Vienpadsmit jautājumi un atbildes par neauglību

Mēģinām ieņemt bērnu jau 10 mēnešus, bet nekas nesanāk! Mums jau ir 4 gadus veca meitiņa, ar viņas ieņemšanu problēmu nebija. Vienkārši mēģināt tālāk vai jau vajadzētu griezties pie speciālista?
10 mēneši vēl nav nekas. Klasiski tiek uzskatīts, ja pāris dzīvo regulāru dzimumdzīvi, bet gada laikā mazulis nepiesakās, tikai tad būtu jāvēršas pie speciālista pēc padoma, jo vienā mēnesī varbūt nenotiek ovulācija, kādā citā – mīlēšanās neietrāpās auglīgajās dienās, vēl kādā mēnesī nostrādā citi faktori. Ja ģimenē jau ir viens vai vairāki bērniņi, tas neizslēdz iespēju, ka laika gaitā reproduktīvās funkcijas mainās. Par to praksē liecina sieviešu olšūnu kvalitāte, kura, laikam ejot, pasliktinās. Tāpat arī spermas kvalitāte nepaliek nemainīga. Tā dažādu faktoru ietekmē var mainīties un pasliktināties.

Esmu nobēdājusies, jo man ar vīru visticamāk nekad nebūs bērniņš. Pazīstu vairākas sievietes, kurām jau ir bijušas problēmas ar mazuļa ieņemšanu, tai skaitā manai māsai. Mēs ar vīru ar jau kādu laiku cenšamies ievērot auglīgās dienas, bet joprojām nekā… Ko darīt?
Tā ir diezgan liela problēma, ka pacientes salasās un saklausās dažādus bēdu stāstus un tad sāk domāt, ka pašas ir neauglīgas, un tad tiešām ieslēdzas klikšķis, un organisms nereaģē uz mēģinājumiem ieņemt mazuli. Pieredze rāda, ka šo bloku atslēgt ir ļoti grūti. Bērna ieņemšana būtu jāsāk ar psiholoģisku pozitīvu noskaņošanos. Tāpēc mūsu klīnikā strādā psihologs, pie kura nosūtam pacientus, kuri no medicīniskā skatu punkta fizioloģiski un anatomiski ir praktiski veseli. Vēl liela kļūda ir tā, ka seksuālās attiecības tiek pakārtotas ovulācijas dienai, bet, ievērojot šādu režīmu, pēc vairākiem mēnešiem iestājas rutīna, un ikdienā ir liels stress, kas viennozīmīgi kavē grūtniecības iestāšanos un paralēli traumē arī pāra savstarpējās attiecības.

Jau divus gadus cenšamies tikt pie mazuļa. Ārste apgalvo, ka es esmu vesela un aicina uz pārbaudēm doties vīru. Bet viņš nepiekrīt, jo uzskata, ka vaina nav viņā. Galu galā, viņš divas reizes nedēļā dodas uz baseinu un nedēļas nogalēs skrien. Viņš arī nesmēķē un alkoholu lieto minimāli. Vai tiešām vaina tomēr ir manī?
Pirms desmit gadiem 70% gadījumos neauglības iemesli bija meklējami sievietē, bet atlikušie 30 – vīrietī. Tagad situācija mainījusies – attiecība ir 50 uz 50.  Tas liecina, ka arvien vairāk un vairāk palielinās dažādi kaitīgie faktori, kas pasliktina spermas kvalitāti. Starp kaitīgiem faktoriem minamas tādas ikdienišķas parādības, kā sēdošs darbs, mobilā telefona nēsāšana bikšu kabatās, neveselīgas pārtikas lietošana. Urologi un andrologi lielākā daļā pasaules nonākuši pie secinājuma, ka spermas kvalitāte ar katru gadu paliek arvien sliktāka un sliktāka.  Mums ir bijuši gadījumi, kad klīnikā ierodas jauni, sportiski vīrieši, kuri vēlas kļūt par spermas donoriem, bet pēc analīžu veikšanas ir pavisam pārsteigti, ka spermas kvalitāte ne tuvu nav ideālai. Tas nozīmē, ka veselīgs dzīvesveids ne vienmēr iet roku rokā ar kvalitatīvu spermu.

Man ir 20 gadi un  nevaru palikt stāvoklī. Mēnešreizes ir stabilas. Pēdējā laikā jūtu, ka urinējot sāp un mīlējoties arī sāp, un ir nepatīkami izdalījumi. Pie ārsta nav laika aiziet, jo strādāju. Vai man palietot kādas tabletes?
Šādos gadījumos noteikti vajadzētu atrast laiku doties pie ārsta, lai izslēgtu urīnceļu infekcijas, kā arī seksuāli transmisīvās saslimšanas. Ir svarīgi saprast, kas tie ir par izdalījumiem un kāpēc tie ir. Ja grūtniecība iestājas laikā, kad sievietei ir kāda infekcija, pastāv daudz lielāka varbūtība augli pazaudēt, jo grūtniecības pirmajā posmā darbojas princips – visu vai neko. Ja ir infekcijas, bet spontānais aborts nenotiek, pastāv liela iespēja, ka tās nelabvēlīgi ietekmēs kādu augļa orgānu attīstību. Bērnam pēc piedzimšanas var būt specifiskas sirds, nieru slimības, arī centrālās nervu sistēmas attīstības problēmas.

Nu jau 2 gadus mēs ar vīru cenšamies radīt mūsu kopīgo mazulīti, bet mums nesanāk. Biju pie ārsta, kurš pateica, ka man ir neatbilstoša izmēra dzemde. Vai man nekad nebūs sava bērna?
Fakts kā tāds, ka dzemde nav atbilstoša izmēra, vēl neko nenozīmē. Tikpat labi galvenā neauglības problēma var būt meklējama kur citur. Līdz ar to šādos gadījumos vislabāk ir veikt plašāku vispārēju izmeklēšanu. Runājot par dzemdes izmēriem, ir speciāli hormoni, ko var lietot, lai šos izmērus izmainītu atbilstoši normai. Pie mums uz klīniku nāk sievietes ar visdažādākajām dzemdēm, arī šķībām un dubultām. Bet tas vien nav rādītājs, dzemdes neatbilstība normai var palielināt spontāno abortu risku, bet nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tādēļ neiestājas grūtniecība.

Esmu 26 gadus veca, man nekad nav bijušas regulāras mēnešreizes. Tās var nebūt 2 līdz 3 mēnešus. Kad tās ir, tad ir gandrīz 14 dienas. Nu jau gandrīz pusgadu vēlamies tikt pie bērniņa, bet nekas nesanāk. Abortu man nekad nav bijis. Vīra vaina arī, domājams, tā nebūs, jo no iepriekšējām attiecībām viņam ir bērns. Nekādu dienu rēķināšana manā gadījumā neder. Ko darīt?
Šādos gadījumos  būtu jāsāk ar hormonu analīzēm un jāmēģina noregulēt menstruālais cikls. Tāpat vīram būtu jāveic spermas analīze, jo, kā zināms, tās kvalitāte dzīves laikā var mainīties. Ja iepriekšējās attiecībās ir pēcnācēji, tas vēl nenozīmē, ka laika gaitā nav radušās kādas auglības problēmas.

Pirms pieciem gadiem man veica abortu, ko tagad ļoti nožēloju, jo tagad nekādi ar vīru netiekam pie mazuļa… Vai tomēr kādas iespējas vēl bez adopcijas tikt pie bērniņa?
Latvijā nav vienota reģistra, kas atspoguļotu, cik gadījumos pēc medicīniskā aborta veikšanas, sievietei atkārtoti neiestājas grūtniecība. Tomēr katrā klīnikā, tai skaitā EGV šāda statistika par saviem pacientiem ir, un šis skaitlis ir ļoti nozīmīgs. Tomēr vienu es gribu uzsvērt, ka grūtniecības iestāšanos vai neiestāšanos mēs nevaram viennozīmīgi novelt uz to, ka veikts medicīniskais aborts. Grūtniecības iestāšanās ir atkarīga no ļoti daudzu apstākļu kopuma, līdz ar to nevaram vilkt tiešu saikni – tāpēc, ka 16 vai 18 gados veici abortu, tagad nepaliec stāvoklī. Bet tas tomēr var būt viens no faktoriem. Tajā pašā laikā praksē ir sastapti gadījumi, kad sieviete nāk no nelabvēlīgas ģimenes, viņai jau ir gan vairāki bērni, gan arī bijuši aborti, un viņa nāk atkal uz kārtējo abortu.

Mums, kā jau daudziem mūsdienās, neizdodas tikt pie mazuļa. Apsveram mākslīgo apaugļošanu, bet neesam droši, vai tas ir pareizais ceļš, vai tā tomēr nav pārāk liela iejaukšanās dabas likumos?
Te es pievienojos mana skolotāja dr. Lejiņa teiktajam, ka tehniski 99% gadījumu mēs varam palīdzēt medicīniskos apstākļos iegūt embriju, bet mēs nevaram ietekmēt to, vai embrijam patiks sievietes dzemdē ieligzdoties un tur palikt līdz grūtniecības beigām. Un tikai 30 līdz 40% gadījumu pēc veiktajām manipulācijām izdodas grūtniecību saglabāt. Atlikušajos procentos ar visām augstajām tehnoloģijām un medikamentiem to neizdodas izdarīt. To, ka mūsdienās daudzām sievietēm grūtniecības saglabāšanai ir nepieciešama medicīnas iejaukšanās, nosaka dzīvesveids, kas izmaina daudzas lietas mūsu organismā. Un, manuprāt, medicīnā ir vieta saglabāšanai līdzīgi kā mēs koriģējam paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni. Pasaules dati rāda, ka auglībai kaitīgais dzīvesveids palielinās. Turklāt, runājot par Latvijas sabiedrību, pamazām tiek pārņemts uz bērniem neorientētu dzīves stils. Spilgtākais piemērs – palielinās vidējais vecums sievietēm, kuras laiž pasaulē pirmo mazuli. Tagad tas ir ap 28 gadiem, un tas ir vecums, kad reproduktīvajā sistēmā sāk rasties problēmas. Turpretī 20 gadu vecumā sievietei olšūnu kvalitāte ir ļoti laba.

Kopš nolēmām, ka mūsu ģimenei ir pienācis laiks kuplināties, pagājuši gandrīz trīs gadi, bet joprojām esam divatā. Nu jau krietnu laiku tā dēļ mums ir kašķi – viņš pārmet, ka es esmu pārāk iespringusi, bet es pārdzīvoju, ka viņš nevēlas ar mani mīlēties. Man sāk likties, ka mēs vienkārši neesam saderīgi”, un tāpēc mazulis nepiesakās. Vai tā var būt?
Domu spēkam tiešām ir liela nozīme. Tāpat teorētiski pastāv iespēja, ka pārim ir bioloģiskā nesaderība. Tomēr daudz ir gadījumu, kad vienkārši gribas teikt, ka pārim bija kāds bloks noslēdzies, jo aizbraucot atvaļinājumā, atpūšoties, aizmirstot uz brīdi par darbu, pilnīgi negaidot ir pieteicies mazulis. Daļai pāru, kas vēršas pie mums ar auglības problēmu, ir psiholoģiskais bloks, sievietei ir ieslēgusies doma, ka viņai nevar būt bērni, un dakteris var darīt ļoti daudz, bet grūtniecība neiestāsies. Tāpat ir gadījumi, kad vienreiz kāda procedūra ir bijusi ar negatīvu rezultātu, otrreiz pārim jau ir daudz grūtāk noskaņoties pozitīvi. Ir dzirdēti arī nostāsti, ka vīrietis un sieviete dzīvo kopā, bet kopīga bērna kā nav tā nav. Bet dažu mēnešu laikā pēc šķiršanās un kopdzīves uzsākšanas ar citu vīrieti un citu sievieti, abi jaunie pāri drīz vien gaida pa mazulim. Es to skaidrotu ar dzīves apstākļu maiņu. Diemžēl, daudzas lietas par bērna ieņemšanu zinātnei vēl nav zināmas. Pieļauju, ka vēl pēc desmit gadiem daudzām parādībām būs pavisam jauni skaidrojumi.

Abi ar vīru tikko pārkāpām trīsdesmit gadu slieksni. Strādājam labos darbos un esam sākuši domāt, ka beidzot pienācis laiks mazuļiem. Jā – daudzskaitlī. Bet laika ir maz, turklāt negribas karjeru atstāt novārtā. Vai ir iespēja, ka klīnikā mums palīdzētu tikt uzreiz pie diviem mazuļiem – puikas un meitenes?
Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs neesam lielveikals, kur var izvēlēties vienu vai otru šokolādes sviestu vai baltmaizi. Protams, ir tehnoloģijas, ar kuru palīdzību ir iespējams pirms embrija ievietošanas dzemdē noteikt dzimumu, bet likums to aizliedz. Šī izmeklēšanas metode tiek izmantota, lai izslēgtu ģenētiskās slimības. Ja ir runa tikai par bērnu skaitu, Latvijas likumdošana ļauj ievietot dzemdē trīs embrijus, un, ja mēs teorētiski pieņemam, ka katrs no tiem vēl var sadalīties uz divi, tad pastāv iespēja tikt arī pie sešiem uzreiz.  Un bieži pacienti, neapzinoties pastāvošos draudus gan sievietei, gan gaidāmajiem bērniem, vēlas „nošaut divus vai pat trīs zaķus ar vienu šāvienu”. Tomēr ārstu galvenā doma ir, lai katrs apaugļošanas gadījums beidzas ar veselu bērniņu piedzimšanu. Līdz ar to ideālais variants ir tāds, ka pēc procedūras piedzimst viens mazulis, tas nozīmē – dzemdē tiek ielikts viens embrijs. Daudzās Eiropas savienības valstīs tikai šāda tehnika tiek praktizēta, bet nenoliedzami, šajās valstīs arī valsts sniedz atbalstu neauglīgiem pāriem. Protams, katru gadījumu vienmēr izvērtējam atsevišķi, tomēr mēģinām skaidrot sievietēm, ka daudzaugļu grūtniecība visbiežāk  norit ar sarežģījumiem, turklāt pastāv daudz lielāks risks šos augļus zaudēt. Ja tiek ievadīts viens embrijs, veiksmīgas grūtniecības norises iespējamība ir jau daudz lielāka.

Man ir 4 gadus vecs bērniņš no iepriekšējām attiecībām. Ar tagadējo vīru arī gribētos kopīgu mazuli, bet nesanāk. Ko darīt? Naudas mākslīgai apaugļošanai mums nav…
Ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras veikšanai jārēķinās vidēji ar 1500 latiem, no kuriem tikai puse ir tehnoloģijas un procedūru izmaksas, otra puse tiek tērēta medikamentiem. Tomēr tas ir mīts, ka visi, kuri ar kādām problēmām vēršas neauglības klīnikā, taisnā ceļā tiek sūtīti uz laboratoriju, lai veiktu apaugļošanas procedūru. Ir dažādas palīgmetodes, kas palīdz uzlabot kādu no dabīgajiem procesiem, un moderno medicīnas tehnoloģiju iejaukšanās varbūt pat nemaz nav nepieciešama. Protams, ir daļa pacientu, kuri bez šo tehnoloģiju palīdzības pie mazuļa nevar tikt. Ja jau viena grūtniecība jau ir bijusi, un tā ir arī iznēsāta, tas jau ir liels garants, ka pie nākamā bērniņa būs iespējams tikt ejot ne pašu grūtāko un dārgāko ceļu.
 

Ieskaties: www.egv.lv

Klīnika EGV
Ģertrūdes iela 3, Rīga, LV-1010,
tālrunis +371 67316467,
+371 67278183,
fakss +371 67273759
e-pasts: egv@apollo.lv