Labklājības ministrs atbild uz mammu un tētu jautājumiem

 02. aprīlis 2009 21:00 Intervija  skatījumi: 13430

Ar visiem jūsu iesūtītajiem jautājumiem un komentāriem devāmies pie jaunā labklājības ministra Ulža Auguļa. Tā kā to bija ļoti daudz, redakcija jautājumus sagrupēja pa tēmām un līdzīgos apvienoja. Vairāki jautājumi, kas adresējami citiem ministriem, piemēram, par drošību, adopciju vai veselību, pietaupīti sarunām ar citiem valdības ministriem.



Foto: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv

Attēlā mammām.lv/tētiem.lv galvenā redaktore Sindija Meluškāne jun labklājības ministrs Uldis Augulis


Uldis Augulis pats ir tētis. Viņa ģimenē ir divi bērni (meita Žanete, 14 gadu, dēls Krišjānis, 12 gadu), divi kaķi (Otello un Pārsla) un divi suņi (Kargo un Liza). Par ģimeņu tiesībām ministrs sola cīnīties, taču uzsver, ka šā brīža krīzes apstākļos galvenais uzdevums būs pasargāt esošos pabalstus un pensijas no samazināšanas. Tiesa gan, sarunas laikā izskanēja arī viena priecīga ziņa — bērna piedzimšanas pabalsts varētu tikt palielināts no 296 līdz 370 latiem!

Ilona Grāvelsiņa, Kriviša: Nezinu, uz ko mēs ceram, bet Latvija nav vienīgā valsts, kur putra savārīta. Man žēl jaunā ministra. Vai viņš vispār saprot, kam ir piekritis?
Ministrs: It īpaši šajos laikos! Bet kādam jau tas ir jādara! Tikai tāpēc...

Par ģimenes valsts pabalstu

Laila Rozentāle: Patlaban gaidu ceturto bērnu, kuram jādzimst jūnija beigās. To plānojot, esmu rēķinājusies arī ar valstī noteiktajiem pabalstiem un piemaksām un šobrīd esmu visai šokēta par ideju no 1. jūnija „apcirpt” piemaksu pie bērnu piedzimšanas pabalsta un arī ģimenes valsts pabalstu līdz bērna gada vecumam.
God. ministra kungs, vēlos norādīt uz vienkāršiem aprēķiniem: ja „parastai” ģimenei (ar vienu bērnu) plānotie samazinājumi gadā „izmaksās” 196 latus (Ls 100 piedzimšanas piemaksa + Ls 8x12 ģimenes pabalsts = Ls 196), tad ģimenei ar trim un vairāk bērniem Ls 372,80 (Ls 200 + Ls 14,40x12 = Ls 372,80). Tā ir būtiska summa ģimenes budžetā mūsdienu apstākļos. Iznāk, ka visvairāk noņemts tiks no tiem, kam šie līdzekļi, iespējams, nepieciešami visvairāk. Kāds būtu jūsu komentārs?
Ministrs: Pēc vakardienas valdības sēdes patlaban vispār grūti pateikt, kādi pabalsti un vai vispār pabalsti tiks aiztikti. Lēmumi pagaidām nekādi nav pieņemti. Neviens no šiem pabalstiem nav sociālā nodokļa likmes aprēķina likmē, tie tiek veikti no pamatbudžeta, nevis no speciālā budžeta. Tā kā mums bija nepieciešams samazinājums, lai konsolidēto budžetu savilktu no pamatbudžeta līdzekļiem, tad mēs vērtējām, kuros no sociālajiem pabalstiem, kas tiek maksāti no pamatbudžeta, varētu kaut ko samazināt, pārstrukturēt vai precīzāk mērķēt. Tāpēc, veicot aprēķinus, sākotnējais lēmums bija atteikties no astoņiem latiem bērna pirmajā dzīves gadā, kamēr viens no vecākiem saņem bērnu kopšanas pabalstu. Tagad esam domājuši par to, ka maksājam ģimenes valsts pabalstu arī par bērniem no 18 līdz 20 gadiem, lai gan 18 gados cilvēks jau ir pieaudzis. Tāpēc ir ideja atstāt šos astoņus latus pirmajā gadā, bet nemaksāt par bērniem no 18 līdz 20 gadiem. No ģimenēm, protams, ir protesti arī par tādu lēmumu.


Ir ideja atstāt šos astoņus latus pirmajā gadā, bet nemaksāt par bērniem no 18 līdz 20 gadiem. No ģimenēm, protams, ir protesti arī par tādu lēmumu.


Ja runājam par piemaksām pie bērna piedzimšanas pabalsta... Pirms 8. Saeimas vēlēšanām tas tika veiksmīgi ielobēts, tobrīd valsts to varēja atļauties, jo ekonomika bija pietiekami augoša. Patlaban mēs nerunājam par piedzimšanas pabalsta samazināšanu, bet tikai un vienīgi par piemaksu noņemšanu. Tai pašā laikā mēs esam domājuši, kā paaugstināt pašu piedzimšanas pabalstu līdz 370 latiem. Tas nozīmētu, ka šādu nemainīgu piedzimšanas pabalstu vecāki saņemtu gan par pirmo, gan otro, trešo un visiem nākamajiem bērniem.
Pārējais — bērna kopšanas pabalsts ir atkarīgs no katras māmiņas vai tēta sociālajām iemaksām. Patlaban runas par šā pabalsta samazinājumu nav.

Mammām.lv/tētiem.lv
: Kad varētu būt pieņemti konkrēti lēmumi?
Ministrs: Pēc plāna pašlaik paredzēts skatīt budžeta grozījumus jūnija sākumā. Līdz jūnijam tiks veiktas izmaiņas ministrijās, to struktūrās un pakalpojumu sniegšanā. Tas nozīmē, ka ar 1. jūniju, visticamāk, nekādas izmaiņas spēkā vēl nestāsies.

Mammām.lv/tētiem.lv: Tātad bērnu aizsardzības dienā, 1. jūnijā, pabalsti vēl būs esošajā apmērā?
Ministrs: Domāju, ka Saeima nepagūs pieņemt budžeta grozījumus līdz 1. jūnijam un ar atpakaļejošu datumu mēs to nedarīsim. Tāpat arī centīsimies ievērot tiesiskās paļāvības principu.

Mammām.lv/tētiem.lv: Daudzi vecāki vaicā par ģimenes valsts pabalstu, kas ir astoņi, deviņi, 10 lati — atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Ko par to var nopirkt? Jau pirms vairākiem gadiem labklājības ministre Dagnija Staķe solīja, ka viena no valdības prioritātēm būs paaugstināt ģimenes valsts pabalstu. Līdz šim nekādu būtisku paaugstinājumu nav. Piekritīsiet, ka astoņi, deviņi vai 10 lati ir smieklīgi maza summa?
Ministrs: Es neteiktu, ka tā ir smieklīga. Kā kurā situācijā. Varbūt Rīgā kādam tas šķiet smieklīgi... Bet ārpus Rīgas — ne. Esmu runājis ar sava pagasta iedzīvotājiem, viņi nemaz neuzskata, ka šis pabalsts ir smieklīgs. Fakts, ka šo pabalstu būtu nepieciešams palielināt, bet vai mēs šajos apstākļos varēsim to izdarīt? Noteikti — nē.

Mammām.lv/tētiem.lv: Kad varētu būt kāda virzība, lai šo pabalstu paaugstinātu?
Ministrs: Pēc ekonomiskās krīzes. Tikai un vienīgi. Patlaban mums valstī trūkst resursu. Ja mēs rēķināmies, ka kaut kādā brīdī varētu pietrūkt naudas valsts izmaksām un ja aizdevēji mums neko neaizdod, mēs vispār nevaram runāt par pabalstu paaugstināšanu. Tiklīdz situācija valstī stabilizēsies, kā viena no iespējām ir arī šā pabalsta palielināšana.

Brīvpusdienas skolēniem

Mammām.lv/tētiem.lv: Komentāros pavīd ironija par to, ka par ģimenes valsts pabalstu pat par pusdienām skolā nevar samaksāt. Tāpēc aktuāls ir jautājums par brīvpusdienām. Vai pirmklasniekiem arī turpmāk būs brīvpusdienas, un varbūt tādas varētu būt arī vecāko klašu skolēniem?
Ministrs: Šis jautājums nav tieši man, tas ir atkarīgs no katras konkrētās pašvaldības. Cik es zinu, Bērnu un ģimenes lietu ministrija nav plānojusi atteikties no brīvpusdienām 1. un 2. klasei. (Pašlaik brīvpusdienas saņem visi 1. klašu skolēni, valsts programma paredz, ka ar 2009. gada 1. septembri brīvpusdienas saņems visi 1. un 2. klašu skolēni. – Red. piezīme)

Mammām.lv/tētiem.lv: Un vecāko klašu skolēniem?
Ministrs: Šobrīd noteikti — nē. Mums jābūt reālistiem. Ne tikai ārējās ekonomikas ietekmē, bet arī iekšējā attieksmē pret savu valsti. Jo mēs redzam, ka pašlaik no 115 000 bezdarbnieku pabalstu saņem tikai puse. Tas nozīmē, ka daļa ir ilgstoši bezdarbnieki vai arī jaunieši līdz 24 gadiem, kuriem ir ļoti īss bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums, un domāju, ka liela daļa ir bijuši nelegālie strādnieki, kas varbūt paši nav gribējuši maksāt nodokļus un nedot savu ieguldījumu kopējā solidaritātes principā. Tieši to es gribētu uzsvērt, ka patlaban situācija lielā mērā ir atkarīga arī no katra paša. Cik godīgi mēs paši esam bijuši pret savu valsti, maksājot nodokļus, un ievērojuši solidaritātes principu, lai varētu nodrošināt, ka tajā brīdī, kad kāds paliek bez darba vai ģimenē piedzimis bērniņš vai vajadzīga cita veida palīdzība, valstij būtu nauda.

 

Mēs esam domājuši, kā paaugstināt pašu piedzimšanas pabalstu līdz 370 latiem.


Ko darīt bezdarbniekiem?

Mammām.lv/tētiem.lv: Bezdarbs jau ir skāris un vēl skars daudz ģimeņu. Mums bija daudz komentāru un jautājumu par šo tēmu, jo tagad ne vienā vien ģimenē, kurā ir bērni, vecāki paliek bez darba. Arī tādi, kas ir maksājuši nodokļus. Tāda ir objektīvā situācija, ko jūs varat viņiem ieteikt?
Ministrs: Pirmkārt, izmantot savas iespējas un doties uz Nodarbinātības Valsts aģentūru pārkvalificēties, celt savu kvalifikāciju vai iegūt citas iemaņas, turklāt šajā laikā tiek maksāta arī mācību stipendija. Otrkārt, meklēt darbu, jo labklājība ir tikai un vienīgi darbs.
Mēs no savas puses centīsimies, lai valdība atsaldē šobrīd iesaldētos Eiropas struktūrfondus sadaļā par cilvēkresursiem un nodarbinātību un mēs varētu pastiprināti veikt gan subsidēto nodarbinātību, gan algotos pagaidu sabiedriskos darbus, lai šajā situācijā cilvēkiem būtu vismaz kādi iztikas līdzekļi. Tai pašā laikā Valsts darba inspekcijai tiks dots uzdevums pastiprināti apkarot nelegālo nodarbinātību. Lai nebūtu tā, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēji strādā nelegāli, jo tas ir uz mūsu visu — nodokļu maksātāju — pleciem.

Vientuļie vecāki

Mammām.lv/tētiem.lv: Īpaša grupa ir vientuļie vecāki. Bez darba, ar darbu, viņiem tagad ir grūti. Vai ir kādas idejas, kā viņiem varētu palīdzēt?
Ministrs: Tas, ko es varu ieteikt, — griezties pašvaldībā, kur ir gan dzīvokļu pabalsti, gan citas iespējas. No valsts puses pabalsti ir vienādi gan ģimenes cilvēkiem, gan vientuļajiem vecākiem, un es domāju, ka mēs īpaši neizdalīsim vientuļos vecākus arī nākotnē, citādi mums var sarasties ļoti daudz vientuļo māmiņu.

Mammām.lv/tētiem.lv: Savulaik Ainaram Baštikam, stājoties bērnu un ģimenes lietu ministra amatā, bija pievilcīga doma par progresīvo nodokli, kas paredzētu to, ka daudzbērnu ģimeņu vecākiem jāmaksā mazāks ienākumu nodoklis. Diemžēl šī ideja nav realizēta. Vai nebūtu laiks pie tās atgriezties?
Ministrs: Jau tagad mums ir neapliekamais minimums par apgādībā esošajiem bērniem.

Mammām.lv/tētiem.lv: Vai nav plānots to paaugstināt?
Ministrs: Šogad tas jau ir paaugstināts. Ir palielināta minimālā darba alga, līdz ar to arī neapliekamais minimums. Tā kā pakāpeniski tas tiek darīts.

Dvīņi un trīņi

Ilze Pole: Gribētu lūgt ministru aizdomāties par šādu jautājumu: kāpēc ir tāda nevienlīdzība māmiņalgās? Ja ģimenē ir piedzimis viens bērns, šī ģimene saņem tikpat, cik ģimene, kurā piedzimuši dvīnīši vai trīnīši. Būtu taču tikai godīgi šīm ģimenēm maksāt par katru bērniņu!
Ministrs: Tā nebūt nav. Piemaksa par dvīņiem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, ir 50 lati par katru bērnu pirmajā dzīves gadā un 30 lati no viena līdz diviem gadiem.


Bērnudārzu trūkums valstī

Inga Akmentiņa-Smildziņa: Esam no tiem vecākiem, kam bērns netiek valsts bērnudārzā. Attiecīgi sanāk viņu vest uz privāto bērnudārzu un maksāt gandrīz Ls 300 mēnesī (valsts bērnudārzā vecāki maksā ap Ls 30 mēnesī...). Valsts mums kompensācijā izmaksā Ls 50; prieks, ka vismaz tik. Taču nesen mūsu ģimenē ienāca vēl viens bērniņš, un pēkšņi es atskārtu: ja valstī nekas nemainīsies, pēc pāris gadiem par bērnudārzu mums būs jāmaksā Ls 600... No vienas puses — sak, vajadzēja par to domāt agrāk. No otras — drausmīgi, ka valstī šāda situācija. Kāds ir Jūsu redzējums un priekšlikumi šīs problēmas risināšanā?
Ministrs: Mums tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un es ceru, ka vienā daļā partiju programmu būs iekšā punkts par jaunu bērnudārzu celšanu. Tiešā veidā, lai pašvaldība nodrošinātu to, lai tās teritorijā ir iedzīvotāji, pašvaldību interesēs būtu nodrošināt bērnudārzus. Mēs no savas puses varētu censties palīdzēt, veidojot auklīšu dienestu.

Demogrāfiskā situācija valstī

Mammām.lv/tētiem.lv: Te mēs pieskaramies demogrāfiskajai situācijai valstī, jo arī mammu un tētu jautājumos bieži izskan sāpe, ka ir sajūta — mēs šai valstij neesam vajadzīgi. „Man ir divi bērni un vairāk nebūs, jo es nevaru viņus nodrošināt...” raksta kāda māmiņa. Kas, jūsuprāt, jādara, lai Latvijā demogrāfiskā situācija uzlabotos un lai mums būtu, kas vecumdienās nodrošina pensijas?
Ministrs: Labklājību veicinošais ir tas, lai būtu darbs un iespējama izaugsme, lai katrs indivīds varētu censties savus bērnus nodrošināt. Protams, svarīgs ir arī valsts atbalsts, kas jau tagad ir pieejams — vecāku pabalsti gan strādājošiem vecākiem, gan tām māmiņām, kas sēž mājās ar bērniem. Pirmajā gadā māmiņa tiek nodrošināta ar tādiem pašiem līdzekļiem, kādus viņa saņemtu strādājot, par viņu tiek veiktas arī sociālās iemaksas. Bet par to, ka nākotnē vajadzētu šos pabalstus pagarināt līdz diviem trīs gadiem, ir domāts. No otras puses, būtu jāveicina arī vecāku ātrāka atgriešanās darba tirgū, jo demogrāfiskā situācija valstī patlaban ir tāda, kāda tā ir... Un mēs nevaram teikt, ka tagad pabalstu dēļ ir paaugstinājusies dzimstība, jo bērni dzimst tiem vecākiem, kas paši dzimuši 70. un 80. gados, kad valstī bija dzimstības pieaugums.

Mammām.lv/tētiem.lv: Bet es domāju, ka tad, ja tiks pieņemti grozījumi, kas tiešā veidā atsauksies uz māmiņu algām, tas liks rūpīgāk izvērtēt — atļauties bērniņu vai ne, jo arī komentāros izskanēja viedoklis: ja es būtu zinājusi, ka pabalstu grib samazināt, nebūtu bērnu plānojusi...
Ministrs: Man ģimenē arī ir bērni, un mēs neplānojām bērnus naudas dēļ. Dēls un meita ir dzimuši deviņdesmito gadu vidū, un mēs nesaņēmām no valsts tik lielu atbalstu, kā tagad saņem jaunie vecāki.
Katrai ģimenei jāizvērtē, ko viņi grib — naudu vai bērnu — un vai viņi var to atļauties... Man šķiet, ir nekorekti teikt: ja es būtu zinājusi, ka apgriezīs pabalstu, bērnu nebūtu plānojusi...

 

Man šķiet, ir nekorekti teikt: ja es būtu zinājusi, ka apgriezīs pabalstu, bērnu nebūtu plānojusi...



Mammām.lv/tētiem.lv: Domāju, tas atkarīgs no tā, kādi ir konkrētās ģimenes ienākumi, ja šie ienākumi nav lieli, tad to var skatīt kontekstā.
Ministrs: Valsts var palīdzēt tik, cik var. Un katram vēlreiz jāpajautā sev, cik godīgs viņš pats bijis pret savu valsti.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas dzīves pirmajā gadā maksā pabalstu no vecāku izpeļņas, arī strādājošiem vecākiem. Šai ziņā esam visdāsnākā valsts, tā ka nevarētu teikt, ka neatbalstām ģimenes. Ne Lietuvā, ne Igaunijā tā nenotiek.

Priekšlikums pensiju aprēķināšanai

Mammām.lv/tētiem.lv: Runājot par pensijām, mūsu redakcijai bija priekšlikums: Ieviest papildu koeficientu par katru bērnu, aprēķinot vecuma pensiju. Tas nozīmētu to, ka cilvēki ar lielāku bērnu skaitu ģimenē saņemtu lielāku vecuma pensiju.
Ministrs: Bet patlaban mums neapliekamais minimums palielinās par katru bērnu. Mūsu pensiju sistēma balstīta uz sociālo iemaksu algu, ko mēs katrs savas dzīves laikā nopelnām. Un mums ir atvieglojumi dzīves laikā, lai mums būtu vairāk, ko dot bērniem. Rēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā tās iemaksas, kas veiktas pensiju sociālajā budžetā. Vai tur nepieciešamas vēl kādas īpašas atlaides? Nedomāju... Un ko mums nosaka Civillikums? Ka vecākiem jārūpējas par saviem bērniem un bērniem jārūpējas par saviem vecākiem. Man pašam ir mamma, kas saņem pensiju — 175 latus. Es viņai palīdzu.

Kopējā valsts politika ģimeņu atbalstam

Sanita Jirgensone: Mani interesē, vai valdībai kopumā un katrai ministrijai atsevišķi ir kaut niecīgākā koncepcija, kā visai sistēmai, kas sākas ar bērna piedzimšanu, aprūpēšanu, pirmskolas izglītību, skolu, interešu izglītību, augstskolu, jāfunkcionē. Gan attiecībā uz finansiālo nodrošinājumu, gan pieejamību, gan praktiskām lietām. Gribētos dzirdēt no ministra vienu vienkāršu stāstu — piemēru, sākot ar to, ka ģimenē piedzimst plānots bērniņš, ka abi vecāki strādā algotu darbu un maksā valstij nodokļus.
Mammām.lv/tētiem.lv: Vai tiešām Labklājības ministrija ir plānojusi aplūkot ģimenes attīstību kopumā? Piemēram, šā brīža situācija nosaka, ka pat tad, ja vecākiem paveicies iekārtot bērnu valsts bērnudārzā, to var sākt apmeklēt no trīs gadu vecuma. Bērnu kopšanas atvaļinājumu mamma vai tētis var izmantot gadu un septiņus mēnešus, kur likt bērnu atlikušo gadu un trīs mēnešus?
Ministrs: Jūs tagad gribat, lai es atrisinu visas problēmas valstī...:) Varētu mēģināt...
Mūsu plānotajos pasākumos saistībā ar ES struktūrfondiem ir plānots izveidot auklīšu dienestu. Tā izveidei paredzēts atbalsts no ES sociālā fonda. Mēs ceram, ka šis dienests, no vienas puses, varētu risināt bērnudārzu problēmu un, no otras puses, palīdzēt arī tām māmiņām, kas pēc bērna kopšanas atgriežas darba tirgū kā bezdarbnieces.

Mammām.lv/tētiem.lv: Kad šāds auklīšu dienests varētu sākt darboties?
Ministrs: Kad būs apstiprināta Eiropas struktūrfondu programmu sākšana. Optimistiskā versija — šādi dienesti varētu sākt darboties jau šā gada vasarā.

Kas ir daudzbērnu ģimene?

Laila Rozentāle:
Pirms pāris mēnešiem medijos pavīdēja informācija, ka tiks definēts daudzbērnu ģimenes jēdziens. Gribu vaicāt: kādi pasākumi ir vai ir plānoti šo ģimeņu atbalstam? Jo faktiski nekādu atlaižu vai prioritāšu (ja vien ģimenei nav piešķirts trūcīgas ģimenes statuss) nav ne maksā par izglītību (piemēram, mūzikas skolā), ne medicīnu, ne arī citur. Savukārt sadārdzinājums visās jomās ir vairākkārtējs.
Ministrs: Šis jautājums ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārziņā. Drīzumā mēs šīs lietas pārņemsim. Bet varu teikt, ka tagad jau ir piemaksas par katru bērnu ģimenē. Un jautājums ir arī — kas ir daudzbērnu ģimene? Domāju, ka daudzbērnu ģimene sākas no pieciem bērniem. Trīs vajadzētu katra latvieša ģimenē, vienīgi pats to vēl neesmu izdarījis, man ir divi bērni.

Netaisnība pensiju aprēķinā

Aina Strautiņa: 2008. gada novembrī likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli tika iestrādāts 48. pants, kas nostāda pensionārus nevienlīdzīgā situācijā. Tiem, kas nav strādājuši pēc 1995. gada, neietur nodokli virs Ls 165, bet tiem, kas strādāja, ietur nodokli. Kāpēc? Indeksējot pensijas, abi ir sasnieguši šo robežu virs Ls 165. Vai viena pensionāra kabata ir labāka par otru? 
Ministrs: Mēs cenšamies novērtēt katra pensionāra darba stāžu, veidot piemaksu par katru nostrādāto daba gadu. Patlaban tie ir 70 santīmi un tos saņem pilnīgi visi. Tas, ka jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis no pensijas, manuprāt, ir pārskatāmi. Es pats vēl kā parlamentārais sekretārs pagājušā gada rudenī esmu iesniedzis priekšlikumu grozījumiem, ka pensijas neapliekamais minimums jāpaaugstina līdz 225 latiem, bet Finanšu ministrija lēma, ka šajā situācijā tas nav iespējams.

Mammām.lv/tētiem.lv: Vai jūs plānojat atgriezties pie šā priekšlikuma?
Ministrs: Skatīsimies. Šobrīd svarīgākais ir noturēt pensijas līdzšinējā līmenī, lai nebūtu jādomā par to samazināšanu.


Es domāju, ka daudzbērnu ģimene sākas no pieciem bērniem. Trīs vajadzētu katra latvieša ģimenē, vienīgi pats to vēl neesmu izdarījis, man ir divi bērni.


Invalīdu pensija – 72 lati

Inese Plesa: Gribētu jautāt: kā lai dzīvo invalīds ar pensiju 72 lati? Manā apgādībā ir meita skolniece. Zālēm patērēju 20 latus mēnesī... Vai nav plānots paaugstināt pensijas invalīdiem?
Elena Ku®kle: Mans jautājums ministram — kad beidzot invalīdi (ne tikai bērni) sāks saņemt vismaz Ls 130 pensiju, nevis Ls 70?
Ministrs: Pašlaik par bērnu invalīdu piemaksa pie pabalsta ir 75 lati. Jautājums arī, kāds ir invalīds — kuras grupas, vai viņam nepieciešama papildu aprūpe. Pašreiz ir 100 latu piemaksa tiem invalīdiem, kam nepieciešama papildu aprūpe. Invalīdu pensijas indeksācija tika pārcelta uz nākamo gadu, bet par to nepārtraukti tiek domāts. Mums ir ne tikai bērni un invalīdi, bet arī bezdarbnieki, un jācenšas sabalansēt visas šīs vajadzības, bet pilnīgi sociāli taisnīgiem būt ir ļoti grūti.

Vai ministrs par mums cīnīsies?

Mammām.lv/tētiem.lv
: Cik sparīgi jūs esat gatavs cīnīties par bērnu, ģimeņu, pensionāru un invalīdu interesēm? Savulaik tika minēts, ka Helēnu Demakovu vajadzētu par labklājības ministri, lai viņa tieši tāpat kā varēja izsist bibliotēkas projektu, izsistu kaut ko labklājības jomai.
Ministrs: Nezinu, ko nozīmē izsist vai neizsist, viss atkarīgs no tā, kā strādās valdība kopumā. Sociālās vajadzības vienmēr bijušas kādā 7. vietā, bet tagad latiņa ir pacelta ļoti augstu, varētu pat teikt, ka sociālās vajadzības šobrīd ir 1. vietā, lai krīzes apstākļos mēs varētu noturēt cilvēkus pie kaut kādiem līdzekļiem.
Bet attiecībā uz bijušo kultūras ministri — mēs jau tagad redzam, ko nozīmē izsista Gaismas pils celtniecība, kas izmaksā simtiem miljoniem latu...
Mums jābūt reālistiem un jāpiezemējas. Mēs varam censties un mēģināt no valsts maksāt tikai to, ko paši esam nopelnījuši.
Sociālā sistēma pēdējos piecus gadus ir strādājusi ļoti labi. Esam centušies palielināt gandrīz visus pabalstus. Ja ekonomika būtu turpinājusi attīstīties, mēs to turpinātu darīt. Mēs jau sākām nodrošināt labklājību, bet neviens neplānoja, ka mums būs tik liela ekonomiskā izaugsme, kāda tā bija, un ka kritums būs tik liels. Mēs nevaram nodrošināt ģimenes no valsts līdzekļiem pilnā mērā.

Vai visiem ir taisnīgi noteikumi?

Mammām.lv/tētiem.lv: Vai, jūsuprāt, šā brīža situācijā deputāti un ministri ir adekvāti samazinājuši sev algas, piemaksas un dažādus bonusus?
Ministrs: Arī ministriem un deputātiem ir jāsamazina algas un piemaksas, visam jābūt solidāri. Pret to man nav nekādu iebildumu. Mēs ministrijā to jau darām un veicam aprēķinus, lai mazinātu lielākās algas un noturētu mazākās algas, kas, no vienas puses, nemaz nav pareizi, jo tad mēs tūlīt algas par dažādām atbildībām savilksim vienā līmenī. Ir jāvērtē atbildība un darbs, kas jādara. Finanšu ministrija strādā pie jaunas algu trepes. Bet varu jums pateikt, ka Labklājības ministrijā jau ir viszemākās algas. Mums vairs nav īsti, kur samazināties, arī manā ministrijā sēž cilvēki, kas ir Latvijas iedzīvotāji.

Slimības lapa par slimu bērnu

Līga Roze-Dumbraite: Ko man darīt, ja bērns slimo ilgāk par noteiktajām 14 dienām? (Nodokļi valstij ir maksāti, tad kāpēc valsts tagad nevar palīdzēt man?)  
Ministrs: Jācenšas to atrisināt ģimenē, varbūt var pamainīties ar vīru. Ja esat vientuļā māmiņa, ir grūtāk, jācenšas kooperēties ar saviem vecākiem vai māmiņai jākārto slimības lapa uz sevi.

Kāpēc apdala bērnus, kuriem viens no vecākiem miris?

Aija Skarbiniece: Kādēļ bērns, kura vecāki ir šķīrušies, saņem par pāris latiem lielāku uzturnaudu, nekā bērns, kuram viens no vecākiem ir miris? Vai tad pusbārenis ir sliktāks par šķirtu vecāku bērnu? Viņa vecāki vismaz ir dzīvi.
Ministrs: Šis jautājums jāadresē Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

Atbilstība ANO konvencijai

Vilors Eihmanis: Ko esat iecerējis darīt, lai Latvijas Republikā izpildītu starptautiskās saistības, konkrēti — ANO Ģenerālās asamblejas XXI sesijā 1966. gada 16. decembrī pieņemto konvenciju Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām?
Ministrs: Mums jādara viss, lai mēs sasniegtu šīs konvencijas mērķus. Mēs ejam uz tiem, lēnām un pakāpeniski, bet ejam...

Par VOAVA darbību

Vilors Eihmanis: Kad jūs apturēsiet korumpētās VOAVA darbību, transformējot to par Primārās veselības valsts aģentūru ar funkciju — veikt ģimenes ārstu dienesta finansiālu nodrošinājumu (šai funkcijai pietiktu ar 20 cilvēkiem no VOAVA simtiem liekēžu)?
Ministrs: Neesmu vērtējis VOAVA darbinieku skaitu. Varu pajautāt veselības ministram, jo šī iestāde ir viņu pakļautībā. Var būt, ka ir par daudz. Jāpajautā, varbūt viņi var padalīties ar mums, jo Nodarbinātības Valsts aģentūrai nupat tieši sāk pietrūkt kapacitātes.

Vilors Eihmanis:
Gada sākumā VOAVA atzīmēja valsts uzvaru pār kādu četrgadīgu zēnu ar Gošē slimību. Sakiet, vai jums un jūsu vadītās ministrijas ierēdņiem ēdiens nesprūst mutē, zinot, ka bērna vecāki paši apmaksāja tiesas izdevumus, bet VOAVA daži darbinieki saņēma mūsu maksāto nodokļu naudu (līdz 1211 latiem mēnesī) un pret šo nelaimē nonākušo ģimeni izmantoja par mūsu maksāto nodokļu naudu apmaksātās telpas, komunālos resursus, datorus un datorprogrammas, speciālistus un tā tālāk, un tā joprojām? Kad mana samaksātā nodokļu nauda tiks izmantota bērnu ārstēšanai, nevis jūsu vadītās ministrijas daudzskaitlīgo liekēžu uzturēšanai?
Ministrs: Man kā labklājības ministram jāatbild, ka Veselības ministrijai vajadzētu censties šādas retās slimības finansēt.

Autiņbiksīšu revolūcija?!

Mammām.lv/tētiem.lv: Komentāros pavīd, ka nepieciešamības gadījumā vecāki ir gatavi autiņbiksīšu revolūcijai un rīkot piketu savu interešu aizstāvībai. Vai esat tam gatavs?
Ministrs: Uz priekšu! Bet ko mēs ar to atrisināsim? Esmu gatavs diskutēt par jebkuru jautājumu.

Mammām.lv/tētiem.lv
: Zemnieki panāca sev vēlamu rezultātu...
Ministrija: Ja mēs runājam par struktūrfondiem, protams, ka mans viedoklis ir tāds, ka speciālajam budžetam jābūt Labklājības ministrijas tiešā pakļautībā un ka sociālo sfēru nedrīkst aiztikt, un es kā ministrs centīšos to aizstāvēt, cik vien būs manos spēkos. Bet, runājot par piketiem, man gribētos, ja vispirms mēs censtos pārrunāt un apzināt situāciju, kurā esam. Un tad pieņemt lēmumus, ja ir iespējami kompromisi. Patlaban cilvēki ir ciniski un gatavi kritizēt, bet nav atvērti dialogam.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk