Ar ko tētiņalga sliktāka par māmiņalgu?

 30. aprīlis 2009 12:00 Emuāri  skatījumi: 5603

Einars Repše pagājušajā nedēļā ironiski izteicās, ka māmiņalgas bieži vien ir tētiņalgas un, pēc viņa domām, tas ir negodīgi, ka strādājošs tētis saņem arī bērna kopšanas pabalstu. Vakar labklājības ministrs Uldis Augulis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem prezentēja savus priekšlikumus izmaiņām vecāku pabalstos. Viens no priekšlikumiem jau ar šā gada septembri par 50% samazināt bērnu kopšanas pabalstu strādājošiem vecākiem.



Viktorija Kuprijanova, www.fotostill.lv


Statistika liecina, ka patlaban vecāku pabalstus biežāk saņem strādājoši tēvi (83%), nevis mātes (17%). Par šo faktu jau iepriekš visai nelabvēlīgi izteicies jaunais finanšu ministrs Einars Repše un arī vakar Saeimas komisijas sēdē vairākas deputātes dusmīgi grozīja galvu: sak, re, kā vecāki to izmanto...

Un es pēc šīs sēdes braucu mājās un domāju: bet vai man tagad jājūtas vainīgai, ka arī mūsu ģimenē bērna kopšanas pabalstu par trešo bērnu saņēma vīrs, jo viņam tobrīd bija lielāka alga? Mēs abi ar vīru esam maksājuši nodokļus un darām to joprojām, un es nejūtos vainīga, ka situācijā, kad mūsu ģimene ir sociāli mazāk aizsargāta un mums objektīvi ir lielākas vajadzības, jo ne man jums stāstīt, cik maksā autiņbikses, zīdaiņu drēbes, ratiņi un citas lietas, valsts mūs atbalsta! Tas ir solidaritātes princips. Turklāt katrs bērns ir ģimenes ieguldījums valsts nākotnei! Un, kamēr es sēdēju mājās ar bērnu, bet vīrs saņēma bērna kopšanas pabalstu un turpināja strādāt — viņš taču turpināja arī maksāt nodokļus!
Vai man tagad jājūtas vainīgai, ka arī mūsu ģimenē bērnu kopšanas pabalstu par trešo bērnu saņēma vīrs, jo viņam tobrīd bija lielāka alga?

Man ir trīs bērni, kas dzimuši dažādu pabalstu laikos. Par pirmo — dēlu, kas dzima 2000. gadā, — pabalsts bija niecīgs, bijām atkarīgi tikai no pašu ienākumiem, un es diezgan ātri — jau nepilnu pusgadu pēc dēla piedzimšanas — atgriezos darbā. Otrs bērns — meita — dzima 2006. gadā, tolaik bija pabalstu „griesti”, bet par trešo — meitu, kas piedzima 2007. gadā, — pabalstu saņēma vīrs. Es trīs gadus pavadīju mājās, audzinot meitas, un mūsu materiālais stāvoklis tāpēc ievērojami nepasliktinājās, un tā bija pozitīva pieredze, kuras dēļ mēs, iespējams, varētu domāt arī par ceturto bērniņu! Es neuzskatu, ka valstij ir pilnībā jāapmaksā mani bērni, bet tad, ja esmu maksājusi nodokļus, es sagaidu, ka valsts atbalstīs manu ģimeni brīdī, kad esmu darbnespējīga. Un kāda atšķirība, vai tā ir māmiņalga vai tētiņalga?
 
Paralēli plāniem par to, kā izkļūt no krīzes, nedrīkst nedomāt par valsts demogrāfisko situāciju kopumā!

Es redzēju bažas labklājības ministra acīs, jo gandrīz ikviens no viņa ierosinājumiem, kā ietaupīt un samazināt naudu sociālajam budžetam, būs nepopulārs un neviena no sociāli neaizsargātajām grupām, kas saņem jebkāda veida pabalstus, nebūs priecīga par tā samazināšanu. Taču jau vakar sēdē izskanēja vairāki rosinājumi pārskatīt šo sociālo pabalstu sistēmu kopumā, radoši domājot, ko un kā iespējams mainīt un uzlabot, lai neciestu vecāki. Vēl jo vairāk — paralēli plāniem par to, kā izkļūt no krīzes, nedrīkst nedomāt par valsts demogrāfisko situāciju kopumā! Es saprotu, ka šā brīža prioritāte ir nevis palielināt pabalstus, bet noturēt tos esošajā līmenī, bet, runājot par citiem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, man vēl aizvien nav skaidrs, kāpēc neapliekamais minimums par apgādībā esošajiem tiek piemērots tikai vienam no vecākiem?
 
Es redzēju bažas labklājības ministra acīs, jo gandrīz ikviens no viņa ierosinājumiem, kā ietaupīt un samazināt naudu sociālajam budžetam, būs nepopulārs...

Cik saprotu, šodien labklājības ministrs savus ierosinājumus, kā arī pārdomas pēc vakardienas Saeimas komisijas sēdes, kurā bijām aicināti arī mēs — nevalstisko organizāciju pārstāvji —, prezentē valdības sēdē. Bet ceru, ka šodien vēl nekādi lēmumi netiks pieņemti, jo diskusijai būtu jāturpinās. Lai aicinātu arī visus jūs tajā piedalīties, īsumā izstāstīšanu par vēl citiem priekšlikumiem, kas vakar izskanēja gan no ministra, gan Saeimas komisijas biedru mutes:

•    Bērnu kopšanas pabalstu noteikt kā konstantu summu (netika minēts, cik liela šī summa varētu būt).
•    Ieviest papildu nodokli, no kura tiktu veidots budžets vecāku pabalstiem.
•    Ģimenes valsts pabalstu rēķināt atkarībā no vecāku ienākumiem, bet maksāt to no pašvaldību budžeta.
•    Ieviest nodokli ģimenēm, kurām nav bērnu, lai šādā veidā veicinātu dzimstību.
•    Atcelt piemaksu pie piedzimšanas pabalsta.
•    Atcelt ģimenes valsts pabalstu par bērniem līdz vienam gadam un 18–20 gadu vecumā.

Sindija Meluškāne
, mammām.lv/tētiem.lv reklāmas pārdošanas direktore


0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk