Piepildīts sapnis — palīdzēt kādam no bērnunama

 03. marts 2009 22:35 Pieredze  skatījumi: 4261

Reiz, kad biju maza, ar mammu runājām, cik gan bēdīgi, ka daudziem bērniem jādzīvo bērnunamos. Visu savu dzīvi tiecos strādāt sociālajā jomā. To arī piepildīju.



Foto: mammamuntetiem.lv


Sāku strādāt bērnunamā. Notika tā, ka sāku arī dzīvot kopā ar savu draugu. Mēs abi vēl jauni. Izklaidējāmies. Mums abiem radās labs kontakts ar kādu 15 gadu vecu meiteni no bērnunama. Meitene pa nedēļas nogalēm sāka braukāt pie mums. Pa garajām brīvdienām arī dzīvojās pie mums. Bija grūti, jo bērnam, kas nācis no citas vides, bija jāpierod pie tā, ka tagad atrodas ģimenē. Ņēmām visur līdzi, braucām visur kopā. Meitene pierada. Sākās jautājums par meitenes ņemšanu pavisam.
 
Daudzi ar vārdiem un skatieniem mani nosodīja. Es taču esot jauna, ko gan darot un vēl tādu vecu bērnu ņemu.
 
 
Tā kā man vēl nav tāds vecums, lai varu adoptēt, un ar draugu neesam precējušies, ņēmu šo meiteni aizbildniecībā. Daudzi ar vārdiem un skatieniem mani nosodīja. Es taču esot jauna, ko gan darot un vēl tādu vecu bērnu ņemu. Bet tas mani neapturēja. Tas tikai mani dzina tālāk. Nokārtoju papīrus, izturēju visas pārrunas, un tagad meitene dzīvo pie mums. Tas nekas, ka oficiāli es tikai skaitos atbildīga par meiteni, bet draugs arī iesaistās audzināšanā. Palīdz man, ja vairs nespēju. Nesaku, ka ir viegli, un nesaku, ka ir grūti. Tas ir atkarīgs no situācijas. Visu var atrisināt, tikai ir laikus jārunā, nevis jāklusē.

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Esi man blakusLasīt vairāk

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk