Vai palikt kopā tikai bērnu dēļ?

 24. marts 2009 12:00 Raksts  skatījumi: 9955

Iemīlējāmies, apprecējāmies, piedzima bērni. Laiks gāja, bērni auga, bet mēs — attālinājāmies. Tagad šķiet — mūs saista vairs tikai bērni. Kur palikusi mīlestība? Kamēr vieni domā, kā noturēt gājēju, citi prāto, vai palikt kopā tikai bērnu dēļ. Konsultē individuālpsiholoģe Ineta Lazdāne.



Foto: mammamuntetiem.lv


Gājēju nenoturēsi
Gadās, ka viena no pusēm vēlas šķirties, bet otra domā, kā viņu noturēt. „Nevar noturēt, ko nevar noturēt. Nav jēgas!” teic psiholoģe Ineta Lazdāne. „Šajā jautājumā es stingri turos pie pārliecības, ka ir jāsaglabā sava pašcieņa.” Izmisīgi mēģinot noturēt pagātni, cilvēki neļauj ienākt savā dzīvē jaunajam. Vienlaikus, ja parādījušās šaubas, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, bet sieviete nav pārliecināta, ka vīrietis viņu vēl mīl, Ineta Lazdāne iesaka vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Vispirms partneriem būtu ieteicams aprunāties par attiecībām savā starpā, mēģinot pašiem saprast, kas ar viņiem notiek. Ja šo sarunu nav iespējams risināt divatā, visieteicamāk būtu doties uz pāru konsultāciju. Psiholoģe gan atzīst, ka vīrieši nereti izrāda lielu skepsi par attiecību glābšanu ar speciālista palīdzību: „Liela daļa tam vienkārši netic un baidās no tā visa. Tāpēc ir labi, ja sieviete kaut vai strādā ar sevi individuāli, jo arī tādējādi attiecības iespējams uzlabot, tikai, iespējams, lēnāk. Lai gan jāatzīst, ka aizvien vairāk arī vīrieši labprāt iesaistās sadarbībā ar pāru konsultantu.”

 

Izmisīgi mēģinot noturēt pagātni, cilvēki neļauj ienākt savā dzīvē jaunajam.

 


Pazuduši tauriņi vēderā
 Ja pāris ir kopā ilgus gadus un bažas sagādā tauriņu trūkums vēderā, nevajag uzreiz mest plinti krūmos. Jūtas varbūt nemaz nav zudušas, gadu gaitā vienkārši mainījusies to daba. „Cilvēki nemaz tik viegli nešķiras,” domā psiholoģe Ineta Lazdāne. „Tikai tauriņu trūkums vēderā nebūs iemesls, kāpēc kāds šķiras, jo šķiršanās biežāk saistās ar sāpēm vai pāridarījumu. Ja tauriņi patiesi pazuduši, jāmeklē veids, kā attiecības atkal padarīt krāsainas. Pakļaujoties rutīnai darbs–mājas–darbs, turklāt, ja vēl ģimenē aug mazi bērni, otru partneri nereti sākam uztvert kā pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu. Bet ne velti ir teiciens, ka attiecības jākopj. Arī pēc 15 un 20 kopā pavadītiem gadiem ir iespējams radīt attiecībās svētkus. Radīt otram cilvēkam sajūtu, ka jūtas tevī vēl aizvien ir. Domājot par to, kā iekustināt otru, iespējams veiksmīgi reanimēt arī savas izjūtas un ļaut attiecībām atkal uzplaukt.”

Ja jūtu tiešām nav
Ja vienam (vai abiem) partneriem jūtu patiesi vairs nav, visbiežāk attiecībās jau ir iesaistīts kāds cits cilvēks. Un te atkal ir runa par pašcieņu. Kad viens ir gatavs iet un sākt ko jaunu, bet otrs — palikt un cīnīties par līdzšinējām attiecībām, visbiežāk sākas mēģinājumi partneri noturēt, pazemošanās, savu un otra cilvēka nervu bojāšana, līdz dzīve pārvēršas par elli. „Otrs cilvēks it kā ir līdzās, iespējams, pat dzīvo blakus, bet dzīvi neviens no partneriem vairs nebauda. Tās ir mocības!” saka psiholoģe Ineta Lazdāne. „Kopdzīve tiek attaisnota ar to, ka tas notiek bērnu dēļ, bet patiesībā tās ir bailes kaut ko mainīt.”
Ja patiešām ir sajūta, ka attiecībām vairs nav nākotnes, vajag uzdrīkstēties izšķirties un dot sev iespēju pieredzēt kaut ko jaunu. „Cilvēkiem nereti šķiet — ja viņiem tagad tas nebūs (vienalga, vai tas būtu darbs, vai attiecības), tad viņam nekā vairs dzīvē nebūs. Taču ne velti ir teiciens: ja dzīve aizver vienas durvis, tā vienmēr atver citas. Bieži vien cilvēki nemaz nepaskatās apkārt un neredz, ka šīs citas durvis jau ir atvērtas; viņi vēl aizvien turpina klauvēt pie tām, kas ir aizvērtas. Ja partneri paliek kopā, taču viņu attiecības ikdienā ir naidīgas, bērni cietīs daudz vairāk nekā tad, ja vecāki dzīvos atsevišķi,” pauž psiholoģe. Dzīvojot kopā ar kašķīgiem un nelaimīgiem vecākiem, bērni sievietes un vīrieša attiecības uzlūkos kā neiespējamo misiju: visu laiku jāstrīdas, nekādi nav iespējams rast mierīgu līdzāspastāvēšanu, attiecības ir kaut kas pārāk grūts, pārāk sarežģīts, varbūt pat neiespējams. „Ejot tālāk savā dzīvē, viņi neapzināti  bieži vien meklē kaut ko līdzīgu, jo zina, ka „tā ir”,” brīdina psiholoģe. „Vai tas ir tas, ko jūs saviem bērniem novēlat?” Arī tad, ja vecāki bērnu priekšā izliekas, ka viss ir skaisti un brīnišķīgi, nojauta, ka kaut kas īsti nav kārtībā, bērnam vienalga ir, un tas var radīt sajūtu, ka viņš īsti nevar uzticēties savām izjūtām, kā dēļ rodas nedrošība, brīdina Ineta Lazdāne.

Konsultēja Ineta Lazdāne, individuālpsiholoģe, pāru konsultante, ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs Līna (www.lina.lv, www.individualpsihologija.lv), kontakttālruņi 67379427, 29451188



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk