Ielogojies portālā un sazinies ar citiem mammam.lv/tetiem.lv lietotājiem!
Vispār jau prasās tā kārtīgi ar bērza žagariem.... Tas ka pīpē ir nu gan "kruta". Tas ka viņa izmanto situāciju ir 100%. Man jau liekas, ka katra sieviete gribētu, lai par viņu tā rūpētos, bet nu visam ir savas robežas, galu galā grūtniecības jau nav slimība.
P.S. Domāju, ka situācija pēc bērna piedzimšanas tika pasliktināsies, jo tad jau tikai sāksies realitāte.
Tagad labāk saudzē viņu, jo visu to, ko mamma jūt, jūt arī maziņais.
Ja viņa iepriekš tā neuzvedās, tad pēc mazuļa piedzimšanas tas mainīsies.
katrai tas citādāk izpaužās... zinu, ka arī es daudz raudāju, bet strīdi gan mums nebija, un ja bija, tad tas tika uzreiz mierīgi izrunāts. domāju, ka jums ir jāizrunājas mierīgi, mīļi. Varbūt pastasti viņai cik jauki būs, ja būs vesels mazulītis (par pīpēšanu)... ka pēctam sirds sāpēs, ka domāja par sevi, ne mazulīša veselību. Ka viņa ir stipra sieviete un tā tabaka ne pret stresu ne histrērijām nelīdzēs.
Nu spēku tev vēlu un izturību! Domāju, ka tev jāturās lai nepateiktu kaut ko ne tā, vismaz bērniņa dēļ. Pastāsti mierīgi kā jūties Tu. Ka esi tētis, un tev arī ir grūti, ka mīli viņu.
Galvenais visu ar mieru, maigumu, mīlestību... TU TO VARI! ![]()
Nu kur tie idālie vīrieši atrod tās slinkās sievas!????
Šeit ir divi varianti: vai nu Tu visu krietni pārspīlē un cel sevi debesīs, es esmu tas labiņais, visu pa labam, bet viņa tā sliktā, neko nedara, tikai pieprasa...
Vai otrs variants un viņa patiešām ir kukū.
Nu nav tak grūtniecība nekāda slimība. Saprotu, ka dažreiz uznāk melnie, nespēks un viss cits, bet to tak nevar pārvērst par ikdienu. Dažas tiešām izmanto šo stāvokli, lai izmantotu vīriešus...
Manējais mani līdzīgu iesmeslu dēļ pameta 6.mēneša sākumā. Es gan nepīpēju, ne dzēru, taču histērijas , stresi, strīdi nāca virsū. Pirmos 3 mēnešus pēc darba uzreiz gulēju līdz pašam rītam. Tad nākamajos mēnešos sākās hormonu vētras, strīdi, lai gan pati nezināju, kāpēc to visu darīju. Likās, ka mani nesaprot, ka par maz uzmanības, ka vairāk sācis strādāt (tātad noteikti ir cita). Lai gan bēbīti gribēja viņš. Pat lūdzās, lai es piekristu, jo es, godīgi sakot, nebiju vēl īsti gatava tam visam. Bet beigās mani neizturēja... Lai gan tas taču ir pavisam īss brīdis, kad esam stāvoklī, pie tam, ne jau visu grūtniecības laiku ir hormonu vētras. Aptuveni 7.mēneša vidū man iestājās miers. Tikai esmu tagad vientuļā māmiņa ![]()
Ļoti nepareizi dara topošā māmiņa, ka smēķē - vajadzēja atmest jau, kad mēģinājāt ieņemt bērniņu
kā var kaut kas tāds, kā smēķēšana, būt svarīgāk par bērna veselību... Un vispār - neatceros, ka man grūtniecības laikā būtu tādi niķi bijuši, droši vien vienkārši nebija laika par tādām muļķībām domāt, jo pati arī strādāju. It kā jau hormoni arī darīja savu, bet nācās saņemties, jo tiešām nebija laika pa tukšo kašķi meklēt. Un tas, ka nevar sev ēst uztaisīt, ir vispār kaut kas traks - to varētu saprast tikai tad, ja ārsts būtu noteicis gultas režīmu. Vispār ļoti interesanti būtu zināt, kā tāda princese tiks galā ar rūpēm par bērniņu, kad viņš piedzims - vai tik jaunajam tētim nebūs jāpamet darbs pavisam, lai mājās auklētos gan ar zīdaini, gan mammu princesi ![]()
Mans ieteikums - sāc jau tagad meklēt kādu tantuku vai radinieci, kas palīdzēs sievai kad mazais būs piedzimis - kaut vai uz pāris stundām - sakopt māju, uztaisīt ēst, iziet ārā ar bērnu. Ja jau tagad sievai ir grūti, kad piedzims bērns, tad būs vēl trakāk, jo tad viņa NEKO nevarēs darīt tajā laikā, kad gribēs pati. Bet atlikušos pāris mēnešus tev vēl jāpaciešas, jo izmainīt šobrīd tu neko diemžēl nevarēsi.
Šķiet,ka topošai māmiņai ir paniskas bailes no dzemdībām! Nācies dzirdēt,jauno māmiņu sakām-domāju,ka dzemdībās noteikti nomiršu,tāpēc nespēju sevi savākt.Raudāju,psihoju,nezināju kur likties,kā mazināt spriedzi?Protams,tik traki,ka sieviete pat sev negatavo ēst-nu nav nācies dzirdēt!
Mierīgi izrunājieties,kas viņu uztrauc?Ļoti iespējams,ka vajadzīga ārsta palīdzība,varbūt pat doties sievai līdzi pie daktera un izrunāt visas problēmas,jo pēc dzemdībām sievietēm sākas pēcdzemdību depresija-būs vēl grūtāk.
Kristīne K! Tavs stāsts - smiekli caur asarām!![]()
Lai pievienotu komentārus, Tev jāautorizējas vai jāreģistrējas. Ja esi reģistrējies draugiem.lv, vari ienākt ar draugiem.lv pasi.