Kristianas gaidīšanas dienasgrāmata (4. daļa)

 07. marts 2009 21:00 Pieredze  skatījumi: 4426

Turpinām sekot Kristiānas (24) un Jāņa (28) mazuļa gaidīšanai. Lielais notikums jau pavisam tuvu!:-)



Foto no personīgā arhīva


35.nedēļa / 3.-9.11.2008.

Augam un spārdāmies. Īsti netieku skaidrībā, kas tas ir — roka vai kāja, kas bieži vakaros izspiežas uz punča, bet sajūta fantastiska. Varu kaut stundām sēdēt ar pliku punci un skatīties, kā mazais brīnums rosās un grozās.

Apmeklēju Klaudijas Hēlas nodarbību par zīdīšanu. Tik labi ieritināties mīkstajā pufā, jo pirms tam braukājot, Rīgas satiksme paspējusi nokaitināt, un jūtu, ka abi ar dēliņu jūtamies dikti saguruši. Saprotu, ka tā zīdīšana nav joka lieta un, godīgi, man no šā procesa kļūst vēl vairāk bail kā no dzemdībām. Tik daudz visādu klapatu var uzmesties! Un tas pieniņš tik svarīgs mazajam, kā izrādās. Visa pamatu pamats. Uiiii... Nezinu, kā būs! Labi, ka Klaudija, redzot mūsu bažīgās sejas, laipni iedod gan savu e-pastu, gan mobilo tālruni. Vismaz neliela drošības sajūta.

 

Saprotu, ka tā zīdīšana nav joka lieta un, godīgi, man no šā procesa kļūst vēl vairāk bail kā no dzemdībām.



37.nedēļa / 17. – 23.11.2008.

Beidzot esmu sapirkusi visu nepieciešamo mazajam un līdzi uz dzemdībām. Viegli nav! Nemaz nevar tā visu reizē sapirkt. Jāmeklē un jāskatās, kas būtu tas labākais. Labi, ka draugi, kuriem jau divi bēbji, var apstāstīt par izmēriem un apstopēt nevajadzīgu lietu pirkšanu. Piemēram, smuku un ērtu vilnas jaciņu mazajam atrast ļoti grūti. Apbrīnoju daudzu drēbīšu nepraktiskumu: nu ja visur tiek stāstīts, ka mazajam nepatīk, ka drēbi velk pār galvu, kāpēc tieši tādi body ir vairumā? Tāpat arī — skaista vilnas jaciņa, bet ar milzīgām ilkņveida pogām. Cik patīkami mazajam, kad veļas uz punča? It kā jau var pāršūt, bet jaciņa ir pietiekami dārga, tāpēc nolemju, ka tas nu gan nav godīgi. Arī cepurītes — visiem zināms, ka ieteicamas ar vīlītēm uz āru, bet lielākā daļa tomēr ar vīlēm uz iekšu. Vairākos piegājienos esmu tomēr visu atradusi.

 

Apbrīnoju daudzu drēbīšu nepraktiskumu: nu ja visur tiek stāstīts, ka mazajam nepatīk, ka drēbi velk pār galvu, kāpēc tieši tādi body ir vairumā?



Ar Jāni aizejam uz Dr. Daces Tropas lekciju par jaundzimušo aprūpi, jo abiem nav ne jausmas, ko darīsim kad mazais būs klāt. Nabaga daktere. Ar mazo pat vienā dienā notiek tik daudz un visiem tik daudz jautājumu, ka, manuprāt, šai tēmai jāatvēl vēl daudz, daudz vairak nodarbību. Saprotu arī, cik dažādi vienu situāciju skaidro vairāki informācijas avoti. Kā pareizāk rīkoties — tas laikam katram pašam jāsaprot un jājūt. Patiesībā nodarbību vajadzēja apmeklēt daudz ātrāk, jo iegūtā informācija būtu dikti palīdzējusi, veicot pirmos pirkumus bērniņam.

38.nedēļa / 24. – 30.11.2008.

Beidzot somas sakrāmētas, lai jebkurā brīdī varētu doties satikt savu maziņo. Jūras pastaigām arī tagad jālūdz, lai draudzene brauc līdzi, jo vairs mani nekur negrib laist vienu. Bet manī sakrājies tik  daudz enerģijas, ka esmu gatava maratonu skriet. Ne vēsts no izdaudzinātajām pēdējo mēnešu grūtībām. Manas lielākās grūtības ir guļot, tāpēc rosos tik ilgi, līdz esmu pārliecināta, ka miegs tiešām klāt.

Vēl par prieku sev paspēju aizskriet uz Klaudijas Hēlas handlinga nodarbību, lai vismaz būtu kāda skaidrība, kā ar to bēbi rīkoties. Vai, cik grūti, un lelle šķiet tik nepaklausīga un nepretimnākoša! Spēju iegaumēt vien to, ka viss notiek caur velšanu, un ceru, ka mans mazais varēs kaut ko man pateikt arī priekšā.

 

Turpinājums sekos..



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk