Riči: Čigānu ģimenēs līgavu vēl arvien izvēlas vecāki

 24. novembris 2009 9:00 Intervija  skatījumi: 29177

Romu dzīvē galvenais ir ģimene, teic Dziedošo ģimeņu šovā iepazītie Riču ģimenes puiši – Kaspars un Ritvars (saukts par Rinaldo) Sunīši un viņu dziesmas brālis Kaspars Pudniks (īstu radniecības saišu puišiem nav, bet viņi jau deviņus gadus spēlē kopā). Sarunā par čigānu kāzu tradīcijām viņi atklāj, ka daudzās ģimenēs līgavu vēl arvien izvēlas vecāki, bet pēc pirmās tuvības kāzu naktī vīramāte atrāda viesiem palagu.




Ģimenē visietekmīgākā ir vīramāte
Pēc senām romu tradīcijām, hierarhija īsumā  ir šāda – pēc vārda svarīguma un ietekmes ģimenē: ietekmīgākā – vīra māte, tad seko vīra tēvs, tad vīrs, un tikai tad – sieva un bērni. Romiem, līdzīgi kā citām kultūrām, tradīcijas ieņēmušas ļoti būtisku lomu pasaules un lietu uztverē, ģimenes veidošanā, attiecībās un bērnu audzināšanā. Romiem tradicionāli bijušas lielas un ļoti stipras ģimenes. Šķiršanās ir kauns un retums.  

Līgavu izvēlas vecāki

Puiši stāsta, ka pēc tradīcijas līgavu dēlam izvēlējās vecāki, kuri vienojās ar līgavas vecākiem un tikai pēc tam iepazīstināja puisi ar viņa nākamo sievu. Un,  lai cik neticami tas skanētu, pat mūsdienās tā mēdz notikt. Taču Latvijā tas sastopams vienīgi Latgales pusē. Vairāk pie šīm tradīcijām pieturas Krievijā dzīvojošie romi. Čigāni atšķiras ne tikai pēc dialekta (kas ir mainīgs arī Latvijas iekšienē, līdzīgi kā latviešu valodas dialekti Kurzemē un Latgalē, arī romu valodai ir savas niansētas īpatnības), bet arī pēc šķirām.

Ja meitene tomēr nav gatava teikt „jā”, seko pārdomu laiks, bet lielākoties viss tomēr beidzas ar kāzām.

Bieži laulātā drauga izvēlē ir cits scenārijs, kurā puisis ierauga meiteni kādās kāzās. Tad puisis to pasaka tēvam vai mātei. Vecāki uzzina, kas ir meitenes vecāki un no kādas ģimenes viņa nāk. Puiša tēvs turpat viesību laikā dodas uz pārrunām ar meitenes tēvu. Ja viņas tēvs piekrīt, tad puiša ģimene nāk precībās, iepazīties ar mājām un ģimeni, un tad arī meitenei jautā arī viņas viedokli. Parasti tas viss ir pozitīvi, jo ļoti liela autoritāte ģimenē ir tēvs, parasti laulības ir veiksmīgas, stabilas un reti kad gadās, ka meitene ir pret puiša bildinājumu. Ja meitene tomēr nav gatava teikt „jā”, seko pārdomu laiks, bet lielākoties viss tomēr beidzas ar kāzām. Tomēr, ja meitenei puisis nu nekādi neiet pie sirds vai viņa nevēlas kļūt par viņa sievu, tad to arī pasaka.
Kad precību piedāvājums pieņemts, seko mantiskā (nevis romantiskā) precību daļa – gan agrāk, gan mūsdienās jaunajam pārim pūrā dod spilvenus un gultas veļu, ja ir, – zeltu un naudu. Bagātiem ļaudīm – arī zirgus un citas lietas (mūsdienās – mašīnas un mājas), tad norunā kāzu dienu.

Vīramāte viesiem rāda palagu

Kāzās sanāk kopā  ļoti daudz ļaužu, visi, kas vēlas un zina par šo notikumu, neviens netiek atraidīts. Romu kāzas ir visnotaļ lustīgs un skaļš notikums, kurā tradīcijām joprojām ir būtiska nozīme.
Kāzu dienā sanāk visi romi, pazīstamie ņem līdzi savus pazīstamos, un tā kopā sanāk viena milzīga draudzīga ģimene. Uz kāzām nenāk ar dāvanām, ierašanās kāzās ir kā goda izrādīšana. Dāvanas varēja būt no vecākiem, tuvākajiem radiem kopdzīvei, varbūt pat māja, gredzens, zelta ķēde. 


Uz kāzām nenāk ar dāvanām, ierašanās kāzās ir kā goda izrādīšana


Kāzas rīko meitenes mājās. Tiek gatavots milzīgs mielasta galds, nekad nav zināms, cik ļaužu sanāks. Ja meitene ir jaunava, puisis meiteni aizved uz atsevišķu māju (vai atsevišķu istabu), līdzi brauc tikai puiša māte, un jaunais vīrs ar sievu paliek divatā intīmā tuvībā. Pēc tam māte nāk pie viesiem un rāda palagu. To var ielikt kristāla vāzē vai kristāla traukā. Tad meitene ienāk vīra ģimenē un vīra vecākiem kļūst kā meita, tas ir īpašs gods līgavai un viņas vecākiem, viesi traukā met zeltu un naudu.  


Čigāniņš kāzas dzēra
Kāzās tradicionāli ir vīriešu galds un sieviešu galds. Svinību sākumā kāds vecāks cienījams vīrs uzsauc tostu ar laba vēlējumiem jaunajai ģimenei.
Neiztrūkstošas ir dziesmas un dejas. Populāras kāzās ir solo dejas. Romu vīrietis nedejo. Dejotājas ir sievietes. Ja dejo līgava, tad līgavainis var stāvēt blakus un piesist ritmu. Dziesmās dzied par mīlestību, par dabu, par ugunskuriem, par meitenes skaistajām acīm. Cilvēki zina, kas labi dejo un labi dzied un šos cilvēkus parasti uzaicina uz kāzu svinībām.
Uz kāzu galda ir daudz dažādu ēdienu, salātu, u.c. Romu sievas pašas gatavo salātus. Ēdieni tradicionāli ir diezgan trekni. Noteikti jābūt gaļai – vārītai vai šmorētai. Šķovēti kāposti, kartupeļi un gaļa, zivis, īpaši zuši. Viss ļoti labs un garšīgs. Neiztrūkstoši arī kāda stiprāka dzira prāta asumam. Šķīvjus maina, lai galds vienmēr būtu tīrs, jo virtuvei un traukiem vienmēr jābūt tīriem. Meitenes jau no bērnības tiek mācītas, kā jāpasniedz ēdiens vai dzērieni, ka uz galda nedrīkst stāvēt pustukšs salātu trauks vai pudele, to steidzīgi nomaina pret pilnu.

Vai Riču līgavas nolūkos vecāki?

Pēc interesantā stāsta par čigānu kāzu tradīcijām, vaicājam Ričiem: "Vai viņi ļaus līgavu izvēlēties vecākiem vai lūkos pēc tās kādās kāzās paši?" Izrādās Kaspars jau sev sieviņu radu kāzās nolūkojis, apprecējis un tagad abi audzina trīsgadīgo meitiņu Patrīciju, kura arī ir aktīva Dziedošo ģimeņu koncertu vērotāja un atbalstītāja. Ritvars gan smej, ka viņš vairāk tāds mūsdienu roms un vispār pagaidām par ģimenes veidošanu tā pa nopietnam vēl nedomā. Arī blondais Kaspars izvairīgi krata ar galvu.

 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk