Gavēt vai negavēt? 4

 29. novembris 2009 0:00 Raksts  skatījumi: 16364

Kristīgajā pasaulē gavēnis saistās gan ar Adventes, gan Lieldienu laiku. Cik dzīvas gavēņa tradīcijas ir mūsdienās un ko par to saka dietologi Lolita Neimane un Atis Tupiņš?



Foto: Viktorija Kuprijanova, http://www.fotostill.lv/


Gavēnis vairumam no mums asociējas ar atsacīšanos no gaļas, alkohola, našķiem vai pilnīgām atslodzes dienām diētas vai veselības nolūkos un, bieži pat īsti neaizdomājamies par īsteno gavēņa jēgu un būtību.
Tas ir iekšējās attīrīšanās laiks, lai sajustu un spētu patiesi un no sirds izbaudīt Ziemassvētkus to īstenajā būtībā, jo bieži ikdienišķi ierastajā steigā paskrienam garām patiesi būtiskām lietām, sajūtām un norisēm mūsu un mums tuvo cilvēku dzīvēs.

Gavēņa būtība ir atsacīties no lietām, kuras visvairāk kārojas, tāpēc cilvēks var pats izvēlēties aizliegumus, kas būs tieši viņa gavēņa „ēdienkartē”.


Jebkura gavēņa laikā pieaug cilvēka jūtība, spēja domāt un uztvert pasauli dziļāk. Tāpēc gavēnis ir daudzu reliģijas sistēmu sastāvdaļa, tomēr, kā garīgas attīrīšanās ceļš gavēnis tikpat labi ir izmantojams arī ārpus jebkādas reliģijas. Tā ir pievēršanās sev, ko pavada meditācijas (ieklausīšanās sevī), klusums un miers. Īpaši piemērots gavēnis ir brīžos, kad jāpieņem svarīgi lēmumi vai arī, kad ikdienas stress ņem virsroku un temps kļuvis par ātru, šai brīdī varbūt ir vērts apstāties, attīrīt sevi no liekā un ieklausīties sevī.

Ne tikai gaļa
Atsacīšanos no gaļas ir tradicionālais uzskats, taču gavēņa būtība ir atsacīties no lietām, kuras visvairāk kārojas, tāpēc cilvēks var pats izvēlēties aizliegumus, kas būs tieši viņa gavēņa „ēdienkartē”. Tā, piemēram, daudzi katoļi gavēņa laikā atsakās no saldumiem un/vai visām citādiem kārumiem un baudu izraisošām vielām – kafijas, tējas, alkohola, cigaretēm vai seksa. Citi izvēlas ierobežot pie televizora pavadīto laiku, mūzikas klausīšanos vai ballīšu apmeklēšanu. Tā iespējams gavēņa laiku individualizēt, ticīgie gavē tik ilgi un tādā veidā, kā uzskata par pareizu.

Kristīgās tradīcijas
Kristietības vēsturē  gavēņa tradīcijām iespējams izsekot līdz 4.gadsimtam mūsu ērā. Viduslaikos pirmsziemassvētku gavēnis ilga 40 dienas un sākās pēc 11. novembra – Mārtiņdienas. Mūsdienās gavēņa jēdziens kristietībā vairāk tiek attiecināts uz Lieldienu gavēni. Tomēr, par gavēni runā visas garīgās mācības, daža no konfesijām runā arī par pirmsziemassvētku gavēni.
Visplašāk par gavēni runā Pareizticīgā baznīca, kas kā vienu no daudzdienu gavēņiem min Ziemassvētku (Filipa) gavēni, kurš sākas nākošajā dienā pēc apustuļa Filipa svētkiem un vienmēr iekrīt vienos un tajos pašos datumos: 28 novembris – 7. janvāris (pēc jaunā stila).
Ļoti stingri ievērojams vienas dienas gavēnis Pirmssvētku (Ziemassvētku) vakarā  – 5./18. janvārī.

Evanģēliski luteriskā baznīca
Kā zināms, Baznīcas gads sākas ar Adventes laiku – četru nedēļu ilgu Kristus gaidīšanas laiku pirms Ziemassvētkiem. Tas tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai mūsu pasaulē. Adventa laika krāsa ir violetā, norādot, ka gaidāma ķēniņa ierašanās, kā arī uzsverot gavēņa laika nozīmi.
Mācītājs Juris Cālītis gan teic, ka kristīgajā domāšanā gavēnis vairāk saistīts ar Lieldienu laiku. „Būtiskākais un emocionāli spēcīgākais notikums kristīgā izpratnē ir Lieldienas un Kristus krustā sišana un augšāmcelšānās, Ziemassvētki šeit nespēlē tik emocionāli nozīmīgu lomu. Līdz ar to arī Adventes laiks un ar to saistītais gavēnis ir ar mazliet citu nozīmi – tas ir ilgu, gaidīšanas un sagatavošanās laiks Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Adventes laika gavēnis mums liek pārdomāt – kādā veidā mana dzīve ir saistīta ar to, ka Dievs ir tepat, man līdzās, nevis kaut kur tālu. 
Tā kā šis laiks ir ļoti komercializējies, aizvien grūtāk aiz šīs ļoti aktīvās un krāsainās komercijas kļūst uztvert kristīgo Ziemassvētku vēsti un sajūtu un tāpat arī ievērot baznīcas noteiktu gavēni cilvēkiem mūsdienās ir grūti, un, manuprāt, to nevajadzētu uztvert kā kaut ko kanonisku, tā ir katra paša brīva izvēle vai un kā to realizēt.”

 

Ramadānā saskaņā ar Korānu laikā starp saules lēktu un saules rietu musulmaņiem ir aizliegtas jebkādas ķermeniskās baudas, tai skaitā šķidras vai cietas pārtikas uzņemšana, ūdens dzeršana, dzimumattiecības un smēķēšana.

 

Romas katoļu baznīca runā tikai par Lieldienu gavēni, Adventes laiku nesasitot ar gavēni. 
Katoļu ticībā gavēņa laikā jāsamazina gan maltīšu skaits, gan to apjoms. Minēto gavēņu laikā ir dienas, kad jāievēro stingrāki nosacījumi, un dienas, kad tie ir vieglāki: vieglākā forma ir atteikšanās no sauszemes dzīvnieku produktiem, stingrākā – attiekšanās no jebkuriem dzīvnieku izcelsmes produktiem, izņemot medu un jūras produktus, eļļas un, protams, alkohola, pie tam ēst nedrīkst vairāk kā divas reizes dienā.

Islāma tradīcijā gavēnis ir īpaši stingrs. Gavēņa laiku sauc par ramadānu, kas gan nav saistīts ar ziemu un laiku pirms Ziemassvētkiem. Ramadānā saskaņā ar Korānu laikā starp saules lēktu un saules rietu musulmaņiem ir aizliegtas jebkādas ķermeniskās baudas, tai skaitā šķidras vai cietas pārtikas uzņemšana, ūdens dzeršana, dzimumattiecības un smēķēšana. Papildus gavējošajiem jārūpējas par to, lai neuzsāktu strīdus ar līdzcilvēkiem, nemelotu, nebaumotu un nežēlotos.

 „Atturēšanās no ēdiena dāvā cilvēkam zināšanas par viņu pašu” – tā ir Budas atziņa, pie kuras viņš esot nonācis kāda sava gavēņa laikā. Gavēšanu budisma praksē izmanto, lai padarītu prātu skaidrāku. Budistiem nav īpašu gada periodu vai kalendāra dienu, kad vajadzētu atturēties no ēdiena, – jebkurš, kas pievērsies budismam, var atturēties no ēdiena vienmēr, kad uzskata to par nepieciešamu sava garīgā ceļa veikšanai. Vairāk vai mazāk stingrs gavēnis tiek ieturētas, veicot padziļinātas meditāciju prakses – retrītus.

Diētas ārstu ieteikumi
Izklausās vilinoši? Atliek vien noskaidrot, kā gavēnis ietekmē mūs fiziskā izpratnē, mūsu veselību un ķermeni un, ko par to saka mūsu uztura speciālisti.
Diētas ārste Lolita Neimane par gavēni runājot, ir mazliet skeptiska: „Lai arī neesmu aktīva kristiete, es sevi pieskaitu pie luterāņiem, bet luterāņi gan nav aktīvi gavētāji. Mans uzskats ir, ka par veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu ir jādomā ikdienā, tam jākļūst par dzīves moto, jo atturēšanās vienu mēnesi gadā neko būtisku cilvēkam nesniegs. Īpaši, ja cilvēks allaž ir ēdis pilnīgi neveselīgi un tad pēkšņi uz vienu mēnesi „kļūst labs”, atturas no visa. Tā var nonākt slimnīcā! Atturēties gavēnī no gaļas? Viss ir atkarīgs no tā, kā gaļa ir sagatavota –  ja veselīgi, tad, manuprāt, nav iemesla no tās atteikties. Pastāv mīts – ja neēdīšu gaļu, būšu tieva. Bet tā tas nav! Jo diētās nekad neatsakās no gaļas, tā mūsu uzturā ir nepieciešama. Es aicinu ēst veselīgi katru dienu!” 

Diētas ārsts Atis Tupiņš nesaskata nekā slikta apstāklī, ka cilvēks atsakās no kādām lietām, kuras ļoti kārojas, gaļas, saldumiem vai kā cita: „Nekādu kaitējumu cilvēks ar to savai veselībai un pašsajūtai nonodarīs. Kādēļ gan ne! Jautājums ir, ko mēs katrs saprotam ar vārdu – gavēnis?”
Ja padomā ir pilnīga badošanās, tā jau būs nopietnāka saruna. Pirms šāda pasākuma noteikti ieteiktu konsultēties ar ārstu un uztura speciālistu. Ja vēlaties badoties, ir vairākas lietas, kas jāņem vērā, piemēram, jāatceras, ka dienā jāizdzer 2,5-3,5 litri šķidruma, ūdenim var pievienot svaigi spiestu citrona sulu un medu, lai organisms saņemtu kaut minimālu devu nepieciešamo vielu. Ieteiktu neizslēgt arī tēju vai kafiju, ņemot vērā, ka badošanās būtiski pazemina asinsspiedienu.


Ar badošanos jāuzmanās, ja ir kādas hroniskas saslimšanas, pazemināts asinsspiediens, kuņģa, aknu vai nieru darbības problēmas.


Vēl viena alternatīva, vai mazais gavēnis ir, atslodzes diena. Šeit atcerēsimies, ka tā nav diena, kad badojamies, bet ēdam veselīgi. Šeit ir neskaitāmi varianti. Pamatdoma ir – mēs izvēlamies vienu produktu (veselīgu!), kuru izvirzām par atslodzes dienas galveno produktu, kuru ēdam daudz, cik tik gribas. Papildus ēdam arī citus veselīgos produktus. Atsākamies no piedegušiem, eļļā ceptiem, trekniem, saldiem produktiem, sāls un ierobežojam garšvielas (izņemot dabīgās).”

Pirmsziemassvētku laikā dakteris Tupiņš tematiskai atslodzes dienai iesaka kā galveno produktu izvirzīt, piemēram, mandarīnus, kurus ēdam, cik kārojas, tāpat dārzeņus (svaigus, vēlams, Latvijā audzētus) – ēdam bez ierobežojumiem, varam apēst arī kādu vārītu vai cepeškrāsnī ceptu kartupeli, tas neskādēs. Garšvielas – nedaudz, eļļu – nedaudz varam pielikt pie salātiem. Dzeram daudz šķidruma –sulas, tējas, ūdeni, kas labāk garšo. 

Kā redzam, pamatideja ir viena, bet pieejas dažādas. Domāju, būtiskākais ir mūsu katra iekšējā sajūta, ja ir sajūta, ka gribas šo pārbaudījumu veikt, cilvēks pats vislabāk zinās kā tieši tas realizējams. Galvenais – klausi savām sajūtām un esi gatava ieskatīties dziļāk, sevī, pasaulē, cilvēkos un procesos.

Izziņa
Advents tulkojumā no latīņu valodas nozīmē 'atnākšana'. Baznīcas tradīcijā pirms lielākajiem svētkiem — Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās no nāves — ticis ievērots īpašs sagatavošanās laiks.



4 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk