Vai bērnu nevakcinēšanas dēļ atgriezīsies bīstamās slimības?

Ir pamats uztraukumiem
Latvijas Infektoloģijas centra Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītājs, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs portālam mammam.lv/tetiem.lv skaidro, ka vakcinācijas aptverei jāsasniedz 95% populācijas un vairāk. Visus bērnus vakcinēt nav iespējams, jo ir gadījumi, kad tā ir kontrindicēta veselības problēmu dēļ. Tāpat kā nevienam medikamentam, tā arī nevienai vakcīnai nav 100% efektivitāte. Apmēram 1-5% gadījumu, bērns arī pēc vakcinācijas neiegūst imunitāti pret konkrēto slimības izraisītāju. Taču, ja 95% populācijas ir tikusi vakcinēta pret smagām infekciju slimībām, arī nevakcinēto cilvēku iespēja saslimt ir niecīga, jo infekcija nevar izplatīties, ja lielākā daļa iedzīvotāju ir imūna. Tātad vakcinējoties, mēs pasargājam kā sevi, tā apkārtējos.
Šobrīd ir pamats satraukumam, jo statistika liecina, ka apmēram 10% bērnu (vairāk nekā divi tūkstoši) vakcinēti netiek. Ja šī tendence turpināsies, nākamgad tie jau būs vairāk nekā četri tūkstoši bērni, vēl pēc gada — seši tūkstoši nevakcinētu bērnu. Parasti infekciju slimību uzliesmojumi sākās brīdī, kad nevakcinēto cilvēku skaits sasniedz savu „kritisko masu”” — neimūno cilvēku skaits ir tik liels, ka infekcijas slimības viegli izplatās sabiedrībā.

Ja 95% populācijas ir tikusi vakcinēta pret smagām infekciju slimībām, arī nevakcinēto cilvēku iespēja saslimt ir niecīga, jo infekcija nevar izplatīties.

Vakcinācijas aptvere mazinās arī pasaulē
Latvija šai ziņā nav izņēmums — vakcinācijas aptvere samazinās arī atsevišķās citās valstīs. Tas ir skaidrojams gan ar to, ka krīzes laikā pieaug sociāli maznodrošināto un nelabvēlīgo ģimeņu skaits, gan arī ar to, ka Latvijā un pasaulē aktivizējas vakcinācijas pretinieki, kas lielākoties nenāk no mediķu vides. „Parasti tiek popularizēta nepatiesa vai sagrozīta informācija, kas tiek izplatīta internetā un tādējādi kļūst sasniedzama plašam cilvēku lokam,” norāda Jurijs Perevoščikovs. Lielākoties to izplata cilvēki, kas popularizē alternatīvu medicīnu, „zaļo dzīvesveidu”, dažādus filozofiskos vai reliģiskos uzskatus. Epidemiologs gan brīdina, ka tas cilvēkiem var visai dārgi izmaksāt, jo draud ar daudzu sen piemirstu infekciju atgriešanos. Lūk, salīdzināsim datus: 1960. gados Latvijā bija reģistrēti 2495 saslimšanas gadījumi ar garo klepu, bet pērn ar šo slimību bija inficējušies tikai 9 cilvēki. Savukārt ar masalām 1960. gadā bija saslimuši 19744 cilvēku, turpretim pērn nebija reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Aprēķināts, ka imunizācija Latvijā katru gadu novērš vairāk nekā 30 tūkstošus saslimšanas gadījumus ar infekcijas slimībām un vairāk nekā 100 nāves gadījumus (lielākoties bērniem).

Atgriežas poliomielīts?
Nav iespējams precīzi prognozēt visas infekcijas, kas varētu strauji izplatīties vakcinācijas aptveres trūkuma dēļ, taču starp tām visdrīzāk būs masalas, garais klepus, epidēmiskais parotīts (cūciņas), masaliņas, difterija. Šī prognoze attiecas uz Latviju, taču jāsaprot, ka mēs nedzīvojam izolēti no pārējās pasaules. Robežas ir vaļā, cilvēki ceļo, līdz ar to nav zināms, kādas infekcijas šādi varētu nonākt līdz Latvijai. Piemēram, milzīgs poliomielīta (bērnu triekas) uzliesmojums šogad bija reģistrēts Tadžikistānā, kur dažu mēnešu laikā tika laboratoriski apstiprināti 458 saslimšanas gadījumi. No šīs slimības miruši 30 bērni, 458 kļuvuši invalīdi nepārejošās paralīzes dēļ. „Poliomielīts šai gadījumā tika ievests no Indijas. Bet tālāk, pateicoties atvērtajām robežām, jau nonācis Krievijā (reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi), Kazahstānā (reģistrēts 1 gadījums) un Turkmenistānā (3 saslimšanas gadījumi). Infekcijas skartajā reģionā infekciju izdevās ļoti ātri apturēt, jo divu trīs mēnešu laikā tika veiktas vairākas masveida vakcinēšanas kampaņas ar ļoti augstu vakcinācijas aptveri. Protams, šie ārkārtējie pasākumi bija saistīti ar lieliem līdzekļu un resursu tēriņiem, bet tā bija vienīgā iespēja, lai pasargātu bērnus un daļēji pieaugušos no šīs bīstamās slimības.
Savukārt Igaunijā šogad salīdiznājumā ar 2009. gadu  2,5 reizes pieaudzis saslimšanu skaits ar garo klepu, kas ir 3,5 reizes vairāk kā 2007. gadā. Kopskaitā šogad bijušas 13 grupu saslimšanas — 12 no tām skolās un viena — bērnudārzā.
„Gribu vērst uzmanību uz to, ka arī līdz šim, tikai vakcinācijas dēļ, ir izdevies ierobežot difterijas epidēmiju Latvijā, kura tomēr paspēja izdzēst vairāk nekā 100 cilvēku dzīvības, ieskaitot bērnus. Tāds ir primārais vakcinācijas uzdevums: pasargāt bērnus no smagām saslimšanām un glābt dzīvības,” uzsver epidemiologs.