Kas ir GRIPA + praktiski PADOMI, kā to uzveikt

 12. februāris 2016 11:10 Padoms  skatījumi: 10661

Vai esi gatavs stāties pretī gripai? Gripas sezona rit pilnā sparā. Gripa skar visas vecuma grupas, tomēr visbiežāk ar to slimo bērni. Vairāk par gripu stāsta farmaceite Antra Liepiņa.



Foto: Shutterstock.com

Gripu izraisa dažādi vīrusu tipi. Pirmo gripas vīrusu atklāja 20. gs. 30. gados. Kopš tā laika zinātnieki gripas vīrusus klasificē A, B un C tipā. A tips ir visbiežāk sastopamais un parasti izraisa vissmagākās epidēmijas.


Tāpat kā saaukstēšanās, gripa ir vīrusu infekcijas slimība, kas skar elpošanas sistēmu (degunu, rīkli, plaušas). Daudzi gripas un saaukstēšanās simptomi ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas. Gripa sākas pēkšņi ar izteiktiem simptomiem, kamēr saaukstēšanās gadījumā tie attīstās pakāpeniski. Kā atpazīt simptomus un ko darīt, lai neslimotu?

Gripas cēloņi
Gripu izraisa dažādi vīrusu tipi. Pirmo gripas vīrusu atklāja 20. gs. 30. gados. Kopš tā laika zinātnieki gripas vīrusus klasificē A, B un C tipā. A tips ir visbiežāk sastopamais un parasti izraisa vissmagākās epidēmijas. A tipa gripas vīrusi tiek iedalīti divos apakštipos. B un C tips nav tik plaši sastopams. B tips var izraisīt mazākus, vairāk lokalizētus uzliesmojumus. C tipa vīruss ir retāk sastopams un parasti izraisa tikai vieglu saslimšanu. Gripas vīrusiem vērojamas biežas antigēnas pārmaiņas no gada uz gadu. Parādās dažādi vīrusu apakštipi.
Gripa ir nopietna slimība, jo tai raksturīgi strauji uzliesmojumi un liels inficēto cilvēku skaits. Tā izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā.

Gripa ir nopietna slimība, jo tai raksturīgi strauji uzliesmojumi un liels inficēto cilvēku skaits. Tā izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā.

Epidēmijas vērojama galvenokārt noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tai raksturīgs saslimšanas biežuma straujš pieaugums. Epidēmiju laikā gadā gripu izslimo 20 - 50% iedzīvotāju. Gripas epidēmijas atkārtojas ik pēc viena līdz diviem gadiem. Epidēmijām dod vārdu pēc vietas, kurā atklāts attiecīgais vīrusa apakštips, — Pekinas, Honkongas vai Krievijas gripa.
Pandēmjas rodas ik pēc 10 - 30 gadiem. Tās izraisa gripas A vīruss. Tā skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas, saslimšana izplatās strauji. Pandēmija var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Cilvēces vēsturē vispostošākā bija 1918. - 1919. gada Spāņu gripas pandēmija, kas nogalināja miljoniem cilvēku.
 
Kā izplatās gripas vīruss?
Gripas vīruss izplatās ļoti strauji un cilvēku uzņēmība pret to ir ļoti liela. Uzskata, ka gripas izplatīšanās vai pārnešana notiek gaisa — pilienu veidā, kad ar gripu inficēts cilvēks klepo, šķauda vai runā. Vīruss iekļūst cilvēka degunā, rīklē vai plaušās un sāk vairoties, radot gripai raksturīgos simptomus. Atsevišķos gadījumos ar gripu var inficēties tiešā ādas kontaktā ar slimu cilvēku vai pieskaroties virsmai, uz kuras ir gripas vīrusi (piemēram, durvju rokturis), un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei.
 
Gripas simptomi
Iekļuvis cilvēka organismā, vīruss vairojas elpošanas ceļu epitēlijšūnās. No turienes vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada organisma intoksikāciju. Tās pazīmes tad arī ir visiem tik labi zināmie gripas simptomi.

 
Visraksturīgākā gripas pazīme ir pēkšņa simptomu parādīšanās — slimnieki bieži var precīzi noteikt slimības sākuma brīdi.

Visraksturīgākā gripas pazīme ir pēkšņa simptomu parādīšanās — slimnieki bieži var precīzi noteikt slimības sākuma brīdi. Tam seko paaugstināta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Rodas sāpes kaklā, sauss klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdums ādā un gļotādā, deguna asiņošana. Tie rodas tādēļ, ka gripas vīrusa darbības rezultātā palielinās kapitālu caurlaidība.
 
Inkubācijas periods parasti ilgst no vienas divām līdz piecām dienām, kad saslimušais ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekciju avots. Ja gripa noris bez sarežģījumiem, piecu līdz desmit dienu laikā veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr vēl pāris nedēļas pēc tam cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels — apkārtējie viņu nervozē, trūkst enerģijas, viņš pastiprināti nogurst, var būt neizteiktas galvas sāpes u.c. izpausmes.
 
Gripas simptomu smagumu nosaka gan vīrusa tips (A tipa vīrusa izraisīta gripa biežāk noris vidēji smagi un smagi), gan pacienta vecums (gripa smagāk noris maziem bērniem un cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem), pacienta iepriekšējais veselības stāvoklis (hroniskas slimības), kā arī slimības gaita un ārstēšana.
 
Gripa var noritēt arī viegli. Simptomi ir maz izteikti, var būt neliela temperatūra, slikta pašsajūta. Pēc pāris dienām veselības stāvoklis uzlabojas, un cilvēks pat nenojauš, ka ir izslimojis gripu. Vidēji smagas gripas gadījumā temperatūra var paaugstināties līdz 39 °C un vairāk, ir lauzošas sāpes muskuļos un locītavās, galvas sāpes, paaugstināta jūtība pret gaismu, klepus, sākumā sauss un sāpīgs, var būt sāpes aiz krūšu kaula, acu konjunktīvu apsārtums, aizlikts deguns. Ļoti smagas gripas gadījumā var būt nepieciešama pilna intensīvā aprūpe.
 
Saslimstība un profilakse
Imunitāte pēc gripas pārslimošanas ir īslaicīga (divi līdz trīs gadi) un tikai pret attiecīgo vīrusa tipu. Ar to arī izskaidrojams viena noteikta gripas vīrusa tipa izraisīto epidēmisko uzliesmojumu periodiskums. Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu ir tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt vakcīnu, efektīvu ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam. Situāciju sarežģī arī tas, ka nereti gripas vīrusa tipi kombinējas.
 
Gripas vakcīnas parasti tiek gatavotas no diviem biežākajiem A tipa gripas vīrusa apakštipiem un esošā ikgadējā B tipa gripas vīrusa apakštipa. Vakcīna satur nogalināta gripas vīrusa daļiņas, liekot cilvēka šūnām izstrādāt imunitāti (antivielas), pret vīrusu. Imunitāte pēc vakcinācijas izveidojas septiņu līdz desmit dienu laikā.

Gripa savas mainības dēļ nav pilnīgi vakcīnkontrolējama. Pētījumi liecina, ka potēšanas efektivitāte ir no 30 līdz 90%.

Tomēr gripa savas mainības dēļ nav pilnīgi vakcīnkontrolējama. Pētījumi liecina, ka potēšanas efektivitāte ir no 30 līdz 90%. Jau pieminētās gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ, vakcīna katru gadu tiek izstrādāta no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās vakcinācija ir jāatkārto. Ja pēc vakcīnas izstrādes un saražošanas attīstās neparedzēts vīrusa celms, potētie cilvēki no tā nav pilnībā pasargāti.
 
Sakarā ar bakteriālo infekciju risku, vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, personām, kas dzīvo slēgtās iestādēs (pansionāti, internāti u.c.), diabētiķiem un nieru slimniekiem.
 
Kā ārstē gripu?
Gripa ir nopietna un visai neprognozējama slimība, tāpēc pašārstēšanās nebūtu ieteicama attiecībā uz bērniem, pacientiem ar hroniskām slimībām un pacientiem pēc 60 – 65 gadiem. Vecākiem cilvēkiem parasti ir pazemināta imunitāte un vērā ņemams papildus diagnožu (pārsvarā sirds slimību) daudzums. Šajos gadījumos gripa ir īpaši neprognozējama.
 
Saslimšanai ar gripu nav specifiskas ārstēšanas, taču cīņai ar infekciju iesaka gultas režīmu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un dažādu simptomātisku līdzekļu (temperatūras pazeminātāju, atkrēpošanas līdzekļu, pretsāpju līdzekļu u.c.) lietošanu.

Gripas laikā kā temperatūras pazeminātāju neiesaka lietot aspirīnu. Tam piemīt asins šķidrināšanas īpašības, bet tā kā gripa paaugstina asinsvadu caurlaidību, šī kombinācija var izraisīt asins izplūdumus.


Gripas laikā kā temperatūras pazeminātāju neiesaka lietot aspirīnu. Tam piemīt asins šķidrināšanas īpašības, bet tā kā gripa paaugstina asinsvadu caurlaidību, šī kombinācija var izraisīt asins izplūdumus. Īpaši bīstami, ja tas notiek plaušās.
 
Arī antibiotikām nav vietas gripas ārstēšanā, jo vīrusu darbību tās neierobežo. Ja antibiotikas tiek lietotas bez vajadzības, var attīstīties baktēriju rezistence (noturība). Ja šādā gadījumā pēkšņi nākotnē radīsies bakteriāli sarežģījumi, pēc gripas komplikācijas un būs nepieciešama antibiotiku lietošana, to iedarbība būs mazāk efektīva.
 
Gripas ārstēšanai var izmantot dažādus pretvīrusu medikamentus. Speciālisti tos iesaka lietot novājinātiem vai slimiem pacientiem.
 
Komplikācijas pēc gripas
Gripa var veicināt jebkuras hroniskas slimības uzliesmojumu. Tā var provocēt jau esoša hroniska procesa paasinājumu, tādēļ var rasties deguna blakusdobumu, auss iekaisumi. Sirds muskuļa iekaisums — miokardīts nereti pievienojas jau kādai esošai sirds slimībai. Diezgan bieži sastopama komplikācija ir pneimonija (plaušu karsonis). Tā prasa nopietnu ārstēšanu, tādēļ vieglprātīga attieksme nav pieļaujama. Arī bronhīts jāārstē tikpat nopietni. Galvas smadzeņu vai galvas smadzeņu apvalku iekaisums biežāk ir smagas un ļoti smagas gripas norises gadījumā.
 
Ko katrs pats varam darīt?
1. Gripa ir ļoti lipīga. Rūpējies par savu un arī apkārtējo cilvēku veselību — saslimstot paliec mājās. Arī ārstu vislabāk ir aicināt pie sevis.
 
2. Ja esi jau saslimis, tev nepieciešams miers un atpūta. Gultā jāatrodas arī tādēļ, lai mazinātu sirds un plaušu slimību saasinājuma risku. Ļoti bīstamas sekas, ko var izraisīt gripa, ir sirds muskuļa iekaisums (miokardīts) un saasināta pneimonija. Gultā vajadzētu palikt no trīs līdz piecām dienām.
 
3. Dzer daudz šķidruma. Ieteicamākas ir zāļu tējas, kas satur vitamīnus un mazina iekaisumu, piemēram, kumelīšu un liepziedu tēja, upeņu, aveņu, meža zemeņu tēja.
 
4. Ļoti veselīgas ir arī inhalācijas ar pāris pilieniem eikaliptu vai piparmētru ēteriskās eļļas, var izmantot arī kumelīšu uzlējumu.
 
5. Ir pierādīts, ka C vitamīns padara vieglāku slimības gaitu un paātrina atveseļošanos. Atceries, ka dabīgie C vitamīna avoti ir citrusaugļi, dzērvenes, kāposti un paprika.
 
6. Spēcini imūno sistēmu ar ķiplokiem, kas satur dabīgās antibiotikas un pretvīrusu vielas.
 
7. Veselībai vērtīgas vielas satur arī dažādi bišu produkti, it sevišķi propoliss. Taču jāņem vērā, ka dažiem cilvēkiem tie var izraisīt alerģiskas reakcijas. 
 
8. Slimības laikā ierobežo fiziskās aktivitātes. No lielas slodzes vajadzētu izvairīties arī vēl nedēļu vai pat divas pēc atveseļošanās. Fiziskās nodarbības atsāc pakāpeniski.


Autore: Antra Liepiņa, farmaceite



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk