Andra Kiviča bijusī sieva: "Piedevu un durvis laimei atvērās"

 24. novembris 2009 12:00 Intervija  skatījumi: 25321

“Piedodot otram, man kļuva daudz vieglāk dzīvot, es atbrīvoju sevi no negatīvā. Tajā brīdī, kad nometu važas, atkal varēju lidot!” teic bijusī “TV3” sporta ziņu meitene Ilze Ieviņa. Nu viņai ir Ilvars un gadu vecā meitiņa Emīlija. Un cita dzīve! - Tā sākas UNAS žurnālistes Laumas Lūses saruna ar mūziķa Andra Kiviča bijušo sievu Ilzi Ieviņu. Piedāvājam sarunas fragmentus.



FOTO: Jānis Deinats “( Fotocentrs”), STILS: Agnese Kaupere


“To, kas bijis, varētu nosaukt par mācībstundu, lai tagad nepieļautu kļūdas un neietu nepareizu ceļu...”

“Mēs, cilvēki, esam slinki attiecību veidošanā - tikai pēc tam saprotam, ka vajadzēja darīt citādi. Jālasa zīmes, nedrīkst tās ignorēt, turklāt jāklausa intuīcijai, ja tā kaut ko saka priekšā...”

“Andris bija un ir cilvēks, kuram visu laiku vajag asumu un dažādus notikumus... Viņš ir meklētājs...”

“Pēc gada satikāmies un arī tad neizrunājāmies. Kad viņš bija gatavs paskaidrot, man vairs to nevajadzēja. Es visu biju izrunājusi sevī, man vairs nebija jautājumu, mēs vienkārši draudzīgi aprunājāmies un šķīrāmies kā labi paziņas...”

“Piedot es paspēju ātrāk! Vienā brīdī sapratu, ka velku sevi lejā ar domām un naidu, ar vēlēšanos, lai viņam neveicas... Nedrīkst tā domāt un sevi mierināt - labi, labi, dari, viss tev atgriezīsies. Jo īstenībā atgriezīsies pret tevi pašu. Katrā no mums kādreiz iezogas nenovīdība, bet es sapratu, ka vēršu to tikai pret sevi, ka patiesībā tas notiks ar mani, nevis ar viņu...”

 “Protams, arī piedošanai vajadzīgs laiks. No katra cilvēka atkarīgs, cik šis laiks ir īss vai garš, ar žēlošanu var sevi iedzīt strupceļā. Liekas, ka tāda ir mūsu, latviešu, īpašība - šķiršanās lietas kārtot dusmās, piesārņot ar negācijām, apriet vienam otru. Kam šis naids ir vajadzīgs? Ne tam, kas naidu kurina, ne otram cilvēkam. Ir ļoti svarīgi, ja pēc kritiena varam atkal piecelties...”

“Raugoties atpakaļ, tagad varu teikt, ka pat šķiršanās bijusi interesanta. Man ir bijusi iespēja salīdzināt, jo katras attiecības nāk kā mācību stunda. Tu esi kaut ko apguvis, ieguvis un dabūjis spērienu, lai dotos tālāk. Šobrīd mana dzīve ir pilnīgi citāda un nav pat mazliet līdzīga tai, kas bija. Ar šo konkrēto dzīvi esmu apmierināta un gandarīta!”

Vairāk par Ilzi un viņas pārdomām par attiecībām un piedzīvoto - arī ļauno slimību, kas mēģināja viņai divreiz uzbrukt; par šī brīža laimi - meitiņu Emīliju un viņas tēti Ilvaru, un par piedošanu lasi lielajā intervijā decembra UNĀ. 

Ienāc! www.una.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk