Toksikoze un grūtniecība

 25. novembris 2008 14:00 Pieredze  skatījumi: 20265

To, ka esmu stāvoklī, sapratu diezgan ātri. Mazais bija plānots un, kā par brīnumu, arī ļoti ātri pieteicās. Grūtniecības pazīmes man bija visas — tā sakot, kā pēc grāmatas. Jau no pirmajām nedēļām jutīgas kļuva krūtis, saasinājās oža, un tas mani darīja vai traku, jo nevarēju izturēt daudzas tādas smaržas, ar kurām man ikdienā bija jāsastopas. Un tad vēl tā sliktā dūša jeb toksikoze…



Foto: no personīgā arhīva



Biežie sirsniņmājas apciemojumi
No grūtniecības septītās nedēļas ikrīta nelabumi pārtapa par ikdienas vemšanu. Sāku strauji zaudēt svaru, jo gandrīz visu, ko apēdu, arī atstāju sirsniņmājā. No draudzenēm, kurām ir bijuši nelabumi, nāca padomi viens pēc otra, ko arī neslinkoju izmēģināt, jo biju nomocījusies un pagalam nelaimīga, un tas tikai veicināja paniku. Bieži vakaros, kad kārtējo reizi biju apciemojusi sirsniņmāju viena iemesla dēļ, es atļāvos izplūst asarās, jo nezināju, kas no tā mazuļa būs, ja jau viņam netiek nekas no manis apēstā. Ārkārtīgi lielu atbalstu saņēmu no vīra, kas darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai tikai es justos labāk.

 

Pašā sākumā, kad mani mocīja vienkārši nelabumi, man līdzēja citrona šķēlītes un dzērvenes. Apēdot kaut ko skābu, uz kādu laiku bija miers.


Kas palīdzēja

No septītās līdz 14. nedēļai dzīvojos pa mājām un pa slimnīcu, jo darbā tādā izskatā un ar tādu problēmu vienkārši iet nevarēju. Pašā sākumā, kad mani mocīja vienkārši nelabumi, man līdzēja citrona šķēlītes un dzērvenes. Apēdot kaut ko skābu, uz kādu laiku bija miers. Tomēr drīz vien organisms laikam pie tā pierada un tas man vairs nepalīdzēja. Guļot slimnīcā, man ieteica pirms celšanās apēst kaut ko, minūtes 10–15 pavārtīties pa gultu un tikai tad celties. Ilgu laiku tik tiešām palīdzēja apkaltušas rupjmaizes apēšana (jā, tieši apkaltušas!) vai sāļo krekerīšu uzgraušana pirms celšanās. Zāļu tējas mans kuņģis atteicās pieņemt un visbiežāk sūtīja tur, kur nokļuva arī pārējais ēdiens. Ļoti ilgu laiku pārtiku tikai no kartupeļiem ar krējumu un svaigu gurķi. Tas bija vienīgais, kas turējās daudzmaz iekšā un arī tikai tad, ja paguvu to apēst līdz trijiem dienā. Vēlāk ļoti labi turējās iekšā arī vieglas dārzeņu zupiņas.

No kā izvairījos

Īpašu nepatiku, kas saglabājusies arī pēc bērniņa piedzimšanas, jutu pret gaļas izstrādājumiem. Sevišķi, ja tie atradās mājās ledusskapī. To smaržu nepanesu joprojām, lai gan tagad es no tās nevemju. Tāpat maksimāli izvairījos no lielveikaliem, jo arī tur es paguvu „sagrēkot” pāris reižu; no sabiedriska transporta, jo tur braucošais kontingents bieži vien, pat neesot stāvoklī, uzdzina nelabumu.
14. grūtniecības nedēļā, kad biju paguvusi pagulēt slimnīcā trīs nedēļas, ārsti man atļāva atgriezties darba gaitās. Apbrīnojami, bet darbā turējos godam, ko nevarētu teikt par vakariem mājās. Darbā centos ik pēc divām trim stundām pagrauzt cepumiņus vai sausiņus, lai neļautu kuņģa sulai nākt uz augšu. Pusdienās izvēlējos pēc iespējas vieglāk pārstrādājamu ēdienu, piemēram, maltas gaļas mērci ar piedevām, jo zināju, ja ņemšu karbonādi vai cepeti, kuņģim būs pārāk liela slodze un vakarā viss, kas nebūs pārstrādājies, iznāks ārā pa to pašu ceļu, pa kuru ticis iekšā.
Pilnībā nelabumi un vemšana man pārgāja, sākoties 17. nedēļai. Pēdējās nedēļās vēmu reti — divas trīs reizes nedēļā.

Pusdienās izvēlējos pēc iespējas vieglāk pārstrādājamu ēdienu, piemēram, maltas gaļas mērci ar piedevām, jo zināju, ja ņemšu karbonādi vai cepeti, kuņģim būs pārāk liela slodze.

Mani ieteikumi (balstīti uz pašas pieredzi) grūtniecēm, kuras mokās ar nelabumiem un vemšanu, ir šādi:
•    Maksimāli izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, jo tur valdošie aromāti var nostādīt jūs neveiklā situācijā.
•    Ja ir iespēja, izvēlēties paieties kājām, nevis braukt sabiedriskajā transportā (īpaši vasarā).
•    Pirms celties no rīta, obligāti apēst kaut ko, lai ēdiens absorbētu lieko kuņģa sulas daudzumu, kas visbiežāk vainojama pie ikrīta nelabumiem. Pēc tam vēl minūtes 10–15 pavārtīties pa gultu un tikai tad lēnām celties — vispirms sēdus un tikai tad nesteidzīgi celties stāvus. Kad atsāku strādāt, vienkārši uzliku modinātāju 15 minūtes ātrāk un, visbiežāk pat vēl īsti nepamodusies, apēdu jau pirms gulētiešanas nolikto rupjmaizes šķēlīti un atkal aizmigu, līdz nozvanīja nākamais modinātājs.
•    Dienas laikā pret nelabumu man palīdzēja skābas ledenes.
•    Pēc iespējas uzturēties svaigā gaisā. Ar to es domāju aizbraukt pie jūras, uz laukiem, uz mežu. Jebkur, kur nav automašīnu izplūdes gāzu un citu pilsētas smaku (man vislabāk patika jūras gaiss).
•    Dzeriet iespējami vairāk šķidruma, lai mazinātu atūdeņošanas, kas sākas vemšanas dēļ. Neaizmirstiet, ka dzelzij labāk palīdz uzsūkties skābākas suliņas, tāpēc, ja pusdienās ēdat gaļu, izvēlieties, piemēram, apelsīnu sulu, nevis pienu vai kefīru.
•    Ļaujiet, lai jūs lutina! Varat pat izmantot savu vārīgo stāvokli, lai manipulētu ar mīļoto cilvēku! ;) Piemēram, palūdzot, lai viņš nesmēķē jūsu klātbūtnē, jo jums no cigarešu dūmiem kļūst slikti. Vai lai šoreiz izlaiž iedzeršanu ar draugiem, jo jūs pie stūres nejūtaties labi! :)

Autore: Linda Šarķe-Fedjajeva



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Esi man blakusLasīt vairāk

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk