Mans pirmais dēls!

 23. februāris 2009 8:00 Pieredze  skatījumi: 4816

Kad uzzināju, ka būšu tētis, biju vienlaicīgi gan priecīgs, gan sašutis! Nezināju, kā būs, kad, piemēram, sieviņas puncis paliks arvien lielāks!



Foto: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/


Es biju cītīgs tētis un gāju sievai līdzi pie ārstiem, kā arī izgājām kopā ar sieviņu topošo vecāku skoliņu. Tas bija kas jauns un tai pat laikā arī aizraujoši un izglītojoši (kā jaunam vecākam). Kad mazulis sāka kustēties puncī, tas bija satraucoši! Kad vakarā mīļojām mazuli, viņš vienmēr sita ar kājiņu pretim. Tas ir tik mīļi!

Kad sieviņai nogāja augļūdenis, biju satraukts! Tad mēs vēl dzīvojām pie vecākiem, un naktī modināju savu mammu...

 

Kad sieviņai nogāja augļūdenis, biju satraukts! Tad mēs vēl dzīvojām pie vecākiem, un naktī modināju savu mammu... Dzīvojām laukos, tāpēc zvanījām kaimiņam, lai viņš aizved uz Dzemdību nodaļu. Un kaimiņš mūs ar sieviņu aizveda. Kad no rīta pamodos, mana mamma ienāca istabā un teica: "Apsveicu tevi ar pirmo dēliņu!". Es nenoturējos un no prieka sāku raudāt! Tas viss bija ļoti burvīgi un tagad šimenē kopā esam pieci cilvēciņi.:)

 

 

Iesūtījis: Rolands Andrejevs, konkursa Vai viegli būt tētim? dalībnieks.

Konkursa noteikumus lasi šeit! Fragmentus no izrādes Tētis klausieswww.radioskonto.lv.


0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk