Labā ziema (Rainis)

 24. novembris 2008 16:00 Dzejolis  skatījumi: 16205

Nāk ziema saltajā gadskārtā —
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā,
Man ziema patīk, man viņa laba,
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?




Nāk ziema saltajā gadskārtā —
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā,
Man ziema patīk, man viņa laba,
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet, skatat, cik skaista nāk ziema pa āri,
Vai paļājot tai nedarāt pāri?

Lai salst, ka sprakst, tas man tik nieks,
Braukt ragutiņās jo lielāks prieks.
Kad puteņu putenīšus tā kaisa,
Tā bērniem sudraba taciņas taisa.

Tik ārā visi, un laisties, ko māk!
Kas pirmais nobrauc, to nepanāk, —
Kā tur iet kūleņus, rāpus un skriešus,
Kā tur sauc kliegšus un nosmejas smiešus.

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds nopeltu;
Un, ja tev ar’ jāiet, kad ziedonis smaida,
Nāc atkal! Uz tevi bērniņi gaida.
 



0 Pievienot komentāru

Kategorijas