No kāda vecuma bērnam drīkst dot košļājamo gumiju?

Košļājamā gumija bērniem nav jāaizliedz, ja vien mazais jau ir pietiekami apzinīgs, lai staipīgo pikuci nenorītu. Košļene mazajiem pat noder, lai pasargātu zobus no bojājumiem. Vairāk stāsta zobārste Kristīne Miķelsone.
Runājot par košļeņu ēnas pusēm, tā lielākoties ir šā produkta tendence salipt, saķepināt un ieķept.

FOTO: Shutterstock.com

Runājot par košļeņu ēnas pusēm, tā lielākoties ir šā produkta tendence salipt, saķepināt un ieķept.

Pasargā zobus

Košļene uzlabo skābuma līmeni mutē, taču tās lietošana, protams, neaizstāj zobu tīrīšanu. Bērnam košļājamo gumiju vajadzētu dot tikai tad, kad viņš saprot, ka tā nav jānorij, – tas varētu būt no trīs četru gadu vecuma. Bērnam jāpaskaidro, ka košļene jāpakošļā un tad jāizspļauj. Labums no košļājamās gumijas ir tāds pats kā pieaugušajiem – tā stimulē siekalu veidošanos. Siekalas ir zobu labākais draugs, jo tās veicina attīrīšanos: ar siekalām pēc ēšanas samazinās skābju līmenis mutē. Siekalās esošie joni veicina zobu remineralizāciju. Kad veidojas caurums, tā ir zoba demineralizācija – kalcijs un citi zobā esošie cietie minerāli tiek zaudēti. Savukārt siekalās esošās labās vielas, piemēram, kalcijs un fosfors, zobam ir vajadzīgas. Ēdot mutē rodas skāba vide un labās, zobiem nepieciešamās vielas izšķīst. Pakošļājot košļeni (bez cukura!), veidojas vairāk siekalu, ātrāk atjaunojas normāls skābju līmenis un notiek remineralizācija. Tas gan nenozīmē, ka varētu aizaugt zobā jau izveidojies caurums.

 

Labums no košļājamās gumijas ir tāds pats kā pieaugušajiem – tā stimulē siekalu veidošanos. Siekalas ir zobu labākais draugs, jo tās veicina attīrīšanos.

 

Košļenes vai saldumus?

Zobārsti tomēr nemēdz ieteikt košļenes zobu kopšanai. Ja mazo pacientu vecāki jautā, lietot vai ne, ārsts var paskaidrot, ka gumija nav nekas slikts, jo īpaši, ja nesatur cukuru. Tad košļene ir laba alternatīva saldumiem: labāk to, nevis ledenes vai cepumus. 

 

No zobārsta viedokļa, saldumu liegšana bērniem ir vēlama, taču vai tā ir iespējama, ja mazais redz, ka vecāki mielojas ar konfektēm vai šokolādi? Iespējams, var noderēt Skandināvijas valstu pieredze, kur rīko tā dēvētās saldumu dienas: visu nedēļu tos neēd, bet vienu dienu, piemēram, sestdien, atļauj bērnam saēsties dažādus kārumus, cik tik lien. Mutes un zobu kopšanas aspektā šādas kampaņveidīgas mielošanās ir labākas, piemēram, ja bērnam sadāvina saldumus, zobiem būs kaitēts mazāk, ja tos visus notiesās uzreiz, nevis palēnām baudīs vairākas dienas, mielojoties no rīta līdz vakaram. Pirmajā variantā zobu veselībai tiek dots viens liels trieciens, taču tas pāriet, savukārt otrajā variantā saldā garša mutē tiek pastāvīgi atjaunota, nevēlamā iedarbība ir ilgstoša. Jāpiebilst, ka citādi uz šādām saldumu kūrēm varētu raudzīties dietologi un alergologi: pirmie ieteiktu vairāk augļu, otrie brīdinātu par alerģiskām reakcijām. Nereti, piemēram, Lieldienu prieki par daudzajiem sadāvinātajiem šokolādes zaķiem un olām beidzas ar izsitumiem un nelabu dūšu.
 

Biezpienu neaizstās

Papildus košļenes spējai mazināt skābumu pēc ēšanas vēl viens pluss ir tās sastāvā esošais kalcijs. To pievieno galvenokārt bērniem domātajās gumijās, taču tā nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Košļājot gumiju ar kalciju, lokālā zobu remineralizācija tiek pastiprināta, tomēr ar to pilnīgi noteikti nepietiek, lai organismu nodrošinātu ar nepieciešamo kalcija daudzumu – tā neaizstās, piemēram, piena produktus (pienu, biezpienu, sieru), ko uzskata par vienu no galvenajiem kalcija avotiem.

 

Reklāma
Reklāma

Lai atturētu bērnus no košļenēm, vecāki mēdz biedēt, ka košļeni var nejauši norīt, bet tad salips kuņģis un zarnas. Tā nav patiesība, jo kuņģa sula spēs sagremot arī košļeni.


Pielīp visur

Runājot par košļeņu ēnas pusēm, tā lielākoties ir šā produkta tendence salipt, saķepināt un ieķept. Vai gan reti ir gadījumi, kad pirmā košļāšanas pieredze ir atmošanās no rīta ar jauno kārumu matos vai pidžamā? Pirmajā gadījumā salipināto šķipsnu izgriež un negadījums pamazām aizmirstas. Otrajā gadījumā apģērba iztīrīšana nebūs tik vienkārša, bet var mēģināt. Viena metode ir košļeni sasaldēt, nosmērēto apģērba gabalu ievietojot saldētavā, vai izlīdzēties ar ledus gabaliņiem. Pēc tam sacietējušo gumiju var mēģināt nokasīt, bet apģērbs jāizmazgā.

Bērns būtu jāiemāca gumiju nemest, kur pagadās, kā arī nelīmēt zem sēdekļiem, gultām, galdiem, klavierēm, bet rīkoties, kā uzzīmēts uz iepakojuma: pēc košļāšanas tā jāietin papīrītī un jāizmet atkritumu kastē. Neapzinīgu cilvēku izspļautās košļājamās gumijas “rotā” trotuārus, ielas un bruģi kā neskaitāmi pelēkmelni plankumi.
 

Cik ilgi košļāt?

Pakošļāt košļeni 20 minūtes būs pilnīgi pietiekami, lai pēc maltītes mutē neitralizētu skābes. Taču košļāšana neaizstāj zobu tīrīšanu. Tie jāsāk kopt, līdzko parādījušies.

 

Vai atšķiras bērnu un pieaugušo košļājamās gumijas?

  • Pēc noformējuma. Atšķirt bērniem domātās gumijas palīdz iepakojuma noformējums: parasti tas ir dzīvespriecīgās krāsās, ar jautriem zīmējumiem un vēsta, ka gumija domāta mazajiem (kids, enfants).
  • Pēc garšas un krāsas. Bērniem paredzētās košļājamās gumijas bieži ir maigās krāsās (baltas, rozā), ar maigu garšu vai tieši otrādi – krāsas ir spilgtas un garšas izteiktas (kolas, citrusu, saldējuma). Ieteicams izvēlēties pirmās, jo gumijas ar spēcīgu garšu un krāsu lielākoties satur daudz mākslīgu aromatizētāju un krāsvielu, kas var būt alerģiju un citu saslimšanu cēlonis. Piemēram, sārtas krāsas košļājamajās gumijās var būt izmantota krāsviela E171 – titāna dioksīds, ko neuzskata par pilnīgi drošu vielu un kas var veicināt aknu un nieru slimības.
  • Pēc sastāva. Bērniem domātajām gumijām biežāk ir pievienots kalcijs.
     

Mīti un patiesība par košļenēm un bērniem

  • Salips zarnas! Lai atturētu bērnus no košļenēm, vecāki mēdz biedēt, ka košļeni var nejauši norīt, bet tad salips kuņģis un zarnas. Tā nav patiesība, jo kuņģa sula spēs sagremot arī košļeni. Tiesa, šāda “barība” organismam būs apgrūtinājums – tā sadalīsies lēnāk.
  • Sarīsies gaisu! Ko gremo tukšu gaisu, uzpūtīsies vēders – arī šādi vārdi dzirdēti no vecākiem, kuri nelabprāt redz savus bērnus košļājam gumiju. Tāds pieņēmums daļēji ir patiess, jo, košļājot gumiju, var gadīties norīt gaisu. Lielākoties tas nav nekas bīstams, atzinusi gastroenteroloģe, endoskopiste Linda Sosāre: parasti no zarnām gaiss caur kuņģi nonāk atpakaļ barības vadā, cilvēks atraugājas.
  • Sabojāsi kuņģi! Šis apgalvojums daļēji atbilst patiesībai. Ja ievēro ārsta ieteikumus un košļeni uztver tikai kā īslaicīgu palīglīdzekli, lai pēc ēšanas mazinātu zobu bojāšanās risku, kuņģim gandrīz nekas nekaitēs. Ja košļeni lieto daudz un bieži, turklāt tukšā dūšā, kuņģis tiek nevajadzīgi kairināts. Ne velti košļeni neiesaka cilvēkiem, kuriem pastiprināti izdalās kuņģa sula.


Brīdina par caureju

Lai pārbaudītu ražotāju apgalvojumu, ka košļājamā gumija ar ksilītu (cukura aizvietotāju) mazina kariesa draudus bērniem, Eiropas pārtikas drošības institūcija veica attiecīgas analīzes un pētījumus. Izrādījās, ka apgalvojums ir pamatots attiecībā uz gumiju, kurā cukurs ir pilnībā aizstāts ar ksilītu, ja 2–3 gramus košļenes košļā vismaz trīs reizes dienā pēc ēšanas un ja šī procedūra kļūst par veselīga uztura un diētas sastāvdaļu.
Vienlaikus institūcija brīdina, ka pārmērīga ksilīta uzņemšana var izraisīt diareju (caureju). Lai izvairītos no aizrīšanās un smakšanas riska, košļājamo gumiju neiesaka dot bērniem līdz trīs gadu vecumam,.

Autore: Zane Zālīte-Kļaviņa, žurnāls "Veselība"

Saistītie raksti