Tīrot māju, dejoju un dziedu 1

 01. decembris 2009 12:00 Pieredze  skatījumi: 5303

Kopš manā dzīvē ir ienācis mans mazais brīnums, esmu ļoti daudz ko mainījusi savos ieradumos un atradusi jaunas vērtības. Tas attiecas arī uz sevis iepriecināšanu un relaksācijas iespējām, kuras kopš mazā piedzimšanās ir ļoti ierobežotas laikā.



Foto: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

Modele attēlā nav stāsta autore.


Tomēr vienmēr atceros, ka sieviete ir sieviete, un tādai viņai ir jābūt vienmēr, tādēļ dāvāju sev atpūtas mirkļus, kuriem vienmēr varam atrast laiku, ja vien vēlamies.

Katru rītu sāku ar to, ka ieslēdzu mūziku un klausos savas mīļākās dziesmas. Kamēr mazais vēl nav pamodies, es varu veltīt laiku sev, baudot mūziku, kas mani nekad neatstāj vienaldzīgu. Mūzika man līdzās ir vienmēr — mājās, braucot automašīnā, ka arī garajās pastaigās, kamēr mazais čuč. Ar mūziku mani saista dažādas atmiņas, to klausoties, ir jauki pakavēties atmiņās, sajust, pārdomāt — jo ļoti daudziem dzīves momentiem ir sava dziesma, savs noskaņojums...
Tad seko daudzie ikdienišķie pienākumi — sākot ar rūpēm par bēbīti un beidzot ar mājās tīrīšanu, un vakariņu pagatavošanu.

Mans lielākais prieks ir mans dēliņš, gan es, gan viņš — mēs abi ļoti bieži smaidām, uz nākotni raugāmies tikai un vienīgi optimistiski un baudām katru kopā pavadītu mirkli. Mājas darbiņus darām abi kopā un tādejādi ikdiena kļūst priecīgāka.
 


Tīrot un kārtojot māju, uzlieku mūziku un dziedu līdzi, tāpat uzdejoju, kamēr mazais rāpo man blakus un arī kaut ko dzied savā valodiņā.
 

Tuvojoties vakaram, parasti eju gatavot vakariņas vīram, ko ar nepacietību gaidu mājās no darba. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi saprast, ka gatavot kādam ēst, nav obligāts nosacījums. Manuprāt, tas jādara ar prieku, nevis kā pienākums. Saku pati sev — lai viņš pats šodien kaut ko ātri sev pagatavo, vai mēs varam aiziet uz kādu restorānu, vai var taču vienkārši attaisīt paciņu ar ravioli, pievienot tiem dārzeņus un ieslēgt TV — dažreiz var arī tā! Nepiekrītu principam, ka, lai labi gatavotu ēst — tas jādara katru dienu. Nebūt nē! Lai labi gatavotu, pirmkārt ir jābūt sirsnīgai vēlmei to darīt!
Tomēr, jāatzīst, ka, ja negatavošu ēst, zaudēšu vienu no lielākām baudām, ja atskaitām vēlo vakara stundu baudas divatā.
Ēdienu gatavošana ar vīna glāzi rokās ļauj manai fantāzijai rosīgi darboties - izdomājot aizvien jaunas receptes. Tas ļauj ne vien lieliski relaksēties, bet arī pacienāt draugus un radiniekus ar garšīgām maltītēm un visādiem gardumiem.

Saku pati sev — lai viņš pats šodien kaut ko ātri sev pagatavo, vai mēs varam aiziet uz kādu restorānu, vai, var taču vienkārši attaisīt paciņu ar ravioli, pievienot tiem dārzeņus un ieslēgt TV — dažreiz var arī tā!

Man ļoti būtiska ir arī vieta, kur mēs ēdam, ar ko kopā to daru, ka arī tas, kas seko pēc tam. Nav nekā labāka par laba vīna malkošanu, varbūt piekožot sieru un maizes šķēlīti, toties pie skaista ezera, skatoties zvaigznēs, vai aukstajos ziemas vakaros mājās pie kamīna kopā ar mīļoto cilvēku. Runāt par visu un vienlaikus par neko, vienkārši būt kopā pavisam tuvu — tā ir labākā relaksācija, kādu varu iedomāties.


Tā es cenšos pavadīt brīvdienu vakarus, bet nedēļas laikā, kad vakaros nācu no universitātes pārgurusi, vislabākais veids noņemt nogurumu un ļauties atpūtai ir silta vanna ar biezām smaržīgām putām, paņemot līdzi jaunu grāmatu vai modes žurnālu.
Patīkami, aromātiski, nomierinoši un reizē arī uzmundrinoši...
Iekāpjot vannā, tev paveras pavisam jauna pasaule.

Tā es iepriecinu sevi, lai pēc tam dāvāt šo prieku apkārtējiem!

Stāstu iesūtījusi: mamam.lv reģistrētā lietotāja Maria Garcia



1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk