēs paskatīties uz notiekošo no malas, atrast pirmcēloni un savest emocionālo dzīvi kārtībā.
Kad mums piedzima pirmais dēliņš, sākumā arī es vairāk baidījos. Vispirms jau likās: ārprāts, tā taču ir tik liela atbildība! Šis mazais cilvēciņš mums tagad ir uzticēts 24h diennaktī 7 dienas nedēļā. Vai tiksim galā? Kā tiksim galā?
Bet, dienām ritot, pieradu pie jaunās māmiņas lomas un sapratu, ka tas viss ir dabiski un visām situācijām ir risinājums, un ka viss ir daudz vienkāršāk, nekā sākumā, kad viss jauns un nezināms, bija licies. Jā, arī es jūtīgāk uztveru bērnu ciešanas, bet tas visticamāk ir dabiski, jo esam kļuvušas par mammām, ir mātišķais instinkts pasargāt. Un ļoti gribas, lai arī citi bērni ir aizsargāti, laimīgi.
Bet, ja emocijas ir pārāk saasinātas un ja tas tiešām traucē, tad gan labāk apmeklēt speciālistu, lai tiktu ar sevi skaidrībā un spētu mierīgāk uztvert dzīvi, savas mātes rūpes un apkārtējo pasauli. Katrā ziņā - lai izdodas rast mieru un paļāvību, ka viss ir un būs labi! ![]()
Izklausās pēc steidzami risināmas problēmas. Ka tik pašas bērns aiz šīs lielās mīlestības neizaug pāraprūpēts un pārizlutināts.
Lai pievienotu komentāru, jāielogojas: