Ja vienīgā iespēja ir mākslīgā apaugļošana

 12. maijs 2009 9:00 Raksts  skatījumi: 18644

Kamēr Zviedrijā, Šveicē, Dānijā, Somijā un pat Igaunijā valdība daļēji vai pilnībā atmaksā mākslīgās apaugļošanas procedūras, Latvijā visa atbildība gulstas uz pašu neauglīgo pāru pleciem. Ja viņi vēlas bērniņu, vajadzīgi vismaz 2000 latu. Šobrīd žurnāls Marta rīko labdarības akciju Palīdzi piedzimt bērniņam, lai pie saviem mazulīšiem spētu tikt divi pāri.



Rojs Maizītis, žurnāls MARTA


Valdība joprojām ar finansējumu nepalīdz
„Man ir skumīgi. Sākot no 1993. gada ar dažādiem ierosinājumiem par neauglīgo pāru atbalstīšanu dodos uz Saeimu, bet līdz pat šim mirklim neesam saņēmuši nekādu valsts atbalstu. 1998. gadā veicām pētījumu par demogrāfisko situāciju Latvijā. Šajā pētījumā atklājām, ka 2020. gadā Latvijā būs uz pusi mazāk iedzīvotāju nekā bija 98. gadā. Jau tagad redzam, ka prognozes piepildās, bet vēl arvien nekas netiek darīts, lai atbalstītu dzimstības pieaugumu,” skeptiski noskaņots ir Voldemārs Lejiņš, EGV Klīnikas ārsts. Lai varētu precīzi izrēķināt, cik naudas vajadzīgas no valsts budžeta, nepieciešams izveidot vienotu reģistru, kas uzskaita, cik mākslīgās apaugļošanas procedūras Latvijā gada laikā tiek veiktas. Cik pāriem šādi var palīdzēt? Cik naudas tam ik gadu tiek tērēts? „Tam nebūt nav vajadzīgi miljoni. Pieļauju, ka vienota reģistra izveidei pietiktu ar 50 tūkstošiem eiro,” stāsta dr. Voldemārs Lejiņš.

Šī brīža ekonomiskās prognozes neliecina, ka valsts pēkšņi sāks vairāk atbalstīt neauglīgos pārus. „Jau agrāk žurnālā bijām rakstījušas par neauglību. Pēc lasītāju aizkustinošajām vēstulēm un telefona zvaniem sapratām – tā Latvijā ir ļoti nopietna problēma. Pēc sarunas ar mūsu lasītāju, kura asarām acīs atzinās, ka viņas lielākais šī brīža sapnis ir pašiem savs bērniņš, bet viņu vienīgā iespēja ir tik dārgā mākslīgā apaugļošana, kopā ar redakcijas meitenēm sapratām: gribam palīdzēt piepildīt šo ģimeņu sapni,” stāsta Kintija Bulava, žurnāla Marta žurnāliste. Tā radās ideja veidot labdarības akciju Palīdzi piedzimt bērniņam. „Uzrunājām divus pārus, kuri ļoti grib savu bērniņu. Šis pavasaris mums ir liels cerību laiks. Redakcijā visas turam īkšķus un domājam labas domas. Ceram, ka atsauksies pietiekami daudz labu cilvēku, lai pāriem dotu iespēju savu sapni piepildīt.”

 



Sanitas un Mārtiņa stāsts
„Liktenīgais princis baltajā zirgā pie manis atnāca diezgan vēlu. Man jau bija 34 gadi, mīļotajam – gandrīz 50,” stāsta Sanita*. Tieši vēlā mīlestība ir iemesls, kādēļ pāris dabīgā ceļā pie bērniņa tikt nevar. Pēc vairākkārtējām pārbaudēm atklājās, ka viņas mīļotajam ir slikta spermagramma. Organismam novecojot, spermatozoīdi nav vairs tik aktīvi un dabīgā ceļā Sanitas olšūnas apaugļot nespēj. Pāra vienīgā iespēja radīt bērniņu ir mākslīgā apaugļošana. 2000 latu, kas vajadzīgi mākslīgajai apaugļošanai, ģimenei diemžēl nav. Sanita mājokļa iegādei paņēmusi hipotekāro kredītu, tāpēc bankas vēl kādu kredītu piešķirt nevēlas. Ar pūlēm viņai izdevies sarunāt kredītkarti 500 latu apmērā, bet diemžēl ar to ir krietni par maz.

 

Tieši vēlā mīlestība ir iemesls, kādēļ pāris dabīgā ceļā pie bērniņa tikt nevar. Pēc vairākkārtējām pārbaudēm atklājās, ka viņas mīļotajam ir slikta spermagramma.


„Kad iepazinos ar Mārtiņu, man bija 34 gadi. Tās bija manas pirmās nopietnās attiecības un viņš bija mans pirmais vīrietis. Attiecības mums sākās tik skaisti un romantiski kā pasakā! Biju iegādājusies māju, kurai bija vajadzīgs liels remonts. Izsaucu meistarus, bet viņi man izveidoja ļoti dārgu tāmi. Par vienas sienas nojaukšanu vien prasīja 300 latus! Nodomāju, nekā nebija! Esmu spēcīga sieviete, dzīve man daudz ko piespiedusi iemācīties pašai, tad nu arī sienu pati izgāzīšu. Pēc iepazīšanās ar Mārtiņu, patiešām sāku ticēt liktenim.
Manai māsai bija sašķobījusies veselība, viņai bija kārtējā operācija. Gāju pie viņas ciemos uz slimnīcu un tur satiku sen neredzētu draudzeni. Tā kā tobrīd biju nopirkusi māju un remontdarbi tajā man bija aktualitāte numur viens, nav brīnums, ka uz jautājumu, kā man iet, atbildēju: „Ļoti labi. Pašlaik gan meklēju meistaru, kas man palīdzētu nomainīt logus.” Sakritība, manai draudzenei bija paziņa – logu meistars. Diemžēl viņš tieši tajā brīdī bija aizņemts citā projektā, tādēļ man iedeva savu kolēģi – Mārtiņu. Dienā, kad Mārtiņš nāca mainīt logus, pati saviem spēkiem biju izlauzusi sienu. Vēl priecājos, redz, 300 lati ietaupīti! Todien man bija divas astītes, noputējis deguns, melni vaigi, rokās lomiks. Mārtiņš ļoti brīnījās par mani. Vēlāk viņš man atklāja, ka esot tik ļoti iepatikusies tieši tāpēc, ka pēc dabas esmu tik šiverīga.
Par savu bērniņu sākām domāt tikai pirms dažiem gadiem. Biju ļoti satraukusies, jo nezinu, kā runāt ar savu vīrieti par intīmo veselību. Man bija bail Mārtiņu kaut kā aizskart vai aizbiedēt. Uz pārbaudēm gājām abi kopā. Kaut arī manam vīram jau no pirmās laulības ir divi bērni, gadiem ejot, viņa spermatozoīdi vairs nav tik aktīvi. Tie paši pie savām draudzenēm olšūnām nespēj nokļūt. Vajadzīga medicīniska iejaukšanās, kur dakteris zem mikroskopa savieno manu olšūnu ar Mārtiņa spermatozoīdu. Mans vīrs ir tālbraucējs, bet es pati strādāju valsts iestādē, naudiņu mākslīgajai apaugļošanai paši sakrāt diemžēl nevaram. Bet jau kopš bērnības sapņoju par lielu ģimeni. Esmu teikusi, ka gribētu 12 savus un 12 pieņemtos bērniņus. Protams, mūsdienās ar tik lielu bērnu pulku būtu grūti, nu ar vīru esam pieticīgāki. Tagad svarīgākais ir vispār tikt pie bērniņa.”
* vārdi pēc pāra lūguma rakstā mainīti.

 

Vienreiz paliku stāvoklī, bet viss beidzās ar spontāno abortu. Pēc gada šāds scenārijs atkārtojās. Gājām pie ārstiem, veicu laparoskopiju. Centāmies, cik vien iespējams, bet ārsts skaidroja, ka visticamāk paši saviem spēkiem pie bērniņa netiksim.


Kaspara un Olgas stāsts
Kaspars un Olga paši par savu bērniņu sapņo jau vairāk nekā četrus gadus. Diemžēl tālāk par sapņiem viņi nav tikuši, jo Olgai ir neregulāras un sāpīgas mēnešreizes, kas ir arī viens no biežākajiem neauglības iemesliem.
„Paši esam pazīstami jau astoņus gadus. Iepazināmies, kad dienēju vēl armijā,” atceras Kaspars. Vārds pa vārdam un viņi sāka satikties, apmainīties ar vēstulēm (jo Kasparam vēl bija jābeidz dienests). Pēc tam sāka dzīvot kopā, abi arī apprecējās. Attiecību loģisks turpinājums būtu pašiem savs mazs bērniņš, tomēr abiem nekādi pie tā neizdodas tikt. „Vienreiz paliku stāvoklī, bet viss beidzās ar spontāno abortu. Pēc gada šāds scenārijs atkārtojās. Tas bija ļoti sāpīgi. Gājām pie ārstiem, veicu laparoskopiju. Centāmies, cik vien iespējams, bet ārsts skaidroja, ka visticamāk paši saviem spēkiem pie bērniņa netiksim. Ārsti ieteica veikt mākslīgo apaugļošanu,” stāsta Olga. Kad pāris uzzināja, ka viena mākslīgās apaugļošanas procedūra maksā apmēram 2000 latu, viņi jutās ļoti bezspēcīgi. Tādas naudas abiem nav. Kaspars ir grīdas segumu pārdevējs un ieklājējs, savukārt Olga strādā kafejnīcā. „Man ir 27 gadi, Olgai – 25, mūsuprāt, īstais laiks, lai kļūtu par vecākiem. Esam daudz domājuši, kādēļ Dievs dod iespēju kļūt par vecākiem tādiem cilvēkiem, kuri pēc tam nodzeras un par bērniņu nemaz nerūpējas. Bet mums, kas tik ļoti gaida bērniņu, šī iespēja nav dota. Bet, sākoties Martas labdarības akcijai, ceram, ka mums paveiksies. Tagad mums ir cerība,” atzīstas Kaspars.

IESAISTIES MARTAS AKCIJĀ!
Ziedot naudu (ar norādi Martas akcija: palīdzi piedzimt bērniņam) vari Latvijas dzimstības veicināšanas fonda kontā
LV31 UNLA0002013469211; reģistrācijas nr. 50008034331.



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk