Pēcdzemdību depresija? Nekaunies runāt un meklēt palīdzību!

Bērniņa nākšana pasaulē katrā ģimenē ir nozīmīgs un prieka pilns notikums, kas apgriež jauno vecāku pasauli kājām gaisā. Jaunais dzīves posms atnes dažādas pārmaiņas, tostarp rada emocionālu piesātinājumu un spriedzi, ko izraisa atbildīgā vecāku loma. Diemžēl emocijas, kas parādās līdz ar mazuļa piedzimšanu, ne vienmēr ir tikai pozitīvas, un var parādīties pēcdzemdību skumjas, ko latvieši mēdz dēvēt arī par raudamajām dienām, vai pat depresija.

Būtiski ir saprast, ka pēcdzemdību depresija nav izlaidība vai slinkums un šīs izjūtas nav iespējams mazināt tikai ar gribasspēku

FOTO: Shutterstock.com

Būtiski ir saprast, ka pēcdzemdību depresija nav izlaidība vai slinkums un šīs izjūtas nav iespējams mazināt tikai ar gribasspēku

Kā stāsta psiholoģe un piecu bērnu mamma Diāna Zande, pēcdzemdību periodā ārkārtīgi daudzi jaunie vecāki saskaras ar šīm nebijušajām izjūtām un problēmām, tādēļ par tām noteikti ir jārunā.

Svarīgi sev nemelot
Pēcdzemdību depresija lielākoties attīstās pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, taču nereti var parādīties arī vēlāk pirmajā gadā pēc bērniņa dzimšanas. Pēcdzemdību depresija ir traucējums, ko var iedalīt trīs veidos. Pirmais, vieglākais traucējums ir skumjas, kas drīz vien pašas no sevis pāriet. Otrais ir pēcdzemdību depresija. Tai ir dažādas smaguma pakāpes, tomēr visos gadījumos ir nepieciešams apkārtējo atbalsts un palīdzība. Trešais, vissmagākais traucējumu veids ir pēcdzemdību psihoze, ar kuru saskaras ļoti maz sieviešu. Psihoze izpaužas kā pilnīga saišu saraušana ar realitāti, un šādos gadījumos sievietei nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība. Speciāliste uzsver, ka pēcdzemdību depresija neskar tikai sliktāk situētos cilvēkus vien, jo šī kaite gluži kā sāpošs vēders var piemeklēt ikvienu. Tāpat viņa norāda, ka pēcdzemdību depresija var skart arī vīriešus, kuriem jātiek galā ar jaunajiem tēva pienākumiem. VAIRĀK LASI: Pēcdzemdību depresija jaunajam tētim?

Raudamās dienas lielā mērā saistās ar hormonālajām svārstībām, pirmajām negulētajām naktīm un ar to, ka jaunie vecāki saprot — dzīve ir mainījusies! Bērns kliedz, ir neprognozējams, vecāki ir noguruši. Jaunajai māmiņai sāp krūtis, viņa saprot, ka vairs nav 90–60–90 un, iespējams, vīrieša un apkārtējo uzmanība no sievietes pāriet uz bērnu, bet jaunajai māmiņai rodas sajūta, ka viņa ir tikai „piena fabrika”. Tā rezultātā var rasties šī pēcdzemdību nomāktība un emocionālās svārstības — laime, prieks, tad bažas, dažbrīd viegla aizkaitināmība. Sieviete var just, ka ir grūti sevi kontrolēt, asaras birst „ne par ko”. Taču aptuveni divu nedēļu laikā šīs izjūtas vairumam sieviešu pāriet.

Pēcdzemdību skumjas piedzīvo līdz pat 85% sieviešu, bet depresiju — līdz pat 40% sieviešu.

Kā atpazīt?
Pēcdzemdību depresijas pazīmes lielā mērā sakrīt ar klasiskās depresijas pazīmēm. Pēc slimību klasifikatora depresijas izplatītākie simptomi ir ilgstošs, nomākts garastāvoklis, enerģijas un motivācijas pazemināšanās, prieka un intereses trūkums par dzīvi. Lai gan fiziski cilvēks var būt ļoti aktīvs, pat uzkāpināti darbīgs, emocionāli garastāvoklis ir „gar zemi”. Vīriešu depresijai vairāk raksturīga aizkaitināmība, agresivitāte un šo sajūtu fiziskas izpausmes, piemēram, ātra braukšana, alkohola lietošana. Tāpat vīrieši nereti pirmajā pusgadā pēc dzemdībām daudz strādā, jo tas ir veids, kādā viņi tiek galā ar savām depresīvajām izjūtām. Kaut gan arī sievietēm mēdz būt novērojama agresivitāte un aizkaitināmība, tomēr vistipiskākie simptomi ir raudulīgums, enerģijas trūkums, fizisks nespēks. Depresijai raksturīgs arī apetītes zudums vai tieši pretēji – paaugstināta apetīte. Speciāliste norāda, ka par depresiju var runāt gadījumos, ja minētie simptomi novērojami ilgāk par divām nedēļām.

Bieži sievietes piedzīvo domāšanas gausumu, grūtības pieņemt lēmumus un koncentrēties, iespējams, pat grūtības sadzirdēt citu sacīto. Zūd seksuālā interese, kas partnerattiecībās izraisa vēl lielāku diskomfortu. Vēl viens no tipiskiem simptomiem ir miega bads, kas, no vienas puses, ir saprotams, jo, bērniņam piedzimstot, māmiņa tiešām mazāk guļ, bet, no otras puses, arī izguļoties atpūta nav jūtama. Gulēt var neļaut nemiers, rūpes par bērniņu — visu laiku ir vēlme pārbaudīt, vai viņš elpo. Vēl sievietēm parādās nevērība pret sevi – grūti ieiet dušā un pat izķemmēt matus. Papildu klasiskās depresijas simptomiem pēcdzemdību depresijai raksturīgi simptomu, kas saistās ar mazuli. Var rasties vēlme aizbēgt no jaunās situācijas, parādās nespēja aprūpēt bērniņu. Taču var būt otra galējība: hiperaprūpe par bērnu — mamma ir perfekta, bērniņam viss ir izdarīts, un viņam nelaiž nevienu klāt, baiļojas, ka tik ar mazuli kas negadās. VAIRĀK LASI: Pēcdzemdību depresijas simptomi


Pamanot kādu no šiem simptomiem un jūtot, ka dzīves kvalitāte ir kritusies — ir grūti attiecībās, ir sarežģījumi ar sevi, ar bērniņu un dzīvi kopumā, — ir ļoti svarīgi uzreiz meklēt palīdzību. Turklāt būtiski ir saprast, ka pēcdzemdību depresija nav izlaidība vai slinkums un šīs izjūtas nav iespējams mazināt tikai ar gribasspēku. Situācijā, kad mammai vai tētim ir depresija, ir grūti uztvert mazuļa signālus un atbilstoši atbildēt uz tiem. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc ir ārkārtīgi svarīgi meklēt palīdzību iespējami ātrāk.

Risinājumus nav grūti atrast
Pēcdzemdību skumjas piedzīvo līdz pat 85% sieviešu, bet depresiju — līdz pat 40% sieviešu. Kā mazināt pēcdzemdību skumjas? Pirmkārt, viņa iesaka dalīties ar kādu savās jūtās — ar partneri, draudzeni, piezvanīt pa krīzes tālruni. Svarīgi meklēt cilvēkus, kuri atbalsta, uzklausa un spēj reāli, fiziski palīdzēt. Vēlams izvairīties no cilvēkiem, par kuriem jau zināms, ka viņi kritizēs.

Reklāma
Reklāma

Pamanot kādu no šiem simptomiem un jūtot, ka dzīves kvalitāte ir kritusies — ir grūti attiecībās, ir sarežģījumi ar sevi, ar bērniņu un dzīvi kopumā, — ir ļoti svarīgi uzreiz meklēt palīdzību.

Otrkārt, speciāliste iesaka padarīt savu ikdienu vienkāršāku. Primārās ir rūpes par sevi un savu bērnu. Regulāra ēšana un regulārs miegs ir fundamentāla nepieciešamība, taču arī nelielām fiziskām aktivitātēm ir jābūt neatņemamai ikdienas sastāvdaļai. Psiholoģe atgādina, ka fiziskas aktivitātes ir pirmais antidepresants, tāpēc nozīmīgi savā ikdienā iekļaut, piemēram, dušu, mazu pastaigu ar bērnu, arī ēst gatavošanu. Un katru reizi, kad kaut kas izdarīts, pateikt sev: „Malacis! Es ar to tiku galā, es to izdarīju!”

Tāpat viņa norāda, ka svarīgi ir atļaut sev raudāt tad, kad ir šāda vēlēšanās. Jo sirsnīgāk ir izdevies izraudāties, jo ātrāk pāriet skumjas. Galvenais ir ļaut sev just ne tikai prieku par bērna dzimšanu, bet arī skumjas par to, ka vairs neesi grūtniece, nebūsi brīva, nevarēsi spontāni aizskriet uz kino, nebūs seksa tad, kad gribēsi. Tātad, kad ir bēda, tad bēdājieties, kad ir prieks — priecājieties! Taču visā šajā emociju virpulī nevajadzētu aizmirst arī par partnera jūtām. Uzdodiet viņam jautājumu — kā tu jūties pēc bērniņa ienākšanas ģimenē? Kas tev ir grūtākais? Kā es tev varu sniegt atbalstu? Vīrietis varēs sniegt lielāku atbalstu sievietei, ja arī viņš tādu no kāda saņems.

Vecāku lielākā laime ir bērns, kurš viņiem ir vislabākais, skaistākais, gudrākais un dzīvē sniedz daudz prieka mirkļu. Protams, ne vienmēr sākums ir viegls, tādēļ pēcdzemdību skumjas ir vienkārši jāpieņem kā viena no iespējamām jauno vecāku dzīves daļām. Pēcdzemdību skumjas lielākoties ilgst tikai pāris nedēļu, bet bērna mīlestība pret vecākiem — visu atlikušo mūžu.

IZLASI ARĪ: Kā uzveikt pēcdzemdību skumjas

Vientuļā māmiņa: meitiņas kliegšana mani dzen vājprātā!