23. aprīlis - gada sākums latviešiem

 14. aprīlis 2009 15:00 Raksts  skatījumi: 3427

Jurģa jeb Ūsiņa diena ir vecumvecais gada sākums Latvijā, jo arī Jurģi sākas vai viss zemnieka darba gads: ganu diena, pieguļas, sējas un pirmā ugunskura diena. Vienīgi zemi art sāka jau agrāk. Tā bija arī ziemas beigu diena un vasaras sākums. Sējēji kaisa sēklu tīrumos, pieguļnieki pošas laist laukā savus zirgus un govju gani savus ganāmpulkus. Sākas vasara un ziedu laiks.



Foto: mammamuntetiem.lv


Pa kalniņu Ūsiņš jāja

Ar akmeņu kumeliņu;

Tas atnesa kokiem lapas,

Zemei zaļu mēteliņu.


Kas ir Ūsiņš? Ūsiņš ir Dieva dēls - mazs vīriņš dzeltenās biksēs, dzīvo zirgu stallī vai kūtsaugšā. Viņš ir Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis un Saules kalps. Ūsiņam, tāpat kā visiem teiksmu tēliem, ir ģimene ar dēliem un meitām:
Ūsiņš savus divus dēlus

Darbiņam radināja;

Vienu sūta pieguļā,

Otru arti tīrumā.


Ūsiņdienu sauc arī par Jurģiem, Zirgu dienu. Ūsiņdienas rītā jāceļas agri. Saimniekam jāņem gailis un jāiet uz zirgu stalli kaut gaili, bet saimniecei govju kūtī jākauj vista. Pēc tam gali un vistu izvāra un apēd par godu Zemesmātei un Ūsiņam - gaismas un pavasara dēlam. Ūsiņš ir zirgu gādnieks, taču gaiļa kaušana Ūsiņam saistīta arī ar labu miežu ražu, daudz lopiem, olām un ražību vispār:
Ūsiņam gaili kāvu

Deviņiem cekuliem,

Lai aug mana miežu vārpa

Deviņiem žuburiem.


Ūsiņdienā pirmo reizi laiž govis ganos, kaut uz neilgu laiku, pat sniegā, tā iezīmējot jaunās ganību sezonas sākumu. Saimniece katrai govij izvārīja pa olai un deva tās līdzi ganam - cik govju, tik olu. Jurģu dienā gani met olas pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas. Saimniece Jurģu rītā rasu raudzīja: ja uz zāles bija rasa, tad govis dos daudz piena. Ejot govis slaukt, neaizmirsa apmazgāt ar pienu govs purnu, lai tā vasarā dotu daudz piena. Gans pirmo reizi ganos būdams nedrīkst sēdēt, jo tad vasarā vilki nāk lopos. Ganam jāpaņem atslēgu bunte un jāstaigā ap ganāmo pulku, tad lopi neklīdīs, bet turēsies kopā kā saslēgti. Ganos nedrīkst sist lopiem ar lapainu rīksti, jo tad mugurā metas kāpuri; jāsit tikai ar tādu rīksti, kam nobraucītas lapas. Kad lopus pēc pirmās ganu dienas pārdzina mājās, tad ganu rīksti uzsprauda uz jumta, lai lopi visu vasaru labi nāktu mājās. Lai govis vasaru nebizotu, tad, pirmo reizi ganos dzenot, visiem jārumulējas. Govis pirmoreiz laukā laižot pa staļļa durvīm, jāapslaka ar aukstu ūdeni, lai nebadās. Kad gans pirmo dienu pārdzen lopus mājās, tad viņu vajag apliet ar ūdeni - rumulēt vai iebāzt upē, ezerā vai dīķi, lai gans pie lopiem ganos neguļ. Pēc rumulēšanas seko Ūsiņa mielasts, kurā pasniedz vārītas olas, vistu vai gaili, plāceņus, sviestu pienu, Ūsiņa alu. Maizes klaipiem vajadzēja būt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis. Pēc vakariņām puiši jāj pieguļā pirmo nakti šai gadā.

 

Rūpes par zirgiem šajā dienā arī ir ļoti svarīgas, un ne jau pieguļā vien: zirgus labi baroja, ar tiem šai dienā nestrādāja, tos peldināja un sukāja. kurš saimnieks pirmais paguva zirgu nopeldināt, tam tai gadā labākie zirgi. Pirmo reizi pieguļā dodas arī saimnieks. Pieguļnieki aicina līdzi arī Ūsiņu:
Ei, Ūsiņ, labais vīrs,

Nāc ar mani pieguļā;

Es guntiņas kūrējiņš,

Tu kumeļu ganītājs.


Jurģi pēc tradīcijas bija tā diena, kad kalpi, strādnieki un nomnieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka, ja ar iepriekšējiem līgums bija beidzies. Dzīves vietas maiņa, ieiešana jaunā mājā allaž ir saistījusi cilvēku prātus; ar to tika liktas cerības uz labāku, veiksmīgāku un pārtikušāku dzīvi. Atstājot iepriekšējo dzīves vietu, nedrīkstēja atvadīties, teikt ardievas, lai jaunajā dzīves vietā netrūktu laimes. Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas. Ja Jurģi iegadījās sestdienā, tad jaunajā vietā būs ilga dzīvošana. Jaunajā vietā jāieiet no rīta puses. Ja kāds uz jauno dzīves vietu ejot, veco pamet neslaucītu, tas atstāj tur savu svētību.


Jurģi ir linu sējamā diena. Citus darbus darīt nedrīkst. Ja šajā dienā ada - aitām dzimst ragaini jēri un vilks tās saplēš. Ja dziju tin, tad govis badās. Nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skries mājā. Kas šajā dienā zivis zvejo - kļūst ārprātīgs, bet, kurš lamājas vai kaujās - to Pērkondienā pērkons nospers. Ja dienā dedzina uguni, tad salna nokodīs ziedus.

 

Ap Jurģiem sāk ēst launagu. Parasti saka, ka putni ir launagu atnesuši. Launagu ēd līdz tam laikam, kad dzērves sāk iet projām vai kad sāk rakts kartupeļus.
 

Avots: www.iac.edu.lv informācija



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk