Sastrēgums ģimenes attiecībās

Darbadiena beigusies. Transporta līdzekļi pārpildīti, ielu krustojumos sastrēgumi, luksofors šķiet kā aizmidzis un neliekas zinis, ka cilvēki noguruši un steidzas mājup. Veikalos rindas, uz visiem stūriem burzma, mūs visur grūsta un rausta kā palu ūdeņos. Arī saule vēl novakarē nežēlīgi cepina...

FOTO: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv

Uz bērnudārzu jāpaspēj un veikalos arī jāieskrien, par vakariņām jāpadomā, un apnikuši mūžīgie katli un pannas, un rīt un parīt gaida tas pats... Mazais pie rokas tipina pārāk lēni, un durvju atslēga kaut kur slēdzenē ķeras. Vīrs pārrodas no darba noguris, vajadzētu viņam bilst kādu labu vārdu, bet tā vietā pār lupām negribot laužas pārmetumi, un tos pat apstādināt nevar. Vīrs sākumā klusē, tad atcērt kaut ko asu un nelaipnu, un konflikts sākas. Jūs saprotat, ka tas nu ir gluži lieki, bet ko nu vairs, un kāpēc vīrs nesaprot šā skandāla bezjēdzību, un kāpēc viņš neapstājas un nepaklusē?
Aprakstītā situācija ir nosacīta un tai pašā laikā tipiska daudzās ģimenēs. Lomu sadalījums tajā var būt citāds, taču būtība paliek tā pati.

Mājinieki nav vainojami darba neveiksmēs
To var nosaukt par ģimenes sastrēgumstundu, ar kuru nereti sākas nopietnākas un ilgākas nesaskaņas. Tieši šajā brīdi atklājas visi konflikti — gan jau pagājušie, gan esošie, gan nākamie. Sastrēgumstunda sabojā visu atlikušo dienas daļu. Tā vietā, lai atpūstos un kopīgi paveiktu mājas darbus, apspriestu radušās problēmas un saskaņotu ģimenes locekļu rīcības plānus, saasinās attiecības, uzkrājas emocionāls spriegums. Un tas notiek tikai tāpēc, ka pirmajā brīdī, pēc darbadienas ar ģimeni tiekoties, jūs nepapūlējāties apvaldīt savas negatīvās emocijas, pārvarēt nogurumu un slikto garastāvokli. Konflikta novēršanas variantu iesaka bulgāru psihologi.

 

Ir ģimenes, kuras abpusēja vienaldzība izaugusi tik liela, ka pat konflikti vairs nenotiek. Tātad sastrēgumstundas domstarpības liecina, ka viss vēl nav zaudēts, ka jums ir, ko glābt.

Reklāma
Reklāma



Vispirms — atklāti atbildiet pati sev uz dažiem jautājumiem. Cik reizes jūs esat atzinusi mājiniekus par vainīgiem jūsu neveiksmēs darbā? Cik reizes pār dzīvesbiedra galvu plosījies jūsu sašutuma negaiss, lai gan sliktās omas vaininieki bijuši pavisam citi cilvēki? Cik reizes jūs esat gaidījusi kaut visniecīgāko iemeslu (un tādu var atrast vienmēr!), lai kaut kā «kompensētu» savu slikto garastāvokli? Cik daudz netaisnu un aizvainojošu vārdu jūs esat teikusi dzīvesbiedram, pēc tam nožēlodama un mocīdamās sirdsapziņas pārmetumos? Cik lielā mērā šie konflikti sarežģī jūsu ģimenes dzīvi un līdz ar to arī ietekmē dzīvi ārpus mājas?

Strīds ir labāks par vienaldzību
Ir ģimenes, kuras abpusēja vienaldzība izaugusi tik liela, ka pat konflikti vairs nenotiek. Tātad sastrēgumstundas domstarpības liecina, ka viss vēl nav zaudēts, ka jums ir, ko glābt. Taču katrs konflikts arvien vairāk grauj saskaņu un garīgās saites starp dzīvesbiedriem.
Viena no sastrēgumstundas īpatnībām — konflikts rodas aiz ieraduma, inerces dēļ. Pati to nemanot, jūs pierodat tūlīt pēc atgriešanās no darba saķildoties ar mājiniekiem, izteikt vīram indīgu piezīmi par viņa pārnākšanas laiku utt. Jūs aizmirstat, ka cilvēka emocijas, novestas līdz galēja uzbudinājuma stāvoklim, rada jaunas negatīvas emocijas un virza tālāko rīcību. Ķilda, kas sākas ar īgniem vārdiem «Cik reižu tev neesmu teikusi, ka tūlīt pēc ienākšanas dzīvoklī jāparauj kājas!», pakāpeniski pāraug grūti atrisināmā konfliktā.


Noteikumi, kas jāievēro
No sastrēgumstundas strīdiem var izvairīties. Cilvēkam pašam jāizliek sev «brīdinājuma zīmes», ar kuru palīdzību var novērst konfliktu — t. i., jāievēro daži uzvedības noteikumi.

Pirmais noteikums. Sastrēgumstundā nekādā gadījumā nerisiniet saimniecības rūpes un bērnu audzināšanas problēmas. Nesā¬ciet, vēl uz sliekšņa stāvot, izprašņāt dzīvesbiedru par to, kā viņam pagājusi diena. Un nevajag arī nekavējoties pazinot, ka esat jau izplānojusi vakaru — «Pie mums atnāks viesi (vai «Mēs iesim viesos»), bet līdz tam laikam jāpagūst izdarīt to un to». Vēl bīstamāk ir sastrēgumstundā sākt «attiecību noskaidrošanu» — «Un tomēr es uzskatu, ka vakar tev nebija taisnība». Pats svarīgākais šai bridi — sarunās neskart strīdīgas tēmas.

Otrais noteikums. īpaši svarīgs ir tonis, kādā jūs runājat ar dzīvesbiedru. Ja sarunu uzsākat nervozi, asi, ķildīgi, pat vislabākie vārdi zaudēs to jēgu, kuru tajos gribējāt ielikt. Partneris uztvers nevis to, ko gribat viņam sacīt, bet jūsu noskaņojumu, kuru tiecaties viņam uzspiest.

Trešais noteikums. Vēlams pastāvīgi pētīt laulības partnera  psiholoģiju, lai zinātu, kas viņu visvairāk kaitina, kā viņš pauž sa¬vus pārdzīvojumus, vai viņam ātri mainās noskaņojums utt. Centieties neskart «bīstamos» punktus, līdz ar to varat pareizi regulēt savu uzvedību un prasmīgi apiet konfliktu rifus.

Ceturtais noteikums. Darba nepatikšanas lai paliek aiz mājas sliekšņa. Necentieties meklēt to cēloni dzīvesbiedra. Neiedvesiet sev domu — «ja viņa vietā būtu cits, ja mūsu laulība būtu nevis tāda, bet citāda, tad nekad nebūtu nepatikšanu un sarūgtinājumu».

Piektais noteikums. Ja iespējams, vienojieties ar dzīvesbiedru, ka pēc atgriešanās no darba jūs abi kādu laiciņu labāk paklusēsiet vispār. Pat tad, ja liksies, ka saruna ir neatliekama. Šī pauze dos iespēju apvaldīt emocijas, «pārslēgties», sakārtot domas un noteikt to svarīguma pakāpi, precizēt sarunas tematu. Paspēsiet domās sev atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus gatavojaties ap spriest. Un nebrīnieties, ja galu galā daudzi no tiem pēkšņi sāks likties mazsvarīgi.

Sestais noteikums. Ja sastrēgumstundā klusēt tomēr nevarat, izvēlieties tādu sarunas tematu, kas neizraisīs domstarpības.

Septītais un pats svarīgākais noteikums. Pastāvīgi mācieties dzīvesbiedru vērtēt augstāk par īslaicīgam nepatikšanām un sarūgtinājumiem. Audziniet sevī taktu un pacietību. Ja partneris nav varējis sevi savaldīt, izvairieties no nikniem vispārinājumiem — «Tu esi slikti audzināts, brīnos, kā esmu varējusi tevi tik ilgi paciest». Piekāpjoties jūs nepavisam sevi nepazemojat. Gluži otrādi — tas ir reāls solis uz mājas miera saglabāšanu ne tikai šai dienai vien.

Protams, šie noteikumi nedod universālu recepti strīdu novēršanai. Ja sastrēgumstundas konflikti atkārtojas bieži, meklējiet to pamatcēloni. Iespējams, ka vainīgs nevis dienas nogurums, bet daudz dziļākas dzīvesbiedru garīgās nesaskaņas, neapmierinātība ar laulību. Jo agrāk to atklāsit, jo vairāk būs laika un iespēju pārvarēt sevī to, kas traucē jūsu dzīvesbiedram kļūt labākam. Tad nebūs jābaidās no nemitīgām sastrēgumstundām.

Izmantotā literatūra: Kalendārs sievietēm 1987. R.: Avots, 1986.