Audzinātājai nepatīk mans bērns!

 20. aprīlis 2009 10:00 Jautājums & atbilde  skatījumi: 4178

Pie izjūtas vai pārliecības, ka bērnudārza audzinātājai nepatīk viņu bērns, vecāki parasti nonāk pēc kādas konfliktsituācijas, ko nav bijis iespējams atrisināt. Un visbiežāk konflikti rodas starp audzinātājām un aktīviem, kustīgiem bērniem, kuriem ir grūtāk ievērot robežas, noteikumus, bet cēloņi var būt arī citi. Konsultē psiholoģe Laila Kalniņa.



Foto: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/

Noskaidrojiet savā ģimenē, vai tētis domā tāpat kā mamma (un otrādi) — ka bērns izpelnījies audzinātājas nepatiku.


Ko darīt situācijā, ja rodas izjūta, ka audzinātājai nepatīk mans bērns? Vecākiem ar to arī būtu jāsāk — jānoskaidro gan bērna, gan audzinātājas viedoklis, jātiek skaidrībā, no kuras puses radusies šī nepatika — no bērna, no audzinātājas, no pašiem vecākiem. Uzklausot bērna viedokli, ļoti svarīgi ir saprast, kuras ir bērna radītās emocijas un kādas ir vecāku izjūtas, situācijas izpratne. Ir saprotami, ka vecāki vienmēr vēlas aizstāvēt savu bērnu un nereti pakļaujas negatīvām emocijām, iespaidojas no bērna stāstītā. Ja divi pieaugušie — bērna vecāks un bērna audzinātāja — situācijas „risināšanai” izmanto atklātu vai slēptu agresiju, kas izpaužas savstarpējās apsūdzībās un apvainojumos vai cīņā par vienu noteikumu ievērošanu, nebūs iespējams nonākt pie kāda kopēja risinājuma situācijas uzlabošanā.

 

Ja tomēr bērna vecākiem ir izjūta, ka audzinātājai bērns nepatīk, ieteicams izvērtēt situāciju un rīkoties atbilstīgi pieaugušo kompetencei:
•     Noskaidrojiet savā ģimenē, vai tētis domā tāpat kā mamma (un otrādi) — ka bērns izpelnījies audzinātājas nepatiku. Iespējams, tās ir tikai viena pieaugušā izjūtas. Savstarpēji dalieties savās pārdomās, pārdomājiet iespējamos risinājumus.

 

Aprunājieties ar audzinātāju! Iespējams, aiz šķietamās nepatikas slēpjas biežāki aicinājumi bērnam ievērot noteikumus un aiz „dusmīgās” sarunas ar bērna vecākiem — aicinājums pēc palīdzības un lielākas sadarbības bērna audzināšanas jautājumos.


•     Aprunājieties ar audzinātāju! Iespējams, aiz šķietamās nepatikas slēpjas biežāki aicinājumi bērnam ievērot noteikumus un aiz „dusmīgās” sarunas ar bērna vecākiem — aicinājums pēc palīdzības un lielākas sadarbības bērna audzināšanas jautājumos. Šīs situācijas nevar atrisināt bērni, un tā ir tikai pieaugušo — kā vecāku, tā audzinātāju — atbildība. Novērtējiet audzinātājas veiksmes un pozitīvo ieguldījumu jūsu bērna attīstībā!
•     Sarunās ar bērnu vairāk orientējieties uz dienas pozitīvajiem notikumiem, bērna veiksmēm un centieties izvairīties no jautājumiem „Ko šodien audzinātāja teica, atkal tikai uz tevis bārās?” utt. Arī bērni ļoti labi jūt vecāku attieksmi un pielāgojas tai.
•     Esiet modri un vērīgi, bet nepārspīlējiet! Arī tas, kā risināsiet šādas situācijas, ir lielisks piemērs jūsu bērnam par attiecību veidošanu, priekšstatiem par konfliktiem, iespējām tos risināt.


Autore: trīs bērnu māmiņa un psiholoģe Laila Kalniņa


Lai uzdotu jautājumu speciālistei, spied šeit.
 



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk