Vardarbība pret sievieti...

 02. marts 2009 12:00 Pieredze  skatījumi: 8012

Mūsu attiecības sākās kā jau visiem. No sākuma viss bija labi. Mēs pavadījām daudz laika kopā. Ieguvām kopīgus draugus un jutāmies laimīgi. Bet tad viss mainījās...



Foto: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv


Bijām draudzējušies jau kādu gadu un dzīvojām kopā. Sāku pamanīt, ka viņa attieksme mainās. Viņš pārtrauca mūsu attiecības un aizgāja pie citas. Pagāja kāda nedēļa, viņš lūdzās atpakaļ pie manis un es viņam piedevu. Kādu laiku mums atkal viss bija labi.
 
Pienāca Jaunais gads, to pavadījām kopā ar draugiem. Draugs bija nedaudz iedzēris un tad, kad tikām mājās, viņš sāka strīdēties. Pēc tam viņš nesavaldījās un dusmās mani iegrūda gultā, es stipri sasitu galvu pret sienu. Vīrietis attapās tikai tad, kad redzēja mani raudam un lūdza piedošanu. Es piedevu, jo domāju, ka tas vairs neatkārtosies.
 
Pagāja kāds laiks un viss sākās no jauna, tikai tagad viņš rokas palaida arī tad, kad bija skaidrā... Es nevarēju aiziet, jo mīlēju viņu.
Pagāja kāds laiks un viss sākās no jauna, tikai tagad viņš rokas palaida arī tad, kad bija skaidrā... Es nevarēju aiziet, jo mīlēju viņu. Bet tikai tagad es saprotu, ka tās bija bailes, kas man neļāva aiziet.
Draugs gribēja bērniņu. Es arī gribēju un domāju, ka tas liks viņam mainīties. Tad, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, viņš mani vairs neaiztika. Pirmajos grūtniecības mēnešos gandrīz pazaudēju mūsu bērniņu. Es to ļoti pārdzīvoju, bet likās, ka topošajam tēvam tas ir vienaldzīgi. Tad, kad man jau bija redzams vēders, viņš sāka interesēties par manu un bērna veselību, es mainīju savas domas. Taču atkal biju kļūdījusies. Astotajā grūtniecības mēnesī mēs bijām aizbraukuši pie draugiem un draugs tur iedzēra. Mēs sastrīdējāmies un viņš mani pagrūda, jo teicu, ka iešu uz mājām. Es stipri sasitu vēderu un man sāpēja. Biju ļoti nobijusies, ka nesākas kādas problēmas. Viņš nomierinājās un aizveda mani mājup.
 
Piedzima mūsu bērniņš un viņš bija laimīgs. Taču, kad ar bērniņu bijām majās, viņš vairs nelikās par mums ne ziņas. Brauca pie draugiem un mājās pārradās vēlu. Atkal sāka pret mani pacelt roku un bieži strīdējāmies. Pēc kāda laika mēs pašķīrāmies. Es sev nosolījos, ka vairs nebūšu ar viņu kopā un sākšu jaunu dzīvi, jo tā būs labāk gan man, gan bērnam.
Tagad esmu atradusi sev jaunu otru pusīti, un viņš mani ir pieņēmis ar visu mazuli. Esmu patiesi laimīga. Saprotu, ka esmu izdarījusi pareizi, ka neatgriezos pie viņa, un to nenožēloju.

 

Iesūtījusi mammam.lv reģistrētā māmiņa



0 Pievienot komentāru

Esi man blakusLasīt vairāk

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk