Jaunā māmiņa skries Rīgas maratonā!

 15. aprīlis 2009 16:00 Pieredze  skatījumi: 4334

Manai meitai ir pusotrs gads, bet šajā laikā esmu atsājusi sevi novārtā. Uzzināju, ka 17.maijā Rīgā atkal būs Nordea Rīgas maratons. Es šogad nolēmu skriet. Pērn skatījos, kā tūkstoši joņo, tipina un raitā solī skrien pa Rīgas ielām. Es arī sagribēju un šogad mēģināšu īstenot šo ieceri.



Foto: no personīgā arhīva


Vairs neesmu tā sportiskā meitene, kas pirms pāris gadiem, kad pieteicās meitiņa. Meitai nu ir pusotrs gads, bet es šajā laikā esmu atstājusi sevi novārtā. Pa retam gan ir pabraukts ar riteni, daudz staigāts ar bērna ratiem pa līkumotām ielām, bet aktīvi skriešanai pievērsos pavisam nesen. Pirms pāris nedēļām. Maratona mājas lapā www.nordearigasmaratons.lv atradu treniņu plānu, kuru pamazām arī īstenoju.

Pats grūtākais ir sākt — atrast skriešanas apavus, kas ilgāku laiku nav kustināti, sameklēt atstarotāju (jo labāk jau skriet agrās rīta vai vakara stundās, kad ir kur atstāt mazo un kad nav pārāk daudz interesētu skatu), labu mūziku un uz priekšu. Šogad gan laiks pārāk neglaimoja, jo sniegs ārpus Rīgas turējās visai ilgi, ceļi bija slideni un dubļaini, kas nemaz nerosināja uz skrienošām aktivitātēm. Bet nu laiks ir ideāls — gaiss svaigs ar nelielu pavasara dūmu piejaukumu, ceļi sausi un galvenais — vēlme skriet.

Manā gadījumā runa nav par čempiona titulu tā ir cīņa ar sevi.


Pirmās reizes, protams, ir grūtākās — tad mudini sevi aizskriet līdz tam mājas stūrim, līdz tai kaimiņu sētai. Kad tiec līdz noliktajam mērķim, izvēlies nākamo un tā pamazām tipini uz priekšu. Protams, ne vienmēr ir spēks skriet, tad palīdz arī ātrāks pastaigas solis, jo par čempioniem jau nepiedzimst — tas ir darba un neatlaidības rezultāts. Bet manā gadījumā runa nav par čempiona titulu — tā ir cīņa ar sevi.

Šķiet, ka galvenais ir pareizi elpot, lai sānā neiemestos dūrējs vai kaklā nepatīkamais skrāpētājs. Ieelpa caur degunu, izelpa pa muti. Tāpat kā skolas laikā to mācīja fizkultūras skolotājs, kurš tajās dienās, kad bija jāskrien kross, šķita visnīstākais cilvēks uz zemes.

Tā tiek skriets kādas 20 minūtes, tad jāpastaipa muskuļi un mazais skrējiens šodien beigts. Šovakar vēl duša un miegs, kas pēc katra skrējiena ir patīkamāks un dziļāks nekā tad, ja diena pavadīta telpās. Pamēģini. Ir jāpacīnās, bet rezultāts ir patīkams — ne tikai tāpēc, ka izvingrināts ķermenis, bet arī tāpēc, ka ir sperts solis tuvāk lielākajam šā pavasara izaicinājumam — Nordea Rīgas maratonam.

Tiekamies Rīgas ielās! Bet par saviem cīniņiem ar sevi, drīz vēl uzrakstīšu. Šis ir tikai sākums.

Dace Baltābola, pusotru gadu vecās Martas mamma

 



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk