Kāpēc nepieciešams peldināt zīdaini

 11. maijs 2009 21:20 Raksts  skatījumi: 22155

Pareizu fizisko attīstību, norūdīšanos, kā arī labsajūtu zīdainītim var sniegt, viņu peldinot. Par peldēšanu un bērniņu niršanu stāsta veselības klīnikas Premium Medical speciālistes — fizikālās terapijas medmāsa Irēna Vitoptova un fizioterapeite Klaudija Hēla.



Foto: mammamuntetiem.lv

Bezsvara stāvoklis un atrašanās ūdenī bērnam ir kā saikne starp to vidi, kurā pavadīti deviņi mēneši un ārējo pasauli, kurā viņš ieradies šobrīd.


Jau kopš bērniņa nākšanas pasaulē vecākiem svarīgi kļūst jautājumi par mazuļa labsajūtu, pareizu fizisko attīstību un arī norūdīšanos, lai pēc iespējas mazāk nāktos sastapties ar dažādām slimībām un vīrusiem. Viens no veidiem, kā censties nodrošināt mazulim visu augstāk minēto, ir agrīnā peldēšana jeb mazuļu peldināšana līdz trīs gadu vecumam. Ūdens procedūras mazuļiem ir tikpat svarīga dzīves sākuma sastāvdaļa kā mātes piens, svaigs gaiss un mīloši vecāki. Ūdens bērnam nav svešs, bet gan viņa dabiskā vide, kas deviņus mēnešus, atrodoties māmiņas puncī, ir bijis visapkārt, tādēļ tas ir ļoti veselīgs mazulim arī pēc piedzimšanas.

Peldināšanai jāsagādā labsajūta mazulim

„Bezsvara stāvoklis un atrašanās ūdenī bērnam ir kā saikne starp to vidi, kurā pavadīti deviņi mēneši un ārējo pasauli, kurā viņš ieradies šobrīd. Tā ir harmonijas un līdzsvara atjaunošana, kuru bērniņiem ieteicams sniegt jau no 10 dienu vecuma,” skaidro fizikālās terapijas medmāsa Irēna Vitoptova.

 

Jau no pirmajām dienām bērniņu vajadzētu peldināt lielajā vannā, bet ar laiku „pārcelties” uz bērnu baseinu. Mazulim ir nepieciešama plašuma sajūta un liels ūdens apjoms.


Kustības ūdenī stimulē refleksu attīstību vājākiem bērniem un samazina uzbudinājumu aktīvākiem, jo, kustoties ūdenī, tiek nodarbināti visi muskuļi. Vingrinājumi ir ļoti labi mazuļa tālākai attīstībai, un īpaši ieteicami bērniem ar paaugstinātu muskuļu tonusu, kā arī pēc smagām dzemdībām. Vecāki mazuļus vanno itin bieži, tomēr parasti tas notiek speciālajās bērnu vanniņās, kas ir pārāk mazas, lai bērniņš izbaudītu tieši peldēšanas un kustēšanās prieku.
„Jau no pirmajām dienām bērniņu vajadzētu peldināt lielajā vannā, bet ar laiku „pārcelties” uz bērnu baseinu. Mazulim ir nepieciešama plašuma sajūta un liels ūdens apjoms. Tikai tad procedūra sasniegs vēlamo rezultātu, sniedzot vienlaicīgi gan veselīgu fizisko slodzi, gan arī pilnīgu relaksāciju,” stāsta Irēna Vitoptova.
Peldināšanas laikā bērns tiek atbrīvots no autiņiem, un ja viņu neierobežo mazās vanniņas sienas, bērns var baudīt kustības tīrā pirmatnējā veidā. Tieši šīs kustības nostiprina mazuļa mugurkaulu, saites, muskuļus un palīdz iekšējiem orgāniem ieņemt pareizu stāvokli. Tajā pašā laikā peldēšana ir pietiekami droša slodze, kas neļauj pārslogot muskuļu saites, kā arī izslēdz iespēju nejauši veikt nedabiskas un fizioloģiski nepareizas kustības.

 Fizioterapeits vecākiem var palīdzēt apgūt pareizas mazuļa peldināšanas iemaņas, lai vecāki ar drošības un pārliecības sajūtu var to pavisam mazam zīdainītim veikt mājās jau no pirmajām dzīves dienām. Fizioterapeite Klaudija Hēla uzsver: „Pirmos mēnešus mēs bērniņu vannojam galvenokārt ne jau mazgāšanās dēļ, bet gan tāpēc, lai viņš atslābinātos, tā teikt mazuļa priekam un labsajūtai! Ir lieliski, ja to mazulim var nodrošināt arī vecāki, bet, lai šī procedūra tik tiešām sagādātu labsajūtu, ļoti svarīgi vecākiem iemācīties to darīt pareizi un droši. Bērniņš jutīs, ja vecāki baidīsies par to, ko dara un arī pats neatslābināsies, jo baidīsies.”

Mazuļu niršana
Fizioterapeita vadībā peldināšanas laikā bērniņi tiek peldināti ne tikai pa ūdens virsmu, bet ļoti uzmanīgi un pakāpeniski var tikt veiktas arī niršanas procedūras.

Bērniņiem pēc piedzimšanas ir aktīvs elpas aiztures reflekss. Tas izpaužas tā, ka tiklīdz uz bērna sejas nokļūst ūdens, viņš reflektori vairs neelpo, jo ieeja plaušās tiek automātiski noslēgta.


Irēna Vitoptova stāsta par vēl kādu iemeslu, kādēļ agrīnā peldēšana mazuļiem ir tik noderīga: „Bērniņiem pēc piedzimšanas ir aktīvs elpas aiztures reflekss. Tas izpaužas tā, ka tiklīdz uz bērna sejas nokļūst ūdens, viņš reflektori vairs neelpo, jo ieeja plaušās tiek automātiski noslēgta. Ap četru piecu mēnešu vecumu šis reflekss sāk izzust, bet ap sešu mēnešu vecumu tas parasti jau ir pilnībā izzudis. Agrīnās peldināšanas nodarbības fizioterapeita vadībā ir vērstas arī uz to, lai šī refleksa izzušanas vietā stātos iemācīta prasme ūdenī aizturēt elpu.”
Tomēr vienmēr svarīgi atcerēties, ka ir bērniņi, kuriem var nepatikt peldēšanas un niršanas procedūras. Speciālisti uzskata, ka šādā situācijā nevajadzētu bērniņam to uzspiest ar varu, jo savu pozitīvo iedarbību procedūras sniegs tikai tad, ja bērniņš būs atslābinājies un apmierināts ar notiekošo. Klaudija Hēla uzskata: „Bērniņiem var mācīt nirt, tomēr tas jādara ļoti uzmanīgi un pakāpeniski, ļaujot mazajam pierast pie šīs sajūtas. Ne visiem mazuļiem šī sajūta patīk, tādēļ noteikti jāvēro zīdainīša reakcija. Neviens fizioterapeits neuzstās uz šādu procedūru, ja bērniņš tai pretosies, jo ar varu vēlamo efektu sasniegt nevarēs.”

 



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk