Ko drīkst darīt Zaļajā ceturtdienā, Lielajā piektdienā un Klusajā sestdienā

 05. aprīlis 2017 16:00 mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 82936

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.



Foto: Shutterstock.com

Kristīgās un tautiskās tradīcijas gadu simtos ir cieši savijušās. Bieži vien ģimenēs svin gan vienas, gan otras.


Senajiem latviešiem bija četri lielākie svētki, kas saistīti ar saules stāvokli, debess lokā jeb tā saucamajiem saulgriežiem:

    *       ziemas saulgrieži - ziema - Ziemassvētki, kad diena visīsākā un nakts visgarākā;
    *       pavasara saulgrieži - pavasaris - Lieldienas, kad diena un nakts vienādā garumā;
    *       vasaras saulgrieži - vasara - Jāņu diena, kad nakts visīsākā un diena visgarākā un
    *       rudens saulgrieži - rudens - Apjumības, Miķeļi, kad atkal diena un nakts vienāda garuma.


Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas. Tā ir pirmā svētdiena pēc pavasara pilnmēness un šogad tā ir 16. aprīlī.


Pēc jautrajiem Ziemassvētkiem bija daudz jauku brīžu, kurus nepalaidām garām, taču tie nebija svētki, jo svinēšana nebija ilgāka par vienu dienu, tās bija tikai atsevišķas svinamās dienas.
Lieldienas ir pavasara svētki ar daudzveidīgām tautas tradīcijām, kad gads savā ritējumā pa saules ceļu ir sasniedzis izlīdzinājumu pavasara saulgriežos. Arī cilvēks, pakļaudamies saules ritmam, mērķtiecīgi, ar dažādām rituālām darbībām cenšas aktivizēties, veicinot arī zemes atmodu, uzņemot sevī dabas spēku svētību. Ar Lieldienām ilgus gadus Eiropā sākās jaunais gads ar tradicionālo Saules sagaidīšanu.

 
Zaļā ceturtdiena
Grūti pateikt, kāpēc tieši "Zaļā". Droši vien tāpēc, ka Zaļā ir cerības krāsa. Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.
Interesantas un simboliskas tradīcijas piekopa senie latvieši: 
 

  •      Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki.
  •       Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
  •       Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
  •       Zaļā ceturtdiena - Vēja diena: ne cirst, ne lauzt.
  •       Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, tad vasarā kukaiņi nāks uz māju.



Lielā piektdiena
Diena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu - jaunās ķēnišķības simbolu - galvā viņš dodas uz Golgātas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno - caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šinī dienā valdošā ir violetā, ciešanu krāsa.
Kā šo dienu atzīmē latvieši? 
 

  • Ievērojot tautas tradīcijas, Lielajā piektdienā agri no rīta, pirms saules vai pēc saules vakarā jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī - tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības.
  • Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi - tad tās nevar noburt.
  • Turpina rotāt ābeles ar dzīpariem un prievītēm, lai būtu bagāta ābolu raža.
  • Tiek veikti Lieldienu priekšdarbi: apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu vietas meklēšana.


      Svētkos sedzu lielu saktu,
      Vairāk zelta, ne sudraba,
      Lieldien' jozu lielu jostu,
      Vairāk diega, ne dzīparu.

 

  • Ja Ziemassvētkos velk gluži baltu kreklu, tad Lieldienu rītam jāgatavo gluži jauns krekls.
  • Lielā piektdiena ir burvju un raganu diena - neiet ciemos! Lielajā piektdienā dzimušie esot burvji vai lieli savādnieki.



Klusā sestdiena
Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki - mazas Lieldienas.


Lasi arī: Ticējumi Zaļajai ceturtdienai


Avots: www.iac.edu.lv informācija



Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Viedokļi