Redze jātrenē 20 minūtes dienā

„To, ka, skrienot nodzenam liekos kilogramus, un tādējādi palīdzam savai sirdij, šobrīd zina droši vien katrs iedzīvotājs, taču to, ka nepieciešams regulāri pārbaudīt redzi, kā arī trenēt to vismaz 20 minūtes dienā, esam piemirsuši,” uzsver Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītājs, profesors Ivars Lācis.    

Veselam pieaugušam cilvēkam redze ir jāpārbauda regulāri, t.i., reizi trīs gados, bet tiem, kas ilgstoši pavada laiku pie datora, un tiem, kam jau ir redzes problēmas, — tā jāpārbauda reize gadā.

FOTO: Shutterstock.com

Veselam pieaugušam cilvēkam redze ir jāpārbauda regulāri, t.i., reizi trīs gados, bet tiem, kas ilgstoši pavada laiku pie datora, un tiem, kam jau ir redzes problēmas, — tā jāpārbauda reize gadā.

 

Latvijā obligātās redzes veselības pārbaudes ir noteiktas bērniem, uzsākot skolas gaitas, un vēlāk pusaudžu vecumā, taču speciālisti atgādina, ka arī veselam pieaugušam cilvēkam redze ir jāpārbauda regulāri, t.i., reizi trīs gados, bet tiem, kas ilgstoši pavada laiku pie datora, un tiem, kam jau ir redzes problēmas, — tā jāpārbauda reize gadā.

 

Kā liecina pētījumi, sākumskolā 44% bērnu nenēsā brilles, kuriem tās būtu nepieciešamas.

 

Reklāma
Reklāma

„Pārbaudīt redzi regulāri visas dzīves laikā nepieciešams, jo dažādām vecuma grupām ir raksturīgas atšķirīgas ar acīm un redzi saistītas problēmas. Piemēram, agrīnajā bērnu vecumā visbiežāk sastopama hipermetropija (tālredzība) — redzes defekts, kas bieži pazūd pats no sevis, bērnam augot, bet veciem ļaudīm „nelaimes” ir tādas acu slimības kā katarakta un glaukoma, kuras nekad nepazūd pašas un prasa agrīnu diagnostiku, jo, atstājot tās bez ievērības, var novest pie neatgriezeniska redzes zuduma. Savukārt pieaugušajiem nekoriģēti redzes defekti pazemina dzīves kvalitāti, apgrūtinot darbu, mācības,” stāsta profesors Lācis.  


„Tuvredzība parasti attīstās laikā, kad cilvēks vēl aug —bērnībā vai pusaudžu vecumā. Pēdējos gados ir parādījusies tendence, ka pieaug to cilvēku skaits, kuriem redzes problēmas sāk attīstīties vēlāk — pēc 20–22 gadiem. Iemesls lielākoties ir neveselīgs dzīvesveids, stress un acu pārslodze. Savukārt pusmūža cilvēkiem tuvuma korekcija ar vecumu saistītām izmaiņām nepieciešama arvien ātrāk: agrāk tas vidēji bija 43–45 gadu vecumā, bet tagad korekcija arvien biežāk nepieciešama jau 40–41 gada vecumā,” stāsta Pasaules Optikas speciāliste, optometriste Jeļena Slabcova.

Optometriste piebilst, ka vēl viena no „modernajām” problēmām, kuru iespējams konstatēt tikai regulārajā redzes pārbaudē, ir binokulārās redzes problēmas. Cilvēks pats neiedomājas, ka mokošo galvassāpju cēlonis varētu būt acu muskuļu aparāta disbalanss, kura iemesls arī ir acu pārslodze. Šī problēma ir risināma ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
 
Speciālisti uzsver, ka, sākoties jaunam mācību gadam, vecāki steidzas sarūpēt grāmatas un sporta apavus, bet par to, ka savas atvases ir jāaizved pārbaudīt acis, diemžēl piemirst. Kā liecina Latvijas Universitātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētījuma dati, sākumskolā 44% bērnu nenēsā brilles, kuriem tās būtu nepieciešamas, 5.–8. klašu skolēniem bez korekcijas (t.i. bez brillēm) staigā 40%, starp 9.–11. klašu skolēniem neizkoriģēti ir 24%.

„Var skaidri redzēt, ka vislielākais nekoriģētu bērnu skaits ir starp sākumskolas vecuma bērniem. Ļoti bieži, jautājot 4. klases skolēniem, kad pēdējo reizi viņiem tika pārbaudīta redze, atbilde ir — pirms četriem gadiem, pirms skolas. Bet sākumskolā ļoti svarīga laba redze, jo grūtības un nepatika mācīties bērnam var būt saistīta tieši ar slikto redzi,” piebilst Jeļena Slabcova.

Informāciju sagatavoja: Kristīne Toma