Ielogojies portālā un sazinies ar citiem mammam.lv/tetiem.lv lietotājiem!
Nu es neticu ka peekssnni vienaa dienaa viirietis paarveerssaas par monstru. NETICU!!!!!!!!!!
Agnese,kur tad tiek mineets,ka tas notiek vienas dienas laikaa??? Paarlasi veelreiz.
Madara!!! Paarlasiiju! Man sskkiet,ka paarlasiit vajaga Tev! Kaa Tu izproti vautores rakstiito,ka pirms vinna palika staavoklii viss bija nezzeeliigi labi,vinnss vinnu miileeja,kad palika staavoklii paaris meenessus arii viss bija ok,tikai vinnss daudz straadaaja,un tad BLADAAC peedeejie menessi kaa murgs!? Hm........?????????
Agnese, tiešām, pārlasi vēlreiz, jo piekritišu Madarai kā tur nebija teikts tā kā tu saprati. Ir daudztādu vīriešu, kuri iedomājas, ka tad ja sagrib bērniņu, tad tas ir tāpat kā aziiet uz veikalu pēc maizes - šodien sagribēju un rīt jau klāt. un tad nu sāk činkstēt un ir neapmierināts, ka redz kā sievietes ķermenis mainās, ka mainās viņa, ka viņš vairs nav uzmanības centrā. Žēl sievietes, ka ar tādu vīrieti kopīgs mazulis.
Manuprāt Diāna Zande varētu palīdzēt. Tā ir viņas doktora darba tēma.
protams ka var buut viirietim pirmsdzemdiibu depresija, vinsh tachu tagad tikai saak saprast ka jaatbild buus par diviem, jaaruupeejas.un vispaar par to ir labi uzrakstiits Maaminhas dienasgraamataa, kuru izdevusi veseliibas misnistrija un to man iedeva kad staajos uzskaitee.tur vienvaardsakot teiks ka galvenais ir ar otru pusiiti izrunaaties.
kad es gaidiiju Alisi[3m.], tad man ar viiru bija shaadas sarunas, un tas paliidzeeja.
nu tas ir jauki ka 'tev gribas, lai tevi pazheelo', bet ne velti saka ka viirieshi nereti var buut vaajaaki.
IZRUNAAJATIES AR VIIRU UN TAD JAU VAREES DOMAAT KO DARIIT TAALAAK.LAI VEICAS![]()
Kā vecmāmiņas saka - viena pagale nedeg. Šis man lika atcerēties pašai savu grūtniecības sākumu. man arī likās, ka esmu cietēju cietēja, ka vīrs mani nesaprot, un negrib ne mazdrusciņas palīdzēt. Asaras, puņki u.t.t, bet tad kādu dienu apsēdos un padomāju, ka ne jau vīrs man kaut ko sliktu dara, bet pati gaidu, ka tagad nez kādēļ man būtu kalni pie kājām jāliek un 24 h diennaktī vīram jābūt tikai pie manis, ja nu man kāds puteklis virsū nosēdīsies. Tad nu sapurinājos, un viss pamazām nokārtojās. Varbūt, ja es būtu turpinājusi tādā pat garā arī uz manas grūtniecības beigām vīrs bēgtu no manis pa gabalu.Tikai tagad tā īsti saprotu, cik patiesība vīrs daudz man palīdzēja, cik uzmanīgs un rūpīgs bija, tikai man nez kādēļ tobrīd likās, ka tas ir pašsaprotami, un ka viņš varētu darīt vēl vairāk...pirms mest pārmetumu akmeni vīra lauciņa vajag padomāt, vai arī tu pati esi tik pat "nežēlīgi" mīloša kā pirms bērniņa, un vai attiecībās ieliec tik pat daudz. Un nevajag jau vīru, lai izietu pastaigāties, to tīri labi var izdarīt arī vienatnē....
Personīgās pieredzes šādās lietās man nav. Taču šajā gadījumā domāju, ka ir saskarsmes deficīts. Arī vīrietim ir nepieciešama Tava uzmanība. Bet Tu runā tikai par to, ko vajag Tev, kā jūties Tu. Bet kā jūtas, ko domā viņš? Tu taču neesi tikai grūtniece, Tu joprojām esi arī sieva un viņš ir Tavs vīrs, Tavs tuvākais draugs, nevis ļaunākais ienaidnieks. Ieteiktu izrunāties no sirds, arī pajautājot kā jūtas vīrs, nevis tikai stāstot par sevi.
Lai pievienotu komentārus, Tev jāautorizējas vai jāreģistrējas. Ja esi reģistrējies draugiem.lv, vari ienākt ar draugiem.lv pasi.