Padomi migrēnas ārstēšanai

Migrēna jeb grieķiski hemikrānija ir periodiskas hroniskas vidēji vai ļoti stipras galvassāpes, bieži ir vienā galvas pusē.

Migrēnas galvassāpju raksturīgākās pazīmes:
• slikta dūša,
• vemšana,
• paaugstināts jutīgums pret gaismu, skaņām vai smaržām,
• pulsējošas sāpes,
• sāpes pastiprina fiziska slodze,
• sāpes (bez ārstēšanas) turpinās 5-72 st. un tās var pavadīt tā sauktā aura (apmēram 20% gadījumā).

Kas ir aura?
Aura var parādīties pirms galvassāpēm. Tai raksturīgi redzes un jušanas traucējumi:
• neskaidra redze,
• spīdoši objekti redzes laukā (ņirboņa, mirgojošas gaismas),
• izkropļota redze vai tumši laukumi redzes laukā,
• tā saucamās zig-zag līnijas „acu priekšā”,
• runas un koncentrēšanās problēmas,
• notirpums, durstīšana vai nespēks rokās/kājās.

Biežākie migrēnu izraisošie faktori:
Faktori ir individuāli katram migrēnas pacientam. Ir 2 rosinošo faktoru kategorijas: kontrolējamie un  nekontrolējamie faktori.
Nekontrolējamie faktori ir dzimums (biežāk cieš sievietes), iedzimtība, laika apstākļi un menstruālais cikls (sievietēm).
Pie kontrolējamiem faktoriem pieder ilgstošs stress, alkohols (sarkanvīns), hormonālā kontracepcija, miega režīma neievērošana (trūkums vai pārmērīgi ilga gulēšana), spilgts apgaismojums, skaļi trokšņi vai spēcīgas smaržas, pasīvā smēķēšana (arī pasīvā) un ēdieni (sieri ar pelējumu, šokolāde u.c.).

Migrēnas iemesli
Migrēnas iemesli nav pilnībā skaidri, taču ir zināmi procesi, kas norit migrēnas lēkmes laikā. Migrēnas laikā notiek elektriskās aktivitātes izmaiņas smadzenēs, kas rada asinsvadu paplašināšanos un ķīmisku vielu izdalīšanos no nervu šķiedrām, kas apvij asinsvadu. Šīs vielas izraisa iekaisumu, sāpes un tālāku asinsvada paplašināšanos, kas vēl vairāk pastiprina sāpes. Lēkmes laikā krītas serotonīna līmenis – tas ir neirotransportieris, ko sauc arī par „laba garastāvokļa hormonu“.
Migrēnas lēkmes laikā aktivējas simpātiskā nervu sistēma, kā rezultātā rodas slikta dūša, vemšana, caureja. Tiek kavēta perorālo (caur muti uzņemto) pretsāpju līdzekļu uzsūkšanās, kas izskaidro nelielo efektivitāti. Uzbudinātā simpātiskā nervu sistēma kavē asins cirkulāciju, kā rezultātā āda kļūst bāla, rokas un kājas aukstas. Simpātiskā nervu sistēma atbild arī par organisma reakciju uz stresu un sāpēm, rada pastiprinātu jūtību pret gaismu un skaņām, redzes izmaiņas.

Migrēnas diagnostika
Diagnoze pamatojas uz anamnēzi un normālu neiroloģisko stāvokli starp lēkmēm. Parasti migrēnu diagnosticē, ievācot anamnēzi (sūdzības par galvassāpju lēkmju raksturu, biežumu, pavadošiem simptomiem un izraisošiem vai veicinošiem iemesliem). Migrēna var sākties bērnībā, pusaudžu vecumā vai jaunībā. Tā var būt saistīta ar iedzimtību. Ne visas stiprās galvassāpes ir migrēna! Nepieciešams precizēt diagnozi pie neirologa, lai izslēgtu galvas artērijas lokālu paplašināšanos (aneirismu), galvas smadzeņu audzēju, mugurkaulāja kakla daļas spondilozi u. c.

Migrēnas ārstēšana
Ārstēšana bez medikamentiem – ledus, atpūta, miegs. Smēķēšanas atmešana, neēst tiramīnu saturošus produktus (daži siera veidi), sulfītus (sarkanie vīni, kuru sastāvā ir sulfīti), nitrātus (var būt pievienoti gaļas un riekstu izstrādājumiem), ierobežot šokolādes un kofeīnu saturošu produktu lietošanu. Lietot pilnvērtīgu uzturu, dzert pietiekami lielu ūdens daudzumu. Nepieciešams ievērot veselīgu miera un ēšanas režīmu, fiziskas aktivitātes. Speciālisti iesaka majorāna, citrona, melisas, eikalipta, rozmarīna, priedes, egles, lavandas, piparmētras, rožu un ilangilanga ēteriskās eļļas (ierīvēt deniņus un pieres daļu pie matiem), kā arī baziliku, vīgriezes, apiņus un kumelītes. Tomēr ne visos gadījumos šīs dabas veltes ir ieteicamas, jo tieši asas smaržas var būt viens no galvassāpju izsaucējiem. Tas pats attiecas arī uz hatha jogu. Kādam efektīvi var palīdzēt, piemēram, stāvēšana uz galvas divreiz dienā (sākumā 15 sekundes, vēlāk jau pusotra minūte). Šajā laikā smadzenes saņem ļoti lielu asins pieplūdumu. Tomēr ne katram tas līdzēs – kādam šo pozu ārsts var aizliegt (kakla daļas spondiloze vai diska trūce).
Jāpievērš uzmanība un jācenšas noskaidrot, kādi ir migrēnas lēkmi radošie vai veicinošie iemesli, un jācenšas izsargāties no tiem.

Medikamentozā migrēnas terapija
Kā pretsāpju līdzekļi var tikt lietoti paracetamols vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, aspirīns – bezrecepšu; nimesulīds, lornoksikams u.c. recepšu). Var lietot dažādas kombinācijas ar spazmolītiķiem vai kofeīnu. Tomēr būtu jākonsultējas ar neirologu, lai izslēgtu citas izcelsmes galvassāpes!
Specifiskā terapija bāzējas uz triptāniem, kas iedarbojas uz serotonīna receptoriem un izraisa paplašināto asinsvadu sašaurināšanos, ierobežo iekaisumu un sāpes izraisošo vielu izdalīšanos. Triptāni tiek parakstīti vidēji biežu un biežu sāpju gadījumā, kad citi pretsāpju līdzekļi nav efektīvi. Ieteicama arī akupunktūra.

Tautas gudrības, kā mazināt galvassāpes:
• jāapēd ābols,
• pie deniņiem jāpieliek ledus gabaliņi,
• uz pieres jāuzliek auksta kāpostu lapa vai ceļmaļlapas,
• pie deniņiem jāpatur svaigas citronu miziņas (ja nav alerģijas pret ēteriskajām eļļām),
• jāpamasē deniņi un galvas pamatne,
• ap galvu stingri jāapsien auksts, samitrināts dvielis,
• uz pieres un acīm jāuzklāj auksta komprese,
• jāatguļas tumšā, klusā, labi izvēdinātā telpā.
 

Autore: Ajūrvēdas speciāliste Rita Pedāne